Kalifornijas ceriņš jeb ceanots - kas jāzina, ja vēlies to audzēt savā dārzā

Dzimtā ir ap 50–60 sugu, kas pārsvarā aug siltajos Ziemeļamerikas reģionos, tostarp Kalifornijā. Vairums dzimtas pārstāvju ir mūžzaļi, siltumu mīloši krūmi, kas ir jutīgi pret stipru salu, taču vasarzaļo šķirņu formas ir noturīgas pret aukstajām ziemām un viegli kopjamas. Pieaudzis ceanots labi pacieš sausumu un karstumu, turklāt tam ir dažādas augšanas formas, tāpēc tas ir iecienīts ainavu dizainā.

Zied ziliem ziediem

Vairums sugu ir 1 līdz 3 m augsti krūmi vai koki, taču ir arī liānas un formas ar kāpelējošiem dzinumiem. Lapas garenas vai olveida, visbiežāk tumši zaļas un gludas, dažām varietātēm apakšdaļā pūkainas. Dzimtas pārstāvji ir slāpekli fiksējoši augi, spējīgi uz saknēm veidot slāpekļa bumbuļus, kas veicina augsnes bagātināšanos ar šo elementu un blakus augošo kultūru labu augšanu.

Dārzkopībā izplatītas gan vasarzaļo, gan mūžzaļo sugu šķirnes un hibrīdi. Šie ātri augošie krūmi piesaista uzmanību ar satriecošajiem ziediem. Ziedonī ceanots ir patiesi efektīgs – tas tiešām atgādina ceriņu, jo nelielie aromātiskie ziedi sakopoti daudzās kuplās ziedkopās un tiem ir dabā retākā krāsa – zilā. Šķirnēm pieejami visdažādākie toņi – no Vidusjūras zilā, kobalta un indigo līdz ultramarīnam. Ir arī šķirnes ar baltiem un rozā ziediem. Kaut arī vairums ceanotu zied pavasarī, dažām šķirnēm ziedēšana ilgst visu vasaru.

Kur stādīt ceanotu?

Labākais laiks kailsakņu stādiem ir aprīlis, kad zeme vēl mitra, bet jau saules uzsildīta. Rudenī šādus stādus labāk nestādīt; jaunie eksemplāri ir īpaši jutīgi pret salnām. Savukārt konteinera stādus var stādīt visu sezonu, taču ne vēlāk par oktobri. Siltummīlošas šķirnes labi aug podos un toveros, kurus ziemā ienes vēsā, gaišā telpā.

Augs slikti reaģē uz pārstādīšanu, tāpēc uzreiz tam jāizvēlas pastāvīga vieta. Viens no galvenajiem faktoriem – augsnes caurlaidība. Substrātam jābūt auglīgam un svaigam, ar smalku struktūru. Šie krūmi labi aug sārmainā smilšmāla un smilšainā augsnē. Lai Kalifornijas ceriņš augtu labi, stādi to siltā un saulainā vietā sienas vai nožogojuma aizvēnī, kas mazinās dzinumu apsalšanas risku ziemīgos vējos; labāk derēs dienvidu vai rietumu orientācija. Savukārt labs apgaismojums veicinās bagātīgu ziedēšanu.

Stādāmajai bedrei jābūt pusotras reizes lielākai par sakņu kamolu. Bedres dibenu labi sablietē, lai pēc laistīšanas augsne nenosēstos un sakņu kakliņš nebūtu zemāk par zemes līmeni. Apakšā ieklāj drenāžas slāni no sasistiem ķieģeļiem vai lielizmēra keramzīta un pārklāj to ar zemi, kas sajaukta ar kompostu. Pēc tam ieliec augu bedrē un apber ar augsni, to visapkārt noblietējot, lai nepaliktu gaisa kabatas. Pēc iestādīšanas bagātīgi salaisti, augststumbra potējuma kociņu piesien pie balsta. Toveraugam jāizvēlas pods vismaz 80 cm diametrā un 50 cm dziļumā stādiem līdz 1,5 m. Dibenā jāieklāj vismaz 5 cm biezs drenāžas slānis. 

Kā kopt ceanotu?

*Pirmos divus gadus pēc iestādīšanas tas sausā laikā regulāri jālaista. Pēc augsnes augšējā slāņa izžūšanas augu var apsmidzināt, augsni ap stumbru ieteicams mulčēt, lai karstumā mazinātu mitruma iztvaikošanu. Turpmāk Kalifornijas ceriņš spēs mierīgi pārdzīvot gan vasaras karstumu, gan ne pārāk ilgstošu sausumu.

