Komposts mājas apstākļos

“Es jau vismaz desmit gadus kompostēju kolektīvās piemājas komposta tvertnēs. Maģistra darba ietvaros arī strādāts rūpnieciskās kompostēšanas uzņēmumā Francijā,” "Kas Jauns Avīzei" teic biedrības "Zaļā brīvība" dalībniece, vides inženiere Zane Gailīte.

Kopā ar kaimiņiem

“No ekonomiskā un vides aizsardzības aspekta jebkuram ir vērts no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas atšķirot bioloģiski noārdāmos, arī ja dzīvo pilsētas centrā vai individuālā mājsaimniecībā,” uzsver Gailīte.

Vispirms jāsāk ar situācijas apzināšanos, svarīgi saprast, kādus un cik daudz atkritumu radām. “Var novērtēt kaut aptuveni pēc tā, cik daudz atkritumu spaiņu jāizmet katru nedēļu,” skaidro vides inženiere.

Jāizvērtē arī, kādas iespējas atļauj konkrētie dzīves apstākļi, kādu kompostu var veidot, tā, lai tas ir likumīgi, neapdraud vidi un veselību. Zane iesaka apspriesties arī ar kaimiņiem, to var darīt kopīgi un īpaši pilsētā gūt jūtamu rezultātu.

“Pēc manas pieredzes Francijā, kopīga kompostēšana var būt pat ļoti interesants, pedagoģisks un kaimiņus apvienojošs process, kas nepavisam nav sarežģīts vai nelāgi smakojošs, ja to veic atbildīgi. Ir lieliski, ja kompostam ir kāds jau iepriekš paredzēts izmantojums, piemēram, iekārtojot apstādījumus pie ēkas,” pieredzē dalās Gailīte.

Spainītis vai tvertne

Ja kompostēšana notiek individuāli, dzīvojot pilsētas centrā vai citā ierobežotā vietā, varētu pietikt pat ar spainīti. Zane iesaka to ērtībai turēt tuvāk izlietnei. Viņa uzsver, ka nav obligāti jāiegādājas kāds speciāls spainis, pilnībā pietiek ar iepriekš izmantotu pārtikas iepakojumu, jo atkritumu mazināšana arī ir svarīga.

Ja teritorija atļauj, labāk gan būtu iegādāties vai pašam uzbūvēt lielāku komposta tvertni. “Par šo varam sarunāties stundām, bet vispārinot noteikti iesaku uzreiz ieviest divas tvertnes aptuveni veļasmašīnas izmērā, ar vāku, bez lieliem caurumiem sānos. Mūsu platuma grādos komposta tvertnes dzīvotspēju būtiski ietekmē aukstums un mitrums. Ja izvēlaties jau gatavu plastmasas tvertni, pievērsiet uzmanību, cik lielu salu pacieš tās materiāls. Būvējot koka tvertni, paredziet iespēju to salabot, nomainīt bojātos elementus,” norāda Gailīte.

Vēl vajadzētu padomāt par atsevišķu konteineru sauso atkritumu krāšanai. Tie ir visi celulozi saturošie materiāli – salvetes, neglancēts papīrs, papīra dvieļi, skaidas, vecās lapas. Tās varēs pievienot kompostam pēc mitru atkritumu mešanas.

Ko drīkst mest un ko nedrīkst

“Lai novērstu parazītu, dažādu patogēnu klātbūtni un smaku rašanos, iesaku nekompostēt dzīvnieku izcelsmes materiālu – gaļas, zivju, piena produktus un olas, kompostēt tvertnēs ar aizveramu vāku, ne atvērta tipa kaudzēs pagalma stūrī. Rūpēties, lai komposts nebūtu pārlieku slapjš, nesaturētu proporcionāli pārāk daudz smalku, mitru materiālu, kas samesti biezos slāņos, piemēram, pļautu zāli, mitrus ēdiena pārpalikumus,” ar padomiem dalās Zane.

Nav ieteicams kompostēt arī mājdzīvnieku tualetes smiltiņas, kosmētiskās salvetes, vates, tējas maisiņus, vienreizlietojamās krūzītes, pat ja tās izskatās kā gatavotas no papīra, un citas lietas, kas var saturēt dažādu veidu sintētiku. No eļļām arī jāizvairās, jo tās kavēs dabisko kompostēšanās procesu. Jāpievērš uzmanība, lai kompostā nenonāktu pārlieku daudz pelnu. Kaut arī tie augsnei dara labu, lielos apjomos var kompostu saskābināt.

“Lai kompostēšana noritētu bez nepatīkamiem sarežģījumiem, jāpievērš uzmanība pareizai materiālu proporcijai, virtuves atkritumus papildinot ar sausākiem, celulozi saturošiem materiāliem. Iesaku tvertnes saturu pārsegt ar kartona gabalu, ko paceļ, kad pievieno jaunus materiālus, pēc tam atkal uzsedz. Tas nodrošinās optimālu mitruma līmeni, patiks kompostējošajiem iemītniekiem un mazinās nelāgu smaku iespēju,” pamāca vides inženiere.

Francijā izdala vistas

Galvenais ieteikums, ko Gailīte sniedz, lai mazinātu atkritumu rašanos, ir mainīt daudzus savus iepirkšanās un kulinārijas paradumus: “Par to ļoti daudzus praktiskus un ērti izmantojamus padomus esam sagatavojuši Zaļās brīvības projekta Ar cieņu pret pārtiku ietvaros. To var apskatīt mājaslapā.”

Vēl, ja iespējams, var sadarboties ar lauksaimniekiem un ar saviem pārtikas pārpalikumiem barot lopiņus. Gailīte atminas piemēru no Francijas pieredzes, kur pašvaldības ģimenēm, kas spēja nodrošināt attiecīgos apstākļus, pat izdalīja vistas: “Manuprāt, lieliska iniciatīva. Par šiem projektiem bija lieliskas atsauksmes. Ģimenes ar bērniem īpaši novērtēja šādus mājdzīvniekus, kas turklāt arī dēja uzturā izmanojamas olas.”
Guvumu varēs izmantot arī savā vai draugu mazdārziņā, jo komposts no kafijas un tējas biezumiem, smalkām lapām un zariem veido izcilu mulču dobju noklāšanai. Šādus materiālus lieliski var izmantot arī augsto dobju veidošanā. “Šī ir videi, mugurai un slinkumam draudzīga metode, ko esmu aizguvusi no permakultūras koncepta un izmēģinājusi ne reizi vien,” piebilst Zane.

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.