Bērzu čaga veselībai
Uz bērzu stumbriem bieži var ieraudzīt melnus veidojumus – čagas. Retāk tās aug uz baltalkšņiem, vēl retāk uz citiem lapkokiem. Vai tas liecina par kādu slimību? Tā tiešām var teikt, jo čagu izraisa parazitāra sēne – bērza melnā spulgpiepe. Pati čaga ir izaugums, kurā kopā ir gan koksnes šūnas, gan sēnes micēlijs. Pati piepe kokā iekļūst caur tā ievainojumiem, piemēram, nolauztiem zariem. Kad tas noticis, micēlijs sāk augt koksnē koka vidū, pamazām koksni noārdot.
Kad čagai pretējā stumbra pusē zem mizas izaug augļķermenis – parasti pēc koka bojāejas – pārplīst miza, un sēnes sporas ir gatavas izplatīties. Vēja nestas, tās nokļūt jaunos kokos. Koki ar čagu var sadzīvot desmit līdz divdesmit gadu.
Čaga pamazām iesūc no koka dažādas vielas, tostarp fenola savienojumus, kas spēcīgi antiseptiķi. Ļoti lielā daudzumā ir mangāns. Tautas medicīnā čagai ir pretsāpju īpašības, spējas mazināt spazmas, var stiprināt imunitāti, to var lietot vēža slimnieki kā papildlīdzekli modernajai ārstniecībai.
No koka noņemto čagu sadala gabaliņos, sarīvē, izžāvē 50 līdz 60 grādu temperatūrā un glabā slēgtā traukā. Ieguvums ir sauss pulveris, kas lietojams kā malta kafija vai tēja – divas tējkarotes aplej ar 200 mililitriem karsta vārīta ūdens un ļauj ievilkties.
Kas ir Meža Zinis
Atver acis! Dodies ārā! Dodies dabā un mežā! Skaties, kas tur notiek. Meklē interesanto un neparasto, liecības, kā dzīvo mežu redzamie un neredzamie iemītnieki un kādas ir viņu darbības sekas.
Fotografē, filmē, apraksti redzēto un sūti mums – jauns@jauns.lv Ja būs nepieciešams, Jauns.lv piesaistītie speciālisti komentēs jūsu dabas foto un video atradumus. Kopā veidosim Jauno Meža Enciklopēdiju.
