Kaimiņu suns rej un gaudo. Vai man ir tiesības pret to iebilst?
“Pirms gada mūsu ģimene no dzīvokļa pārvācās uz privātmāju. Bijām cerējuši, ka mājā būs vairāk miera un klusuma... Vairākās apkārtējās mājās ir suņi, acīmredzami neaudzināti un agresīvi, aprej katru garāmgājēju, kaķi, putnus, turklāt pilnmēness laikā gaudo. Par klusumu un mieru varam vien sapņot. Miera nav pat naktīs, jo suņi rej arī pēc pusnakts un ļoti agri no rīta (pirms pulksten 4). Vai man ir kādas tiesības pret to iebilst,” jautā Mārīte Kuldīgā. Skaidro Valdis Ulmanis, zvērinātu advokātu biroja Centrs zvērināts advokāts.
Gadījumi, kad suņi traucē cilvēku mieru gan privātmājās, gan dzīvokļos, nebūt nav reti, taču tikai daži par to sūdzas policijai. Iemesli ir vairāki – ne tikai savu tiesību nezināšana, bet arī policijas noraidošā attieksme pret šādām sūdzībām. Tomēr modernajā pasaulē, kur valda trokšņi, steiga un stress, klusums un miers ir tā vērts, lai par tiem cīnītos.
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 2. un 3. punktu dzīvnieka īpašniekam ir pienākums rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta trešā daļa).
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr.266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai (turpmāk – MK noteikumi Nr.266) 52.1. punktā noteikts: mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (MK noteikumu Nr.266 53. punkts).
Par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu vainīgās personas var sodīt, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantu. Sūdzības par šiem pārkāpumiem adresējamas pašvaldības policijai.
Diemžēl praksē savas tiesības uz klusumu un mieru aizsargāt nebūt nav tik viegli – par to esmu dzirdējis ne vienu vien stāstu, taču, profesionāli rīkojoties, ir iespējams panākt pozitīvu rezultātu. Lai taupītu laiku un nervus, savu tiesību aizsardzību labāk uzticēt profesionāļiem.
