Praktiski padomi, kā sagatavot zālienu ziemai
Par zālienu nedrīkst aizmirst parūpēties arī rudenī pirms ziemas. No tā atkarīgs, cik tas veiksmīgi pārziemos un cik veselīgi zaļos nākamajā vasarā.
■ Pļaušana. Rudenī zālienu pļauj retāk nekā vasarā, jo tas vairs neaug tik āri un pļaujmašīnu saregulē vismaz par 2 cm augstāk, lai pēc pļaušanas zāle būtu 6–7 cm gara. Ideāli, ja zālienu pēdējo reizi izdodas nopļaut aptuveni 2 nedēļas pirms sala, jo tad tam vēl būs bijis gana laika salapot. Zālienu uz ziemu nav ieteicams atstāt nepļautu, jo pārāk gara zāle zem sniega sagulsies, zeme neelpos, sāks pelēt vai izsutīs; šajās vietās nākamgad skaista zāle neaugs, būs jāpārsēj.
■ Mēslošana. Septembrī zālienu samēslo ar rudens mēslojumu, kas satur kāliju un fosforu. Šāds mēslojums palīdzēs izveidot spēcīgu sakņu sistēmu, kas nodrošinās veiksmīgi pārziemošanu. Nedēļu, pirms tiek prognozētas salnas, vari uz zāliena izkaisīt koksnes pelnus; tie samazinās augsnes skābumu un pavasarī veicinās ātrāku zāles augšanu.
■ Nokasīšana un aerācija. Neatstāj uz zāliena lielas sagrābto lapu kaudzes vai biezu nopļautās zāles slāni, jo zem sniega šīs vietas sakarsīs, zāle izsutīs un saknes aizies bojā. Rudenī vēlams zālienu kārtīgi nogrābt – izgrābt saaugušās sūnas un veikt aerāciju. Ja nav speciāla aparāta, vari izmantot dārza dakšas – iedur tās 15–20 cm dziļi zemē, kātu noliec nedaudz uz savu pusi, līdz zāliena virsa it kā paceļas, vienu dūrienu no otra veic 30 cm attālumā. Pa šādi apstrādātu zālienu ieteicams 2 dienas nestaigāt. Aerācija augsnei nodrošinās nepieciešamo skābekļa daudzumu, kā arī mitrums vieglāk piekļūs saknēm un nekrāsies uz sablīvētās zāliena virmas.
■ Laistīšana. Svarīgi nodrošināt pietiekamu mitruma daudzumu – ne par daudz, ne par maz. Tāpēc, ja līst daudz, uzmani, lai neveidojas peļķes, kas sasalstot izveidos ledus kārtiņu, zālei zem tādas būs sarežģīti pārziemot. Sausā rudenī turpini zāliena laistīšanu reizi nedēļā līdz pat oktobrim.
