Ginostemma jeb nemirstības zāle - kā tā kļuva par kulta augu?
Vai zini, kas tas par augu, – ir rados ar ķirbi un gurķi, aug kā vītenis un labos apstākļos spēj izaugt pat 9 metrus garš, un pēc skata atgādina efeju vītni? Tā ir pieclapu ginostemma (Gynostemma pentaphyllum), ko tās lielisko ārstniecisko īpašību dēļ (līdzīga ženšeņam, bet vēl labāka) dēvē arī par nemirstības vai dzīvības zāli. Plašāk tā pazīstama ar nosaukumu Jiaogulan.
Augs ir cēlies no Centrālķīnas kalnu reģioniem, to dienvidu daļā aug piekalnēs pat divtūkstoš metru augstumā un spēj izdzīvot arī diezgan skarbos apstākļos. Šajā Ķīnas daļā ir daudz ilgdzīvotāju – 100 gadu vecums tur neskaitās nekas neparasts, un valda uzskats, ka tieši šis augs, ko lieto diendienā lielākoties kā tēju, palīdz uzturēt jaunu kā garu, tā arī ķermeni.
Mūsdienās nemirstības zāle aug arī daudzviet citur Āzijā – Japānā, Korejā, Taizemē –, kur to kopj un kultivē kā vērtīgu ārstniecības augu. Ginostemmas slava un arī pats augs ir sasnieguši arī Eiropu, un dažos gados tas kļuvis teju vai par kulta augu.
Ņem vērā!
▪ Ginostemmu podiņos jau pārdod lielveikalos Vācijā un dažviet arī Polijā, un, iespējams, tā varētu parādīties arī mūsu veikalos. Pērkot rūpīgi apskaties, vai nav uzmetušās laputis.
Kā audzēt ginostemmu?
Savā dzimtenē un labos apstākļos ginostemma spēj izaugt pat 9 metrus gara un tās ziedu ķekari, kas nokarājas gluži kā vīnogu ķekari, veidojas 20–25 cm gari. Pie mums tik garu diezin vai izdosies izaudzēt un arī ar ziedēšanu diez kas nebūs. Mūsu apstākļos augam ir nepieciešams balsts vai kārts, ap ko vīties.
Lai gan ginostemma izskatās trausla, tā ir ziemcietīga un piemērota audzēšanai lielākajā daļā Eiropas, jo iztur salu vismaz līdz –18 grādiem (dažos avotos ir minēts pat krietni lielāks sals). Rudenī augs nomet lapas, un dažkārt tiek kļūdaini uzskatīts, ka tas ir beidzis savu mūžu, taču pavasarī ginostemma atkal izdzen jaunas lapiņas.
Ginostemmai ir nepieciešama vienmērīgi un viegli mitra, trūdvielām diezgan bagātīga augsne un saulaina vai viegli noēnota vieta. Karsta pusdienlaika saule gan tai nepatiks, un ilgstošs slapjums arī nenāks par labu. Kūdra nepavisam neder! Jaunākus augus vēlams rudenī apbērt ar lapu kārtu.
Ginostemmu var arī audzēt uz balkona un terases. Puķupodam gan jābūt lielam arī tad, ja iestāda pavisam mazu stādiņu. Podā augošu mēslo vismaz reizi 2 mēnešos, dārzā augošu – reizi 3–4 mēnešos.
Kāds labums no nemirstības zāles?
1. Tā satur vielas, kas samazina risku iedzīvoties insultā. Āzijā tas ir ļoti populārs profilakses līdzeklis pret vēzi, un to izmanto arī apstarošanas seku mazināšanai. Tā veicina asinsriti, stimulē saslimušu šūnu atjaunošanos, palīdz nomierināties un aizmirst par stresu, to izmanto aknu veselībai, it sevišķi hepatīta gadījumā; tēju dzer, lai samazinātu klepu un tiktu vaļā no kakla sāpēm.
2. Ginostemmai ir sava vieta arī virtuvē. No svaigām un arī kaltētām lapiņām gatavo tēju ne tikai veselībai, bet arī garšai. Svaigas lapas pievieno biezpiena ēdieniem un smūtijiem – svaigām lapiņām ir saldena garša ar viegli rūgtenu anīsa noti. Japānā lapas izmanto kā dabīgu saldinātāju, pievieno saldējumiem un rūpnieciski ražotiem dzērieniem. Smūtijos tā sader ar banāniem, avenēm, valriekstiem, linsēklām, gurķiem, citroniem, piparmētrām. Iederas gan salātos, gan arī salātu mērcēs, it sevišķi tajās, ko gatavo no olīveļļas, jogurta, citrona sulas.
