Lieldienu ēdieni. Kas īsti ir kuličs?
Kuličs ir pareizticīgo slāvu Lieldienu tradicionālā cilindriskas formas saldā maize, bagātīgi aizdarīta ar sviestu, olām, rozīnēm, sukādēm, riekstiem, proti, visu, kas pēc garās ziemas un gavēņa ir sataupīts šiem ortodoksālo kristiešu gada lielākajiem svētkiem. Kā kuliču pagatavot, māca maizes izstrādājumu tehnoloģe Andra Vanaga.
Kuliča vārds cēlies no grieķu valodas, kurā līdzīgi sauc kliņģeri. Kuličs gan vairāk ir pilsētnieku nosaukums, laukos, kā arī Krievijas dienvidos un Ukrainā Lieldienu maizi nesauca nekā citādi kā par pashu vai pasku, tāpat kā īpaši gatavoto biezpiena torti. Un tas nezinātājos var radīt nelielu jucekli, kurai savu artavu pievieno arī cita tradicionālā Lieldienu maizīte – baba jeb babka.
Izrādās, ka kuličs un baba ir viens un tas pats, tikai baba (stāsta, ka nosaukums cēlies no vecām, sakumpušām sieviņās, kas, ievīstījušās savos pelēkajos lakatos, tipinājušas uz dievnamiem) ir paspējusi izceļoties pa Eiropu un caur Polijas un Francijas galmiem nonākusi Neapolē, kur jau tiek peldināta rumā un rotāta ar putukrējumu. Un, ja iedziļinās receptūrās, nevar nepamanīt, ka pareizticīgo kuličs ir ļoti tuva rada itāļu katoļu tradicionālajai Ziemassvētku maizei panetonei.
Protams, kuliču var cept katra mājasmāte, un rotāt to gan ar pūdercukuru, gan cukura glazūru, gan krāsainiem marmelādes gabaliņiem, riekstiem, iecukurotām ogām, pat konfektēm. Taču, ja kuličam no vienkāršas svētku maizītes jātop par rituālu ēdienu, to rotā daudz atturīgāk – ar kirilicas burtiem XB (krieviski Hristos voskrese, proti, Kristus ir augšāmcēlies!), turklāt tas ir jānosvēta priesterim. Šādu kuliču ģimene ēd lēnām pa gabaliņam pirms brokastīm laikā no Lieldienām līdz pat Vasarsvētkiem (Svētajai Troicai).
Pūkainās rauga mīklas kuliči
Māca maizes izstrādājumu tehnoloģe Andra Vanaga
Tradicionāli kuličus daudz nerotā, taču mūsdienās ir tik daudz iespēju, ka grēks būtu neizmantot! Visiem tevis ceptajiem kuličiem nav jābūt vienādiem – vari gan tos izrotāt, gan atstāt atturīgi rustikālus.
10–12 porcijas
1,5 stundas gatavošanai
200 g ātrās rauga mīklas koncentrāta
200 g kviešu miltu
200 g margarīna vai sviesta
100 g cukura
140 g svaigā rauga
8 olas
100–150 g dažādu sukāžu (ērkšķogu, burkānu, meloņu, citrusu miziņu) un rozīņu
550 ml ūdens (istabas temperatūrā)
1. Nedaudz siltā ūdenī iedrupini raugu un ļauj, lai tas atdzīvojas. Viegli sakul olas. Sukādes un rozīnes apviļā miltos (lai tās nesakristu kuličam apakšā).
2. Lielā bļodā liec ātrās rauga mīklas koncentrātu, miltus, cukuru, samaisi. Tam pievieno raugu, taukvielas, olas un visbeidzot ūdeni. Visu rūpīgi samaisi. Pievieno apmiltotās sukādes un rozīnes. Visu sastrādā viendabīgā masā un mīci. Skaties, kāda ir mīkla, varbūt vēl vajag pievienot nedaudz ūdens vai, ja mīkla ir pārāk ķepīga, – miltus.
3. Mīci pamatīgi aptuveni 10–15 minūtes, tad savel bumbulī, pārklāj ar dvielīti un ļauj atpūsties 15 minūtes.
4. Sadali mīklu tik gabalos, cik kuličus cepsi. Atceries, ka mīklas formā nedrīkst būt vairāk par divām trešdaļām. Liec to formās, pārklāj ar dvielīti, un raudzē vēl 45 minūtes.
5.Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200–210 grādiem. Cep kuličus 20–23 minūtes. Ja kuliči ir lieli, tie jācep ilgāk. Tāpat, ja kuliču cep māla podos.
