foto: Anitra Tooma
Āpša pēdas mežā Mazirbē.
Āpša pēdas mežā Mazirbē.
Noderīgi ikdienā

Kāpēc āpsis ziemā neguļ

Jauns.lv

Vides žurnāliste Anitra Tooma pastaigā pa mežu Mazirbē nobildējusi āpša pēdas. Vai tiešām zvēriņam šajā laikā nav jāguļ?

Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja stāsta, ka āpši dodas gulēt rudenī, ja ir auksts, jau novembrī. “Rudenī uzēstos taukus nav izdevīgi dedzināt barības meklējumos, ja neko īsti atrast nevar un zaudējums ir lielāks nekā guvums,” teic Skuja. Tajā pašā laikā ir arī izņēmumi – kāds nav gana paēdis, ir vielmaiņas problēmas, tāpat kā cilvēkiem, kas naktī zogas pie ledusskapja, salīdzina dabas pazinējs.  

Turklāt, ja kļūst siltāks, arī āpši savā pazemē to jūt un, ja nav sniegs līdz kaklam, var iziet apgaitā. “Alā gulēt nav nemaz tik interesanti, tur ir blusas, sasmacis gaiss, vienkārši apnīk. Ārā ēšanai var atrast kaut ko beigtu, var izdoties uzrakt kādu strupasti vai peli, izkasīt ziemojošu kukaiņa kūniņu. Ja nebūtu nekādu cerību, tad nestaigātu,” skaidro Skuja.

Ja atkal uznāk sals un sniegs, āpši atgriežas gulēt. Viņu miegs tāpat kā lāčiem un jenotsuņiem nav ļoti dziļš, bet tikai snauduļošana. Protams, vielmaiņa palēlinās, par apmēram 15%, bet ne tik ļoti kā sikspārņiem, ežiem, susuriem.

Slepenā kamera: noskaties Viļņa Skujas video, kā āpši rudenī sāk draudzēties

Āpsi guļ gan pa vienam, gan vairāki kopā. Alu mītnē ir pieci, seši un vairāk kambaru, ir “ventilācijas lūkas”, kuras var atvērt un aizvērt. Savai migai āpši aizrok ciet ejas, lai neviens netraucē, tikmēr priekštelpā var dzīvot jenotsuņi vai lapsa, kamēr saimnieki guļ. “Āpši ir diezgan neiecietīgi, var uzšņākt un iekampt kaimiņam, taču rudenī kļūst draudzīgi – nevar taču gulēt kopā ar kādu, ar kuru jākaujas,” Skuja ar automātisko kameru ir pat nofilmējis, kā četri āpši mīlīgi kasa cits citu.

Kas ir Meža Zinis

Atver acis! Dodies ārā! Dodies dabā un mežā! Skaties, kas tur notiek. Meklē interesanto un neparasto, liecības, kā dzīvo mežu redzamie un neredzamie iemītnieki un kādas ir viņu darbības sekas.

Fotografē, filmē, apraksti redzēto un sūti mums – jauns@jauns.lv  Ja būs nepieciešams, Jauns.lv piesaistītie speciālisti komentēs jūsu dabas foto un video atradumus. Kopā veidosim Jauno Meža Enciklopēdiju.