Cilvēka organisms kļuvis par ķīmisko izgāztuvi
Jaunā pētījumā atklāts, ka cilvēka organismā slēpjas vairāk nekā 50 jaunu ķīmisko savienojumu, no kuriem turklāt lielākā daļa ir maz zināmi vai pat nezināmi.
Pētījumā piedalījās 30 sieviešu gaidībās Sanfrancisko, un zinātnieki ņēma paraugus analīzēm arī no jaundzimušo nabas saitēm uzreiz pēc dzemdībām. Par daudzu atrasto vielu iespējamo ietekmi uz veselību ir zināms ļoti maz, raksta žurnāls "Environmental Science & Technology".
Ļoti izturīgi savienojumi
Pētnieki analizēja asins paraugus, izmantojot salīdzinoši jaunu tehniku – augstas izšķirtspējas masspektrometriju, atklājot gandrīz visu ķīmisko paleti. Noteiktas 109 vielas, kas atradās gan mātes, gan nabassaites asins paraugos, ieskaitot 55 vielas, kas nekad iepriekš nav atklātas cilvēka organismā.
“Tas var vēlāk ietekmēt mātes veselību. Un tas ir vārīgais augļa attīstības laiks, kas var atstāt sekas uz bērnību un turpmāko mūžu,” zinātnes portālam "Live Science" norāda pētījuma vadošā autore Treisija Vuddrafa no Kalifornijas universitātes.
Atklāto ķimikāliju vidū ir polifluoralkils un perfluoralkils – PFAS. Tā ir liela grupa ar tūkstošiem sintētisku vielu, kas satur oglekļa-fluora saites – vienas no spēcīgākajām ķīmiskajām saitēm organiskajā ķīmijā.
Šīs vielas ir ļoti noturīgas pret noārdīšanos, ir stabilas lielā karstumā, tāpēc plaši izmantotas kosmiskajā un parastajā aviācijā, autobūvē, arī tekstilizstrādājumu, celtniecības, mājsaimniecības, elektronikas, medicīnas preču ražošanā, pārtikas pārstrādē. PFAS lieto arī picu kastēm un pretpiedeguma pannām un katliem, bet ilgā laikā, kā tagad pierādās, tās uzkrājas organismā.
Sliktas ziņas no laboratorijas
Atklāta arī perfluoroktanoīdskābes grupa PFOA, no kuras viszināmākais ir politetrafluoretilēns – teflons. Laboratorijas pētījumos pierādīts, ka PFAS un PFOA izraisa attīstības, aknu, nieru un imunoloģiskas problēmas dzīvniekiem.
Desmit no atrastajām vielām ir plastifikatori, ko izmanto plastmasas ražošanā, tostarp ātro maltīšu iepakojumā atrodamie ftalāti, par kuru nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, it īpaši auglību, ziņots jau agrāk. Divas no vielām izmanto kosmētikā, viena ir pesticīds.
Par 37 vielām pētniekiem informācijas ir maz vai vispār nav. Pašreizējās metodes parasti ietver skrīningu tikai dažiem simtiem no aptuveni 8000 ķīmisko vielu, kas katru gadu saražo vai importē ASV, norāda pētījuma autori.
Pētījumi turpinās
Bērnam mātes miesās nabassaite ir kā vads, kas no placentas piegādā skābekli un barības vielas, bet kopā ar tām – arī dažnedažādu draņķību. Kāda būs turpmākā ietekme uz veselību, var tikai minēt. Pagaidām zinātnieki var noteikt, kādas vielas atrodamas asins paraugos, bet ne konkrētu apjomu, tāpēc nav zināms to bīstamības līmenis.
Taču tas nenozīmē, ka nav iemesla uztraukumam. “Mēs jau no citiem pētījumiem zinām, ka grūtnieces ir pakļautas ķīmisko vielu iedarbībai, daudzas no tām ir tādā līmenī, kas saistīts ar nelabvēlīgu ietekmi uz veselību,” teic Vudrafa.
Tagad pētnieki plāno izpētīt jaunatklāto vielu toksiskumu cilvēka organismā, noskaidrot, kā tās ietekmē dažādus audus. Pircējiem viņi iesaka rūpīgāk skatīties, ko pērkam, tostarp izvēlēties ekoloģiskus tīrīšanas līdzekļus un mazāk lietot plastmasu.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
