Driģenes, velnābols un gara virkne citu: ministrija gatavo sarakstu, kurus no augiem nedrīkstēs ēst vispār

ZM, sagatavojot noteikumu projektu, izvērtēja Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju par tiem Latvijā pārtikā lietotajiem augiem un to daļām, kas rada bažas par to nekaitīgumu. Ņemtas vērā arī Eiropas zāļu aģentūras (EMA) monogrāfijas, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskie atzinumi, kā arī citu ES dalībvalstu tehniskie noteikumi un vadlīnijas. Aizliegto un ierobežoto augu saraksts ir apspriests ar farmācijas jomas ekspertiem, tostarp Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" ekspertiem.

Noteikumu projektā noteikti aizliegumi un ierobežojumi pārtikā lietot gan visu augu, gan konkrētas auga daļas. Ķīmiski aktīvās vielas, kas atrodas augos un to daļās, kas, uzņemtas iekšķīgi, var radīt veselības traucējumus, bet smagākos gadījumos - izraisīt iekšējo orgānu darbības traucējumus, var iestāties paralīze vai tās var būt bīstamas dzīvībai. Pārtikā nav pieļaujams izmantot augus un to daļas, kas ir bīstamas vai rada negatīvu ietekmi uz patērētāja veselību. Tāpat ir vairāki augi, kam tajos esošo ķīmiski aktīvo vielu dēļ nepieciešams noteikt lietošanas ierobežojumus. Pārtikas sastāvā var būt viens augs vai tā daļa, tāpat tajā var būt vairāku augu un to daļu maisījums.

Noteikumu projekta pirmajā pielikumā būs noteikts pārtikā aizliegto augu un to daļu saraksts. Augi sarakstā iekļauti, izvērtējot ķīmiski aktīvās vielas auga sastāvā, iespējamo izmantošanu pārtikā, farmācijā, farmakoloģiskās un toksikoloģiskās īpašības, iespējamo efektivitāti vai kaitīgumu, lietošanas devas un to ierobežojumus, blakusparādības, toksicitāti, par papildu informācijas avotu izmantojot citu dalībvalstu pārējām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai paziņotos pārtikā izmantojamo augu tehniskos noteikumus.

Kā augi, kuri tajos esošo toksisko savienojumu dēļ negatīvi ietekmē patērētāju veselību, noteikti adonisi (kardenolīdi jeb sirds glikozīdi), Arekas palma/beteļpalma (piperidīna alkaloīdi), aristolohijas (aristolohīnskābe), kalnu arnika (ēteriskā eļļa helenalīns), Šamiso arnika (ēteriskā eļļa helenalīns), Meksikas balanda (ēteriskā eļļa askaridols), baptīzijas (hinolizidīna alkaloīdi), bebrukārkliņš (steroīdie alkaloīdi), beladonna, melnā vilkoga (tropāna alkaloīdi), Cīrulīši (izohinolīna alkaloīdi), četrlapu ūskoga (glikozīdi), dievkrēsliņi (diterpenoīdi), dīfenbahijas (proteolītiskie enzīmi), driģenes (tropāna alkaloīdi), efedras (protoalkaloīdi (feniletilamīna atvasinājumi)), eņģeļtaures (tropāna alkaloīdi), parastā ērgļpaparde (seskviterpēnu laktoni, cianogēnie glikozīdi), fitolakas (triterpēnu saponīni, lektīni), fritilārijas (steroīdie alkaloīdi), gelzēmijas (indola alkaloīdi), heliotropi (Pirolizidīna alkaloīdi).

Tāpat starp šādiem augiem ir arī Nikaragvas ipekakuāna, Panamas ipekakuāna (izohinolīna alkaloīdi), Rio ipekakuāna, Brazīlijas ipekakuāna (izohinolīna alkaloīdi), aslapu īlekss, akmeņozols (terpenoīdie alkaloīdi), johimbe (indola alkaloīdi), kapmirtes (indola alkaloīdi), kaskarillas (tiglīnskābe), rožainā katarante (indola alkaloīdi), parastā kreimene, parastā maijpuķīte (kardenolīdi jeb sirds glikozīdi), krustaines (pirolizidīna alkaloīdi), kumeļpēdas (ēteriskā eļļa azarons), kurpītes (terpenoīdie alkaloīdi), Lobēlijas (piperidīna alkaloīdi), mandragora, ārstniecības (tropāna alkaloīdi), Kanādas mēnessēklis (izohinolīna alkaloīdi), mugurenes (steroīdie saponīni), mukuna, stizolobija (indola alkaloīdi), melnā naktene (steroīdie alkaloīdi), oleandri (kardenolīdi jeb sirds glikozīdi), ozolīte, parastā (izohinolīna alkaloīdi), ozolpaparde, vīrpaparde (floroglucīna atvasinājumi).

