Viensētās dzīvojošajiem varētu atļaut nečipēt savus suņus
Lai atvieglotu finansiālo slogu lauku teritorijās, īpaši viensētās, dzīvojošajiem suņu īpašniekiem, plānots atcelt obligāto prasību par šo suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu, paredz noteikumu "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" grozījumu projekts, kuru plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 17.martā.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban noteikumi paredz, ka līdz 2016.gada 1.jūlijam sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Tomēr, tuvojoties noteiktajam reģistrācijas termiņam, tiek saņemta informācija par to, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt noteikumu prasības, jo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tie nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu. Čipēšana izmaksā 25-35 eiro.
Tā kā pilsētās un ciemu teritorijās suņu ir vairāk un tieši tur nepieciešams dzīvniekus čipot, iespējams pieļaut, ka ārpus šīm teritorijām suņi nav obligāti jāapzīmē un jāreģistrē.
Grozījumi attieksies uz viensētās dzīvojošiem suņu īpašniekiem. Patlaban datubāzē ir reģistrēti 26 406 suņi, 1658 kaķi un 80 mājas (istabas) seski.
Vienlaikus ZM norāda, ka pret plānotajiem grozījumiem kategoriski iebilst biedrība "Latvijas Kinoloģiskā federācija", kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama. Viensētu suņi bieži tiek arī nekontrolēti pavairoti un rada slogu pašvaldībām patversmju uzturēšanā. Kopš mājas dzīvnieku reģistrācijas noteikumu pieņemšanas pagājuši pieci gadi, un tika dots pārejas periods, tāpēc biedrība nesaskata iemeslu, kādēļ vajadzētu grozīt noteikumus un radīt nevajadzīgus izņēmumus.
Kā ziņots, ja suns pēc 1.jūlija netiks čipots un reģistrēts, paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
