Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Māris pagatavojis veselīgo vegānu kūku. To mierīgi varot ēst arī brokastīs. (Foto: Ģirts Gertsons)

Kā dzīvo un ko ēd Māris - vegāns jau 30 gadus, kad tas vēl nebija tik "trendīgi" 20

Garšīgi
13. augustā 05:28 2019. gada 13. augustā 05:28
Dace Ezera | Kas Jauns Avīze
Māris Slanārs ir dzimis un audzis rīdzinieks, bet nu jau desmit gadus par savu mājvietu sauc kluso Pāvilostu Kurzemes piejūrā, kur dzīvo kopā ļoti zinātkāro piecus gadus veco dēlēnu Rolandu un draudzeni Antru. Māris ir vegāns jau vairāk nekā 30 gadu, iedvesmodams arī tuvākos, tātad ilgi pirms daudzi Latvijā vispār nojauta par tādu īpatņu eksistenci.

Apmēram 20 gadu viņam nav televizora, jaunumi tiek uzzināti no citiem cilvēkiem un pilsētiņas reklāmas staba. Auto vietā Māris pārvietojas kājām, ar divriteni, sabiedrisko transportu. Patīk ūdeņi, un var peldēt ziemā, iztiku pelna savā SIA "Slanārs", kurā ir vienīgais darbinieks un veido elektroniskas iekārtas. Līdztekus darbam viņš labi gatavo un dalās neierastu ēdienu receptēs, kam sastāvdaļas var būt saplūktas pat pļavā.

Viens pats mājās

“Man radinieki kādreiz teica – tev bija trīs gadi, un tu Rīgā staigāji pa Brīvības ielu. Ap kaklu tev bija šņoris, un tajā karājās liela, tāda kā klēts atslēga. Tā bija no dzīvokļa. Mamma strādāja par pārdevēju, un viņai bija 12 stundu darbs. Viņa mani vienkārši atstāja mājās. Tāda man bija Rīgas dzīve, kad biju mazs,” sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" atceras Māris, kurš galvaspilsētā nodzīvoja līdz 45 gadiem. Viņš ir radioelektronikas inženieris un veido dažādas ierīces. Pēdējos 15 līdz 20 gados tie ir metālu detektori un citi uztvērēji, kaut gan pašu Māri apslēptās mantas meklēšana nesaista. “Dzīvoju Rīgā, strādāju, jutos diezgan slikti, droši vien nevarēju saprast savas dzīves jēgu. Sāku vingrot, braukāt ar riteni, peldēt ziemā, iepazīstoties ar roņiem. Lai peldētu ziemā, pirmām kārtām ir vajadzīga psiholoģiskā sagatavotība. Ar roņiem divas stundas braucām uz ezeru, kur bija arī pirts un pēc tam arī našķošanās. Ziemā vidējais peldēšanas ilgums var būt viena minūte, bet kāds rekordists var izturēt desmit. Sanāk, lai, Rīgā dzīvojot, ziemā minūti nopeldētos, ir vajadzīga visa diena,” stāsta Māris.

Satika domubiedrus

Tad arī ienākusi prātā doma – varbūt jāmaina dzīvesvieta? “Viens no argumentiem bija ūdens tuvums. Atlocīju lielo karti un skatos – pie Jelgavas upes no vienas vietas. Aizbraucu – nederēja, par seklu. Atradu sludinājumos māju pie Užavas upes un ar autobusiem no galvaspilsētas novembrī braucu turp,” turpina Māris. Snidzis sniegs, upe vienos akmeņos, kas sajūsmu neradīja. Braucot atpakaļ uz Liepāju, Pāvilostā aizgājis pie jūras un ieraudzījis, ka divi cilvēki iebriduši līdz vēderam.
“Ar vīrieti aprunājāmies, un sarunas gaitā pateicu, ka esmu veģetārietis, vārdu vegāns laukos nelietoju. Ir veģetārieši, kuri ēd zivis, olas, dzer pienu, viņi pilnīgi neatsakās no dzīvnieku produktiem. Bet man ir vegānisks dzīvesveids. Pāris mani gandrīz aiz piedurknēm velk sev līdzi. Tikām mājās, un viņi stāsta, ka ir veģetārieši trīs gadus – ar mainīgām sekmēm, bet neesot sabiedrības atbalsta,” atminas Slanārs.
Jaunie paziņas aizveda viņu pie saviem draugiem, bija iespēja stāstīt par savu dzīvesveidu, nodzīvojis tur nedēļu, atklājot arī savu vajadzību par dzīvesvietas maiņu. “Nopirku pļavas Durbes upes malā, kur sāku dzīvot. Sākumā bija telts, tad pirts, darbnīca un visbeidzot māja,” par pārcelšanos uz Pāvilostai tuvējo Sakas pagastu teic bijušais rīdzinieks. Tā pagāja pieci gadi, tomēr tagad viņam ir arī dzīvoklis Pāvilostā. Māju laukos cēla pats kopā ar Jelgavas arhitektu Ansi Liepu – viņš turpat projektēja, Māris veda skices uz būvvaldi. Lielos darbus gan palīdzēja veikt puiši no Pāvilostas.