*Veģetācijas laikā ceanotu vajadzētu divreiz mēslot. Pirmo reizi ar organisko mēslojumu – satrūdējušu kūtsmēslu šķīdumu vai kompostu, kas stimulē zaļās masas augšanu. Otro – ziedpumpuru veidošanās laikā ar minerālmēsliem, kuros ir vairāk fosfora un kālija; šie elementi stimulē bagātīgu ziedēšanu.

*Sarkansakne zied uz sezonas dzinumiem, tāpēc vainags jāformē pavasara sākumā. Procedūra stimulē jauno dzinumu veidošanos un bagātīgu ziedēšanu. Vecie dzinumi jāsaīsina uz pusi, atstājot 8–10 cm no iepriekšējā gada pieauguma. Reizi dažos gados jāveic veco eksemplāru atjaunojošā apgriešana – jānogriež visi dzinumi gandrīz līdz saknei, atstājot virs zemes 2–3 augšanas punktus. Pavasarī jāizgriež arī bojātie, slimie un sausie zari.

*Līdz pirmajām salnām toveraugi jāienes telpās. Ziemojot jāierobežo laistīšana, bet seko līdzi, lai zemes kamols podā nepārkalstu. Pret aukstumu jutīgie ceanoti dārzā pirms salnām jānosiltina – vispirms jāaprauš ar zemi, jāsasedz ar kompostu vai egļu zariem, pēc tam viss krūms jānotin ar neaustu materiālu, piemēram, agroplēvi. Virs maziem stādiem var izveidot karkasu, kuru apvelk ar nosedzošo materiālu, pa virsu pārsedzot ar salmiem vai kritušajām lapām. Sniegotā ziemā var izveidot apkārt sniega uzbērumu. Segums jānoņem, kad mazinās pavasara salnu risks; agrākais – marta beigās vai aprīļa sākumā. Uzbērumu stumbra daļā noņem tikai vairākas dienas pēc seguma noņemšanas.

Kā pavairot Kalifornijas ceriņu?

Ceanotu pavairo ar spraudeņiem vai atvasēm. Vasarā nogriez dzinumus, kas jau sāk pārkoksnēties, bet vēl saglabā lokanību; spraudeņiem jābūt ne mazāk kā trim pāriem lapu. Atstāj vienu vai divus un nogriez zaļo galotni, pēc tam iemērc dzinumu galus sakņu veidošanos veicinošā šķīdumā un izstādi tos dēstiem paredzētā caurlaidīgā substrātā.

Augsni laisti ar lejkannu un apsedz podu ar caurspīdīgu plēvi, lai uzturētu siltumnīcas apstākļus. Reizi dienā segumu pacel, lai 5–10 minūtes vēdinās. Kad parādījušās augšanas pazīmes, segumu novāc, bet vēl pēc divām nedēļām dēstus pārstādi atsevišķos podiņos ar dārza augsni un, mēreni laistot, glabā gaišā telpā. Kad pavasarī parādās jaunās lapas, jāsāk nedaudz piebarot ar universālo mēslojumu. Dārzā varēsi stādīt pavasara beigās – pēc pēdējām salnām.

Vienkāršāks Kalifornijas ceriņa pavairošanas veids ir ar atvasēm. Pavasarī jauno sānu dzinumu noliec un iestiprini iepriekš izraktā grāvītī, apber ar zemi, kas sajaukta ar kompostu, dzinuma galotni atstāj virs zemes, apsakņošanās laikā augsni uzturi mitru. Sakņu veidošanās vietā parādīsies jauns vertikāls dzinums. Nākamajā pavasarī jauno augu atdali no mātesauga un iestādi izvēlētajā vietā vai konteinerā.

Ceanots ir izturīgs pret slimībām, bet to var bojāt vairogutis. Visbiežāk problēmas rodas nepiemērotu audzēšanas apstākļu dēļ, kad augs cieš no vēja apdegumiem un sala bojājumiem (atklātās vietās), sakņu puves dēļ (rada pārmērīgi mitra augsne), lapu dzeltēšanas (hlorozes) dēļ, ja nepietiek barības vielu kaļķainās, ar kalciju bagātās augsnēs. Ja lapas nodzeltē vai kļūst bālas, jāskābina augsne, pievienojot kūdru vai mēslojumu ar amonija sulfātu.