Augi, kuri tajos esošo toksisko savienojumu dēļ negatīvi ietekmē patērētāju veselību, ir arī pilokarpi (Imidazola alkaloīdi), Jamaikas piscīdija (alkaloīdi, cianogēnie glikozīdi), rauvolfijas (indola alkaloīdi), rūtas (furokumarīni, hinolīna alkaloīdi), sasafrasi (safrols), sētvijas (Tetraciklisko triterpēnu saponīni), sidas (protoalkaloīdi (feniletilamīna atvasinājumi), strihnīna koki (indola alkaloīdi), strofanti (kardenolīdi jeb sirds glikozīdi), stumbrlape (hinolizidīna alkaloīdi), plankumainais suņstobrs (piperidīna alkaloīdi), tauksaknes (pirolizidīna alkaloīdi), tūjas (ēteriskā eļļa tujons), urginejas (kardenolīdi jeb sirds glikozīdi), uzpirkstītes (kardenolīdi jeb sirds glikozīdi), velnāboli (tropāna alkaloīdi), veratres (steroīdie alkaloīdi), vēlziedes (protoalkaloīdi), vizbulītes (protoanemonīns), parastā zalktene (diterpenoīdi), zeltalietus, zeltlija (hinolizidīna alkaloīdi).

Turpretī noteikumu projekta otrajā pielikumā būs noteikts saraksts ar tiem augiem un augu daļām, kuru izmantošana pārtikā ir ierobežota. Lielo diždadzi, purpursarkano ehināceju, Islandes cetrāriju, rožaino rodiolu, tīruma kosu un tribuli un lielās nātres saknes, vijīgo efeju, trauslo krūkli un Amerikas jeb Purša krūkli un parasto zirgkastani varēs lietot vienīgi uztura bagātinātāju sastāvā. Arī strutene ir iekļauta noteikumu projekta otrajā pielikumā ar norādi, ka tās izmantošana pieļaujama vienīgi uztura bagātinātāju sastāvā. Divšķautņu asinszāli drīkstēs izmantot uztura bagātinātāju sastāvā, alkoholisko dzērienu ražošanā un - pēc zinātniski pamatotas izvērtēšanas - arī citos produktos. Dzeltenās kaķpēdiņas, kā arī sirds māteres nekaitīgumu būs jāizvērtē pirms to lietošanas pārtikā. Visus iepriekš minētos augus saturošu pārtiku, ja par to nav ziņots Pārtikas un veterinārajam dienestam un tā nav iekļauta uztura bagātinātāju reģistrā, varēs izplatīt vienīgi pēc izvērtēšanas institūta izveidotajā ekspertu komisijā, saņemta pozitīva atzinuma un produkta reģistrācijas augu vai to daļas saturošas pārtikas sarakstā.

Noteikumu projektā būs noteikts dažu vielu saraksts izmantošanai uztura bagātinātājos un to maksimālais daudzums ieteicamajā dienas devā pieaugušajiem.

ZM norāda, ka uzņēmēju no atbildības par konkrēta auga vai vielas nekaitīguma novērtēšanas attiecīgajā pārtikā neatbrīvo tas, ka noteikumos kādi augi, auga daļas vai citas vielas nav noteiktas. Vienmēr ir jāņem vērā katrs atsevišķais gadījums, auga vai vielas daudzums, tā veids vai savstarpējā auga vai vielas mijiedarbība ar citām sastāvdaļām, kā arī visi kritēriji, lai pārtika būtu nekaitīga.

Noteikumu projekts "Izmantošanai pārtikā aizliegto un ierobežoti lietojamo augu, augu daļu un citu vielu saraksts" vēl jāskata valdībā.