Brokastīs pat ēd torti

Vegāniskajā dzīves stilā sākumā svarīgākais bijis, ko likt mutē. Vegāni ēd visu, izņemot to, kas iegūts no dzīvniekiem – graudaugus, pākšaugus, riekstus, saknes, sēklas, lapas, ogas, augļus un dārzeņus, bet neēd ne gaļu, ne piena produktus, ne medu. “Jā, zāles pļaušanu varu nosaukt par sienāžu blenderēšanu, pļaujot smalcina kukaiņus,” atzīst Māris. “Es nedomāju, ka tā ir katastrofa, ja kāds kukainis iet bojā, bet zāle man lauku mājās aug gara.”

Ēdienreizēm viņš nolasa ogas no krūmiem, no kaimiņiem pērk saknes, drēbes iegādājas humpalu veikalā, lai maksātu mazāk. Ņemot vērā sabiedrības viedokli, mazajam Rolandam tomēr ir veģetārs uzturs gan mājās, gan ārpus tās.

“Man nav nekā tāda, kas garšotu visvairāk. Vasarās vairāk patīk būt laukā, tad ēdu svaigas lietas, bet ziemā sevi nodarbinu ar gatavošanu. Dārzeņi, saldajos – augļi un ogas. Ceptus kartupeļus nelietoju. Nevis nedrīkstu, bet kaut kā nav iegājies. Panna tiek lietota ārkārtas gadījumos. Sākumā gatavoju visu pēc iespējas svaigu – pagrabā nesezonā ir dārzeņi, dabā pieneņu lapas var atrast cauru gadu. Ja svaigs neiet pie dūšas, tad jāvāra. Bet pēdējais ir cepšana,” skaidro Māris. No rītiem kafijas vietā viņš dzer ūdeni, kakao, ozolzīļu kafiju. Ziemā, kad ir auksts, neatsakās no karstas tējas, bet vasarās lieto vienkārši ūdeni vai garšīgus dzērienus. Brokastīs varot apēst arī vegānu torti.

Elektrība no saules

Zem logiem - saules baterijas elektrībai. (Foto: Ģirts Gertsons)

“Dzīvesveids ir tāds, ka visiem liekas, ka es dzīvoju īpaši. Man lauku mājā nav elektrības pieslēguma jau desmit gadus. Ir trīs ēkas, un visās elektrību nodrošina saules enerģija. Un, piemēram, televizora trūkumu neizjūtu – reizi mēnesī aizbraucu uz Rīgu un filmas skatos uz lielā ekrāna,” teic Slanārs.
Lauku mājā viņam ir elektronikas darbnīca, bet nav ne mikroviļņu krāsns, ne ledusskapja. “Vegāns vasarā var katru dienu salasīt svaigu pārtiku, ziemā viss sasalst tāpat. Graudaugi, pākšaugi, rieksti tāpat stāv plauktos,” skaidro Māris.

Kaut arī, meklējot jaunu mājvietu, svarīgs bija ūdens tuvums, Māris tagad ziemā nopeldas tikai dažas reizes, tas vairs nav rituāls vai sistēma. Rīgā dzīvojot, ziemā staigājis sandalēs, jo darbavieta tuvu, bet laukos attālumi ir lieli un jāsaģērbjas kārtīgi.
“Veidoju dzīvesveidu, lai tas būtu sportisks. Mežā sacērtu malku mājai, ogas lasu pats, spēlēju arī akordeonu. Pirms dažiem gadiem iestājos Pāvilostas mūzikas skolā un kaut kā iemācījos spēlēt. Vasarā saulainās dienās ar riteni braucu uz pludmali –  peldos un sauļojos tāpat kā atpūtnieki. Apmākušās dienās dodos uz lauku mājām, jo ir visādi sīki darbiņi,” teic Māris un dod mums nobaudīt un novērtēt vegānu ēdienus – tiešām garšīgi.

