Kas jāņem vērā, ja audzē olīvkoku puķu podā?
Kā mūsu klimatiskajos apstākļos audzēt olīvkoku? Pieredzē dalās žurnāliste Iveta Galēja.
“Mūsu olīvkokam ir gadu piecpadsmit, un šovasar aizmetās pirmās olīvas. Pašu kociņu savulaik atvedām no Grieķijas, nopirkām mazu kādā ceļmalas tirgotavā, jo vienkārši ļoti patika un joprojām patīk olīvkoki. Par to, ka varētu aizmesties arī olīvas, pat nedomājām. Pa šiem gadiem kociņš ir pārstādīts divas reizes un mēslots ļoti, ļoti reti. Ar laistīšanu arī netiek lutināts, toties ar rasināšanu gan. Tiklīdz pavasarī gaisa temperatūra paceļas līdz +10 grādiem un izskatās, ka sals vairs nedraud, olīvkociņu iznesam laukā, kur tas pavada visu vasaru un rudeni līdz pirmajam salam. Tā kā mums nav tādu gaišu telpu, kur ziemā gaisa temperatūra nepakāptos augstāk par +10–12 grādiem, olīvkociņš ziemu pārlaiž gaišākajā istabā vai nu uz grīdas pēc iespējas tuvāk logam, bet ne pie radiatoriem, vai arī uz palodzes tajā loga pusē, kur nav radiatoru. Aizvilkt aizkarus gan vairs nav iespējams, jo zari par kuplu. Daļu lapu kociņš tomēr nomet, jo īsti komfortabli viņam šie apstākļi nav, bet vasaras sākumā atkal atkopjas un aug vēl jo sparīgāk.
Ja ziemā rasinām divreiz dienā, lapas krīt nost mazāk, ja aizmirstas aprasināt, kociņš uzreiz atgādina par sevi – nomet vismaz vienu lapu tieši tajā brīdī, kad kāds ienāk istabā. Ir ļoti svarīgi pavasarī pamazām to pieradināt pie saules stariem. Aizpagājušajā pavasarī gan novietojām olīvkociņu pusēnā, taču tuvu baltai mājas sienai, un lapas pamatīgi apdega; pagājušajā gadā nolikām zem ābeles ar skrajiem zariem, un tur kociņš jutās tik labi, ka atstājām līdz pat novembrim – līdz nešanai iekšā.”
Olīvkociņus nevajag bieži laistīt
Olīvkoks ziemas dārzā vairs nav retums, taču dobē un apstādījumos tam mūsu ziemas ir krietni par aukstu. Toties puķu podā uz palodzes vai verandā tas augs itin labi, galvenais, lai vasarā varētu iznest kociņu laukā. Mazus olīvkociņus podos piedāvā aizvien vairāk stādu tirgotāju un internetveikalu, bet var gadīties arī vilšanās, it sevišķi, ja cītīgi ņemsi vērā uz etiķetes rakstītos norādījumus par laistīšanu un ražas iegūšanu.
Pieredzējušu audzētāju ilggadēja prakse apstiprina, ka, pirmkārt, pretēji lielākajai daļai norāžu olīvkociņus nevajag bieži laistīt un mēslot. Savā dzimtenē olīvkoki netiek lutināti ar lielu mitrumu, tāpēc arī pie mums nevajag aizrauties ar laistīšanu. Otrkārt, cerēt, ka divgadīgs olīvkociņš dos bagātīgu ražu, kā nereti tiek solīts, ir visai naivi.
* Nedrīkst pieļaut, ka podā vai paliktnī ilgstoši krājas ūdens.
* Olīvkoks regulāri jārasina.
* Var mēslot, bet nekas briesmīgs nenotiks, ja pamēslos pavisam reti.
* Vainaga veidošanai zarus apgriež pavasarī.
* Ja daži zari pārāk izstiepjas, tos var apgriezt jebkurā laikā.
* Pavasarī pie āra saules pieradina pakāpeniski – vispirms vismaz desmit dienas podu ar olīvkoku notur viegli noēnotā vietā.
* Ziemā ideāli apstākļi ir gaiša vieta un 10–12 grādu vēsa telpa; ja tādas nav, pārziemos arī istabas temperatūrā.
* Vēlā rudenī nedrīkst ļaut salam tikt klāt saknēm; lai gan normālos apstākļos savā dzimtenē olīvkoks spēj pārdzīvot īslaicīgu salu pat līdz mīnus 8–10 grādiem, podā iestādītajam tas, visticamāk, nozīmē galu.
Galvenās vainas, kas var piemeklēt olīvkoku
* Birst lapas – par maz gaismas, it sevišķi ziemā.
* Lapas kļūst brūnas – tas liecina par pārāk neregulāru un nevienmērīgu laistīšanu.
* Uzmetas tīklērces – nav bijuši pietiekami labvēlīgi apstākļi pārziemošanai; pret tīklērcēm labi palīdz nātru uzlējums, ar ko noskalo vai apsmidzina kociņu.
* Kociņš sāk pūt – tātad pārlaistīts.
* Noļukušas un nokārušās lapas – 90% gadījumu vaina nav meklējama ūdens trūkumā, bet ir jāskatās, vai nav bojāta sakņu sistēma.
