Iepazīsties - modes augs kalocefāle jeb sudrabkrūms
Patiesībā šim augam ir vēl citi nosaukumi, un visi radušies kā tēlaini apzīmējumi: dzeloņdrāšu zāle, sudrabspilvens, sudrabgroziņš, dūrējzāle, pelēkkamols utt. Tie labi raksturo šā dekoratīvā auga izskatu, proti, tas ir sudrabaini pelēks, savijies gluži kā dzeloņdrāts, kas satīta kamolā vai tādā kā spilvenā.
Kalocefālei (Calocephalus) ir šauras lapiņas, kas atgādina paresnas adatas, un dzinumi veido ceru – vai nu apaļu, vai stūrainu, atkarībā no tā, kā šo augu kopj un reizēm arī safrizē.
Kalocefāles dzimtene ir Austrālija, un tā ir radiniece ēdelveisam. Dienvidaustrālijā, kur kalocefāle savvaļā aug kāpās un klinšainās nogāzēs, tā izstiepjas pat metru augsta. Pie mums audzē kalocefāles zemās šķirnes – gan dobēs, gan podiņos, gan balkona kastēs. Pēdējos gados tas ir kļuvis par īstu modes augu, taču ir kāda problēma – tas nepārziemo. Pats par sevi diezgan neizteiksmīgs, tas brīnišķīgi izceļ citus krāsainākus augus un tāpēc ir kā radīts stādīšanai dažādās kompozīcijās.
Kur to stādīt?
Kalocefālei patīk saulaina vieta un irdena augsne ar nelielu noslieci uz skābumu. Tā kā kalocefāle savā dzimtenē ir pieradusi pie pieticīgiem apstākļiem, to nevajadzētu stādīt cieši kopā ar augiem, kurus nepieciešams regulāri un bagātīgi mēslot.
Arī ar laistīšanu jāuzmanās – labāk turēt to sausāku nekā par mitru. Vēlā rudenī kalocefāli droši var atstāt laukā – lielos puķupodos, piemēram, kopā ar krāsainiem viršiem, ar dekoratīvajiem kāpostiem. Ja arī uznāks sals, tā joprojām izskatīsies gana dekoratīva, tikai uz pavasara pusi zaudēs skaisto sudrabaino toni un būs savu mūžu nodzīvojusi.
