Japānas dižsūrene - pie mums daudzi dārzu īpašnieki par to jūsmo, bet Lielbritānijā šis augs ir aizliegts
Milzīgie, bambusam līdzīgie augi, kas ātri pāraug divus metrus, piemājas dārzā izskatās neierasti – tie nedaudz atgādina džungļu audzes.
Lai izdaiļotu muižu parkus un dārzus, Latvijā eksotisko Japānas dižsūreni no Eiropas ieveda 19. gadsimta otrajā pusē. Eiropā jau 19. gadsimta sākumā pirmie to iepazina holandieši – to atgādāja no Austrumāzijas, un drīz vien kā kaut ko neredzētu un pārsteidzoši skaistu Japānas dižsūreni stādīja daudzos parkos un dārzos.
Latvijā vasaras laikā dižsūrenes stublājs var izaugt pat 2,5 metrus garš, un jau no jūnija tās klāj balti dzeltenīgi skaraini ziedi. Augs vairojas ar saknēm un, ja netiek pienācīgi ierobežots, ātri iekaro jaunas teritorijas. Lai izaugtu jauna Japānas dižsūrene, pietiek ar dažu gramu smagu saknīti pat metra dziļumā. Saknes ir ārkārtīgi spēcīgas, spēj izlauzties cauri ēku pamatiem, sienām un asfaltbetona segumam. Negribot to var ieviest savā dārzā, atvedot augsni, kurā ir Japānas dižsūrenes saknes daļiņas.
Nekoptā teritorijā dizšūrene ātri vairojas, un to ir grūti iznīcināt. Lai pilnībā no varenā auga atbrīvotos, ne tikai regulāri jāpļauj virszemes stublāji, bet jāizrok arī saknes. Īpaši bīstams eksotiskā izskata augs ir krastmalās, jo jebkurš ūdenī nokļuvis stumbra fragments spēj apsakņoties. Bet, par spīti tam, Japānas dižsūrenes audzelība un savdabīgais izskats joprojām vilina dārzu saimniekus to ieviest arī sev.
Latvijā Japānas dižsūrenes straujo izplatīšanos nedaudz ierobežo klimats – varenais augs ļoti baidās salnu, pat niecīgākā pavasara salna var nosaldēt jaunos bambusveidīgos kātus.
Rudenī milzīgie stublāji nokalst vai, sākoties salnām, nosalst. Zemēs, kur klimats ir maigāks, Japānas dižsūrene ir tik labi iedzīvojusies, ka kļuvusi par vienu no visvairāk apkarotajiem invazīvajiem augiem. Lielbritānijā, piemēram, ir aizliegts šo augu jebkādā veidā pavairot vai stādīt savā īpašumā.
