Lūdz nebarot Līgatnes lapsu
Līgatnes dabas takas nākušas klajā ar vēstījumu par cilvēku bezatbildības radītajām sekām, barojot meža dzīvniekus.
“Daudzi noteikti ir pamanījuši ziņkārīgu un pārdrošu lapsēnu mūsu auto stāvlaukumā. Lai gan tas var šķist amizanti un jautri, patiesībā nekā priecīga šajā situācijā nav,” savā "Facebook" lapā raksta dabas takas.
Sākās ar tūristiem vasarā
Kad lapsēns kļūst patstāvīgs, zvērēnam par sava vēdera labsajūtu jārūpējas pašam. Tas nav viegli, un dzīvnieki mēdz meklēt vieglāko un ērtāko risinājumu. Šis lapsēns Līgatnes dabas taku stāvlaukumā sāka ieklīst vasarā, kad šeit ceļotāji mēdza nakšņot tūristu treileros. Sākotnēji dzīvnieks pārtika no tūristu nevērīgi nomestajiem pārtikas produktiem vai kāda iedota našķa, bet ar laiku jaunajam meža zvēram izveidojās spēcīga asociācija – cilvēks nozīmē ēdienu, un lapsa sāka nākt jau regulāri un ar skaidru nodomu.
“Cilvēku vēlme palīdzēt it kā izsalkušam meža zvēram patiesībā ir neapzināta ļaundarība pret dabu – savvaļas dzīvniekam tiek izmainīta tradicionālā uzvedība, tas maina savus paradumus, un nu jau lapsēns kļuvis par pārdrošu zvēru, kas pats uzstājīgi nāk pie cilvēka. Diemžēl ir zināmi daudzi negatīvi piemēri, kā šāda rīcība nodara kaitējumu gan dzīvniekiem, gan pašiem cilvēkiem,” brīdina dabas takas.
Labi, ka nav lāču
Risinājums šajā situācijā ir slēgti atkritumu konteineri vai dabā vispār noņemtas atkritumu urnas, ko Dabas aizsardzības pārvalde pamazām jau dara iniciatīvas "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!" ietvaros. Piemēram, ASV nacionālajos parkos, lai nepievilinātu lāčus, atstāt pārtikas atkritumus un barot zvērus kategoriski aizliegts. Pretējā gadījumā viņi kļūs bīstami – ja cilvēks necienās, atņems ar varu. Latvijā vismaz pagaidām no lāčiem nav jābaidās, un klasiskajā izpratnē arī lapsas nav bīstamas cilvēkam – mūsu valsts ir brīva no trakumsērgas (pēdējais savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījums reģistrēts 2010. gadā).
Uz barotāju sirdsapziņas
“Ar citām specifiskām lapsu slimībām cilvēks inficēties nevar. Lapsas arī neskrien nevienam virsū un nekož, ja vien cilvēks pats kūmiņam nebāž pirkstus mutē. Bet, protams, ir arī nepatīkamie efekti no pieradinātas lapsas publiskā vietā – daudziem ir bail no meža dzīvnieka ar tik dīvainu uzvedību, kā arī lapsa var nodarboties ar zagšanu,” norāda dabas takas.
“Kamēr jautri un interesanti, kad zvērs ēd no rokas un nāk rotaļāties, tikmēr visi priecājas. Kad dzīvnieks sāk kļūt uzmācīgs, tad domājam, kā likvidēt vai aizvest kaut kur prom, kas arī ir likvidēt, tikai mēģinot attaisnot savu sirdsapziņu. Lapsas dzīvība un nākotne ir uz cilvēku sirdsapziņas. Diemžēl apmeklētāji par to vispār neaizdomājas – uz dažām stundām atbrauc, papriecājas un dodas prom. Katrs, kas ir pielabinājies lapsai vai viņu cienājis, ir atbildīgs par viņas dzīvību un nākotni.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
