Eiropas komisija ceļ trauksmi par trim dzīvnieku sugām Latvijā
Eiropas Komisija norāda, ka Latvija nav iekļāvusi "Natura 2000" tīklā visas nepieciešamās teritorijas un tajā nav ietverti vairāki dzīvotņu un sugu veidi, kuriem nepieciešama aizsardzība.
Sugas, kam komisijas vērtējumā vajadzīga labāka aizsardzība Latvijā, ir lapkoku praulgrauzis, Eiropas platausis un biezā perlamutrene. Vissliktākais stāvoklis biotopu daudzveidības ziņā ir ziemeļboreālajās aluviālajās pļavās, fenoskandijas purvainajos lapu koku mežos un citos.
Lapkoku praulgrauzis
Visslavenākā aizsargājamo kukaiņu suga Latvijā, jo par šīs druknās vaboles "Osmoderma eremita" aizsardzību stāstīts jau gadiem. Entomologs Jānis Gailis: “Tā ir izzūdoša un apdraudēta vabole visā savā pamatareālā, kas plešas no Ibērijas pussalas Eiropas rietumos līdz Urālu kalniem austrumos un no Skandināvijas pussalas un Somijas dienvidu daļas ziemeļos līdz pat Vidusjūrai un Egejas jūrai dienvidos. Nebūs daudz pārspīlēts, ja teikšu, ka šī vabole ir ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē aizsargātākais kukainis.”
Lai lapkoku praulgrauzis neietu mazumā, tam vajag vecus kokus, kuriem nolūzuša zara vietā vai dobumā veidojas prauli. Šādi koki parasti aug parkveida pļavās, mežmalās, pie mājām, parkos un alejās. Ja Latvijas dabas sargi spētu pierunāt vairāk pašvaldību senās alejas un parkus iecelt aizsargājamu teritoriju godā, Latvijai nebūtu tik daudz aizrādījumu no Eiropas Komisijas.
Ne tik satraukts ir vaboļu pētnieks Arvīds Barševskis, entomoloģijas zinātņu doktors, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors: “Lapkoku praulgrauzis apdzīvo vecus un dobumainus, saules apspīdētus lapu kokus. Tam ir slēpts dzīvesveids, tāpēc izskatās retāks, kā patiesībā ir. Kopš Latvijā un Eiropā šīs sugas pētījumos izmanto feromonus, atrasts daudz jaunu, agrāk nezināmu atradņu. Lai praulgrauzim būtu, kur dzīvot, nedrīkst izcirst vecās alejas un nevar pieļaut vecu lapkoku ieaugšanu krūmos, jo nepieciešams, lai stumbrs ir saules apspīdēts. Es kā eksperts neredzu lielu jēgu ažiotāžai par šīs sugas eksistences apdraudētību Latvijā.”
Biezā perlamutrene
Malakoloģe Mudīte Rudzīte skaidro, ka biezā perlamutrene Unio crassus visā Eiropā iet mazumā. Latvijā šī gliemeņu suga nav tik reta kā upespērlene, bet tik un tā skaits sarūk. Līdz šim Latvijā nav izveidota neviena "Natura 2000" teritorija biezās perlamutrenes aizsardzībai, kas nemaz nebūtu tik sarežģīti, jo šīs gliemenes atrastas ne vienā vien upē – Gaujā, Salacā, Ventā un mazajās upītēs, piemēram, Pācē, Raķupē, Pededzē, Ruņņupē u.c. Problēmas varētu sagādāt tas, ka daudzas no šīm upītēm tek cauri privātīpašumiem.
Biezās perlamutrenes kā jau visas gliemenes ir nozīmīgas ūdens attīrītājas, jo mielojas ar dūņu daļiņām un planktonu, ko filtrē cauri žaunām. Upespērleņu ikri attīstās tikai lašveidīgo zivju žaunās, bet biezo perlamutreņu saimniekzivis ir asari, mailītes, sapali un aizsargājamie platgalvji.
Eiropas platausis
Īpašs ar to, ka ir vienīgais zīdītāju klases pārstāvis, kas iekļauts Eiropas Savienības Biotopu direktīvā. Latvijā sugai ir izplatības areāla robeža, un sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons pieļauj, ja viņš 90. gadu beigās Kokneses muižas pagrabos nebūtu atradis pēc ilgiem laikiem pirmo šīs sugas sikspārni, mēs pat nezinātu, ka Latvijā platauši dzīvo.
Bet – kad zinātnieki iemanījās Eiropas plataušus "Barbastella barbastellus" atrast, izrādījās, ka tie lidinās gan Latvijas vidienē, gan Lietuvas pierobežā. Pašlaik top sugas aizsardzības plāns, bet īstenot to nemaz nebūs viegli, jo vasarās platauši lidinās pa veciem mežiem, kur dienas pārlaišanai var atrast kokus ar atlupušu mizu, vislabāk priedes, bet naktī var saķert pilnu vēderu ar naktstauriņiem. Turklāt gulēšanas kokus viņi maina ik pēc divām vai trim dienām.
Ziemo šie sikspārņi ļoti vēsos akmens pagrabos vienatnē vai pa diviem līdz trim. Kā tādam izveidot "Natura 2000" teritoriju? Te nederēs norādījums mežu saimniekiem atstāt dažus vecus kokus – plataušiem vajag mūžamežu ar novecojošiem kokiem un vairāku kilometru rādiusā aukstu pagrabu ziemošanai.
Ja savā pagrabā pamanāt tumši brūnu sikpārni ar trīsstūrveida ausīm, kas pieres daļā saiet kopā, nevis stāv atstatus, nobildējiet un aizsūtiet foto Gunāram Pētersonam uz e-pastu gunars.petersons@llu.lv vai ziņojiet Facebook lapā Latvijas sikspārņu pētniecības biedrībai. Sikspārni neaiztieciet, gaismu ilgi nespīdiniet un nedariet neko, lai pagrabā kļūtu siltāk.
Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