Vegānu receptes: Māris Slanārs piedāvā

Saules maize

Sastāvā ir 0,5 kg šķelto zirņu, 0,5 kg auzu pārslu, 200–300 g riekstu, kurus visus sablenderē. Tad ir 400–500 g rozīņu un viena tējkarote kurkumas. Rozīnes liek pēdējās, tās nevajag plēst. Visu samaisa, rozīnes iecilā. Uzliek uz pannas, 35 minūtes cep 200 grādu temperatūrā. Ja brokastīs apēdīs vienu līdz divas šķēles, tad vēders būs pilns. Ūdens šo maizi uztur svaigu – apklāj ar slapju dvieli, un tā atkal ir mīksta, var nedēļu stāvēt. To Māris gatavo veikala maizes vietā, kam, salīdzinot ar šo, ir mazāka uzturvērtība.

Bietes ar jāņogēzi

Vārītas bietes sarīvē uz rīves ar visu mizu, pievieno mērci, blenderē 400 gramus jāņogu, 200 gramus sezama sēklu, 300 gramus ūdens, sāli. Iznāk labāk nekā pulvera majonēze. Pat aizdomas nerodas, ka tur varētu būt kas neveselīgs.

Vegānu kūka

Vajadzēs 500 gramus zemesriekstu, 500 gramus auzu pārslu, to visu sablenderē, un izveidojas pulveris, kas kūku satur kopā.
Tad taisa saldo masu, kas veido kūku – blenderē vienu kilogramu žāvētu dateļu bez kauliņiem. Tās ir jāmērcē, ja vājāks blenderis. Vajadzīgs ūdens – apmēram 800 gramu. Dateļu blenderējumu sadala – divās trešdaļās un trešdaļā.
Divas trešdaļas jauc klāt pie sausā maisījuma – auzu pārslām ar riekstiem – un samaisa kā viendabīgu masu. Pārāk ievilkt šo procesu nevajadzētu, jo masa biezē. Tad ņem 800 gramus jāņogu, ko pieber masai, pārāk nesaspaidot, un iemaisa iekšā. Var likt arī citas ogas. Rieksti un auzu pārslas ir nedaudz rūgti, tāpēc vajag jāņogas, skābas lietas piemāna garšu. Dateles turpretim ir ļoti saldas. Samaisa masu un liek formā, virskārta ir no vienas trešdaļas dateļu, ir klāt 300 grami blenderētu riekstu un trīs ēdamkarotes ar milzīgu kaudzi kakao. Pie dateļu masas var pielikt linsēklas, bet tas atkarīgs no tā, kad to ēdīs.
Ja pēc divām dienām, tad nav vajadzīgs, ja tūlīt, tad vienu karoti ar kaudzi. Tās torti padara stingrāku. Saber virsū garšīgas ogas un liek ledusskapī. Ledusskapī var glabāt pat piecas dienas, jo skābt var sākt tikai ogas – kļūt par alkoholu.

Balandas auzās

Auzu pārslas (divas trešdaļas krūzes) un ūdeni (krūzi) vāra katlā. Kad šķiet gatavas, nepārtraucot karsēšanu, iemaisa sagrieztas balandas (piespaidīta krūze), blenderētas saulespuķu sēklas (1/4 krūzes), saulespuķu eļļu (1/5 krūzes) un garšvielas. Samaisa, uzliek vāku, pārtrauc karsēt un pēc desmit minūtēm esi pie galda.

Citi šobrīd lasa

Zviedrijas kroņprincese Viktorija publisko mīlīgus foto no meitas pirmās skolas dienas
Trīs māsas no Krievijas, kuras brutāli nogalināja savu tēvu, aizkustinājušas iedzīvotāju sirdis
"Viss liecina, ka viņš nopietni cīnījies" - pazudušā Audera draugam pēc atrastā kajaka ir 3 versijas, kas jūrā noticis
Tēmas: vegāni
Skatīt visus komentārus

Поклонников шокировали новые фотографии курящей Аллы Пугачевой

Депутат застрелил мать своих троих детей, застав ее с любовником