Ko darīt, lai zemenes no dobes var ēst bez mazgāšanas?
Zemenes gatavina savas gardās ogas ļoti tuvu zemei, un nereti ogu ķekari no smaguma nolīkst līdz pat zemei, sasmērējas, apput, ogas bojā putni, gliemeži, kaitēkļi, un tās sāk bojāties. Turklāt visgaršīgākās zemenes, kā zināms, ir tās, ko noplūcam dobē un apēdam bez mazgāšanas. Daži padomi, kā panākt, ka ogas tiešām var baudīt nemazgātas.
1. Mulčē zemenes ar nopļautā mauriņa zāli. Sākumā tā būs zaļa, vēlāk sakaltīs un pret rudeni jau būs iebirusi augsnē un pazudusi. Mulča pasargā zemenes no augsnes izkalšanas, saglabā tīras ogas un mēslo augus. Taču tā nepasargā zemenes no gliemežiem.
2. Starp zemenēm klāj agrotīklu, kas aizkavē nezāļu augšanu un ļauj ogām nogatavoties tīrām.
3. Agrotīklu klāj virs ceriem, katra auga vietā izgriežot caurumu un uzmanīgi izvelkot lapas cauri. Dobes malās agrotīkls jāpierok vai jāpiedur ar skavām.
4. Neravē zemenes pirms un ražas ienākšanās laikā, lai ķekari saskaras ar nezālēm, nevis zemi. Tas gan neuzlabo dārza kopskatu, atvieglo dzīvi dārza kaitēkļiem un vēlāk sagādā vairāk darba ravētajam.
5. Mulčē zemenes ar salmiem vai sienu, ko, ja iespējams, sadala īsākos stublājos. Rudenī pirms lapu griešanas un pēdējās ravēšanas, iespējams, mulča būs jānoņem.
6. Mulčas kārtai der arī ēveļskaidas (labāk nekā zāģskaidas).
7. Vecmāmiņas zemeņu ražas laikā tieši zem briestošajiem ķekariem palika rabarberu lapas.
