Dzīvokļu īpašniekiem nepieder siltummezgls, kas maksā par tā apkalpošanu?
"Daudzdzīvokļu mājas pagrabā ir ierīkota apkures sistēma jeb katlu māja. Šī katlu māja ir reģistrēta uz apsaimniekotāja vārda. Vai par tās apkalpošanu apsaimniekotājs var prasīt maksāt dzīvokļu īpašniekiem?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Vilma.
Konsultē namu pārvaldības eksperts Aivars Gontarevs.
Diemžēl mūsu lasītāja nav norādījusi savu tālruņa numuru, tāpēc nevaram noskaidrot detaļas un atbildam vispārīgi.
Siltummezgls ir kopīpašums
Siltummezgls, tāpat kā atkritumu vads, lifts un cits mājai nepieciešamais tehniskais aprīkojums ir mājas kopīpašums un pieder dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās. Par siltummezgla apkalpošanu un remontu maksā dzīvokļu īpašnieki.
Protams, siltummezgla telpa ir aizslēgta, jo tajā atrodas dārgas iekārtas. Varbūt tāpēc dzīvokļu īpašnieki maldīgi domā, ka siltummezgls viņiem nepieder. Tomēr var būt arī neloģiskas situācijas, kad siltummezgls nav iekļauts mājas kopīpašuma sastāvā. Jaunajos projektos mājas siltummezgla telpa un iekārtas var piederēt projekta attīstītājam, nevis dzīvokļu īpašniekiem.
Ja bankrotē attīstītājs
Attīstītājs, būvējot māju, ir pircis šīs iekārtas, viņam ir visas pavadzīmes. No grāmatvedības viedokļa raugoties, pareizi būtu, pārdodot kārtējo dzīvokli, norakstīt no bilances attiecīgu šo iekārtas daļas vērtību, jo tā pāriet dzīvokļa pircēja īpašumā kā mājas kopīpašuma daļa. Un, kad ir pārdoti visi dzīvokļi, siltummezgls attīstītājam vairs nepieder.
Taču daudzi attīstītāji to nedara. Un, ja attīstītājs bankrotē, viņa manta tiek izpārdota, un siltummezgls kā viņa bilancē esošs īpašums nonāk kāda cita īpašnieka rokās, kurš no dzīvokļu īpašniekiem var prasīt nomas maksu par sava īpašuma (siltummezgla) lietošanu. Tādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nākas maksāt ne tikai par siltummezgla uzturēšanu, bet arī nomas maksu par to.
Privatizācijas laika viltības
Otra situācija varētu būt kļūda privatizācijas procesa laikā. Pirms daudzdzīvokļu namu nodošanas pilnai privatizācijai veikli darboņi noslēdza nomas līgumus par pagrabu, bēniņu un citu nedzīvojamo telpu nomu. Pēc tam viņi šīs telpas privatizēja. Dzīvokļu īpašnieki sūdzējās prokuratūrai, tā šādus lēmumus parasti atcēla, un dzīvokļu īpašnieki atguva šīs viņiem funkcionāli nepieciešamās nedzīvojamās telpas, tās tika iekļautas mājas kopīpašuma sastāvā.
Daži bija iemanījušies privatizēt arī siltummezglus. To aprīkojums nepārprotami ir mājas kopīpašuma daļa, to atzīst arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un dzīvokļu īpašnieki šīs iekārtas var atgūt, ja ne citādi, tad rakstot prokuratūrai vai tiesas ceļā.
Taču siltummezgla telpu atgūt var nebūt tik vienkārši, un telpas īpašnieks var prasīt nomas maksu. Ja viņš ir gatavs šo telpu dzīvokļu īpašniekiem pārdot par saprātīgu cenu, viņi var nolemt to iegādāties, piemēram, par mājas uzkrātajiem līdzekļiem.
Jebkurā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā par mājas siltummezgla apkopi un remontu. Ja siltummezgls nepieder viņiem, var būt dažādas situācijas, un katrai ir savs risinājums. Lai dotu konkrētu padomu, jāredz dokumenti.
