Par pastaigu mežā tomēr maksāt neliks
Izskanējusī vēsts, ka dabas taku apmeklējumam varētu ieviest maksu, izraisījusi viedokļu apmaiņu. Vieni uzskata, ka nelielas samaksas iekasēšana būtu tikai normāla, citi nav gatavi maksāt ne centa.
Lielākie dabas taku veidotāji un uzturētāji valstī ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Latvijas valsts meži. Piemēram, DAP ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu ir izveidojusi dabas objektu un taku infrastruktūru divu miljonu eiro vērtībā.
Dažviet maksa jau ir
Kopumā pārvalde uztur 748 tūrisma un dabas izglītības objektus – takas, skatu torņus, platformas, laipas u.c. Kaut arī pamatmērķis ir antropogēnās jeb cilvēku radītās slodzes samazināšana, kopumā ievērojami uzlabota dažādu dabas objektu pieejamība, tostarp veicinot vietējo ekonomiku, radot pamatu jauniem tūrisma piedāvājumiem.
DAP pārstāve Maija Rēna norāda, ka vairākos objektos ieejas maksa ir noteikta jau tagad, piedāvājot papildu infrastruktūru vai pakalpojumus, piemēram, apmeklējot Līgatnes dabas takas vai Šlīteres bāku. Siguldā pie Gūtmaņalas ir noslēgts līgums ar pašvaldību, kas nodrošina maksas iekasēšanu un attiecīgi apsaimniekošanu par auto novietošanu.
Gadā miljoniem apmeklējumu
Līdz šim gan nav veikti konkrēti aprēķini par apmeklētāju apjomu visās Natura 2000 teritorijās Latvijā kopumā, taču pēc vērtējumiem vairākos populārākajos tūrisma galamērķos apmeklējumu skaits pārsniedz vismaz sešus miljonus gadā un tam ir tendence palielināties.
Detalizētu un sistemātisku datu ieguvei DAP pagājušā gada nogalē iegādājās divdesmit jaunus apmeklētāju skaitītājus un noslēdza sadarbības līgumu ar Vidzemes augstskolu par vienotas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apmeklētāju datu sistēmas izstrādi.
Arī Latvijas valsts mežu pārziņā esošo dabas objektu un taku skaits lēšams vairākos simtos, uzņēmuma apsaimniekošanā ir arī vairāki ezeri, kur par samaksu iespējama gan makšķerēšana, gan cita veida aktīvā atpūta. Neskaitot ezerus, ieejas maksu iekasē tikai Tērvetes dabas parkā, taču tur apmeklētājiem ir arī pieejams visai plašs pakalpojumu klāsts un attīstīta infrastruktūra.
Pēc veselības pie dabas
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns intervijā "Kas Jauns Avīzei" atzīst – pašlaik analizētie dati parāda, ka pandēmijas laikā sezonalitāte dabas tūrismā ir izzudusi. Kaut gan daba ir pieejama un skaista jebkurā gadalaikā, iepriekš aktīvais tūrisms bija vērojams no aprīļa vidus līdz oktobra vidum.
Šobrīd ir ļoti augsts dabas taku un objektu noslogojums visos gadalaikos. Tomēr plaši ieviest obligātu maksu par dabas taku apmeklēšanu pārvalde neplāno, un tā būs tikai tur, kur piedāvā arī konkrētus infrastruktūras pakalpojumus.
“No fiziskās un garīgās veselības viedokļa šo tendenci varam vērtēt tikai pozitīvi, bet diemžēl dabas aizsardzībā redzamas arī negatīvās sekas, proti, palielinās antropogēnā slodze, tiek bojāta infrastruktūra un, kas būtiski, cilvēks līdzi sev atnes atkritumus, tādējādi veicina vides piesārņojumu,” atzīst Svilāns.
Aicinās ziedot brīvprātīgi
Dabas aizsardzības pārvalde patlaban izskata jautājumu par brīvprātīgā ziedojuma ieviešanu, apmeklējot labiekārtotas dabas takas, dodot iespēju pašiem izvēlēties, vai un kādu summu atvēlēt uzturēšanai un labiekārtošanai. “Ir doma šim nolūkam arī izveidot speciālu lietotni, un nebūs tā, ka katras takas galā sēdēs vecenīte ar ziedojumu kastīti,” atklāj Svilāns.
Latvijas valsts mežu valdes loceklis Edvīns Zakovics "Kas Jauns Avīzi" informē, ka uzņēmums pašreiz neplāno ieejas maksas ieviešanu vēl citur: “Mums objekti pārsvarā ir dabas veidoti, un nav arī daudz garo, ar laipām aprīkoto taku, tāpēc ņemt naudu par to, ko izveidojusi pati daba, būtu nepareizi. Varam tikai aicināt apmeklētājus izturēties saudzīgi un atturēties no piemēslošanas.”
Turklāt arī bez speciāli iekārtotajām takām netrūkst iespēju pastaigāties dabā bez jebkādas maksas.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
