Dabas fonda direktors: "Pārsteidzoši, cik lētticīgi ir cilvēki un par puscenu pārdod mežus"
"Akmens laikmeta ainava nav mūsu sapnis" - tā saka Latvijas Universitātes rektors un dabas skaitīšanas projekta patrons Indriķis Muižnieks. Nekad agrāk Latvijas vēsturē ekspertiem nav bijusi iespēja mērķtiecīgi pēc vienotas metodikas pārstaigāt visas potenciāli bioloģiski vērtīgās vietas.
Plašāko herbāriju par Latvijas augiem savāca baltvācu botāniķis Karls Reinholds Kupfers, un tas notika pirms simt gadiem. Šogad 14. jūnijā sākās un novembra vidū beidzās dabas skaitīšanas pirmā sezona. Kopumā 191 eksperts pavadīja dabā 26 805 stundas jeb 3350 dienas – tas zināms precīzi, jo viņu gaitas fiksēja GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēma.
Sekojot sociālajos tīklos runīgāko ekspertu gaitām, uzzinājām gan par retiem atradumiem, gan nepārejamām slīkšņām. Lai iekļautos darbu plānos, ik dienu nācās apsekot ap 80 hektāru platību, un to iespējams izdarīt vienīgi tad, ja ātrā gaitā soļo pārdesmit stundas.
Jābūt īpaši piešautai acij uz sugām un biotopiem, lai šādā ātrumā varētu strādāt. Skarbi, bet, ieraugot ar herbicīdiem nomiglotu dzeltenu pļavu vai svaigu izcirtumu, skaitītājs ir gan bēdīgs, gan priecīgs. Skaidrs, ka te nevienu retu sugu meklēt nav vērts, toties ir cerība izpildīt plānu ašāk.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks priecājas: “Tik plaša apjoma dabas inventarizācija, turklāt ar īpašnieku informatīvu iesaisti, Latvijā tiek veikta pirmo reizi. Biotopu kartēšana sniegs detalizētu informāciju par biotopu izplatību un kvalitāti, un šo informāciju salāgosim starp valsts iestādēm un to datu bāzēm. Tā tiks atvieglota dažādu atļauju un saskaņojumu izsniegšana un saņemšana, samazināsies termiņi un izdevumi gan privātīpašniekiem, gan valsts iestādēm.”
Lai godam tiktu galā ar biotopu inventarizāciju, novados notika semināri, kur Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji tikās gan ar pašvaldību darbiniekiem un deputātiem, gan ar zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, gan Valsts mežu dienesta speciālistiem. Vēl būtiski, ka pēc datu iegūšanas un analīzes nozarēm nebūs jāzīlē, vai iecerētajā būvniecības vai resursu ieguves vietā ir dabas vērtības vai nav. Nebūs vairs iespējamas spekulācijas, un tas paātrinās lēmumu pieņemšanu tautsaimniecībā.
Līdz finālam nebūs jaunu ierobežojumu
Kaut gan ik pa brīdim kā īlens no maisa izlīda stāsti par cilvēkiem, kas gatavi dabas ekspertus sagaidīt ar suņiem un bisēm, reālajā dzīvē saimnieki lielākoties bija laipni, lepojās ar naktsvijoļu pļaviņām un bija gatavi ekspertam visu dzīvi izstāstīt.
No vienas puses, tas ir lieliski, jo var spriest, kā zeme apsaimniekota agrāk, bet no otras puses – pa kuru laiku lai ciemojas, ja darbs dzen darbu? Bija saimnieki, kas, drošs paliek nedrošs, rīkojās kā romānā Mērnieku laiki un piedāvāja dabas pētniekiem ne tikai cienastu, bet arī ko stiprāku.
Tālajos Latgales kvadrātos dažai ekspertei pagāja visa vasara, pat nebija laika bērnus skolai sapost. Lai kā viņi steidzās, plūdu dēļ mitrākās vietas nepaguva pārbaudīt un tur jāatgriežas nākamajā sezonā.
Nezināšanu izmanto uzpircēji
Dabas eksperti netērē laiku lieki un tur, kur skaidrs, ka nekādas vērtības nevar patverties, nemaz neiet – ne tīrumos, ne kultivēto melleņu vai dzērveņu laukos, ne mežos, kas jaunāki par 50 gadiem. Ik pa laikam tautu tracināja ar baumām – ja dabas eksperts viņa īpašumā atradīs retu un sargājamu sugu, tad saimniekam drīzumā pienāks ziņa, ka šajā vietā neko darīt vairs nevar. Jā, par retumiem zemes īpašnieki tiks informēti, bet ko darīt ar šo zināšanu – pašiem jālemj.
Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš teic: “Ir pārsteidzoši, cik cilvēki ir lētticīgi un bez lielas šaubīšanās notic uzpircējiem un par puscenu pārdod mežus. Bet no otras puses – Latvijā valda liela neticība politiskajai varai, tāpēc vieglāk noticēt šeftmaņiem, kas biedē, ka valsts uzliks ierobežojumus un mežā vairs neko nevarēs darīt. Uzpircēji ir savstarpēji vienojušies par zemām cenām un to, ka vispirms nāks viens ar lētāku piedāvājumu un tad nākamais solīs mazliet lielāku cenu. Pašlaik, kamēr dabas skaitīšana nav beigusies, iegūtos rezultātus neizmantos jaunu mikroliegumu dibināšanai!”
Dabisko saliņu aizsardzība
Dabas skaitīšana notiek, lai apzinātu, kur atrodas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi. Tās ir īpaši retas dzīvotnes, mājvieta aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, izzūdoša un īpaši vērtīga dabas daļa visā Eiropas Savienībā. Piemēram, dabiski, ilgstoši tradicionāli apsaimniekoti sugām bagāti zālāji, augstie sūnu purvi, staignāju meži, purvainie meži un citi.
Ar šīm dzīvotnēm ir saistītas sugas, kas citā vidē nedzīvo un nedzīvos. Lai būtu dabas daudzveidība, ir svarīgi šīs dabiskās saliņas pasargāt. Ja ne visas, tad vismaz tās, kuras saglabājušās pēc iespējas dabīgākas un mazāk ietekmētas. Lai dabas aizsardzības darbs nebūtu haotisks, paredzēta visas Latvijas teritorijas apsekošana, lai mēs saprastu, kādas dzīvotnes kādā platībā un kvalitātē mūsu valstī ir.
Gluži kā Dainu skapis
Aizsargājamās dzīvotnes tiek kartētas, aizpildīta anketa, pēc trim gadiem visu šo informāciju apkopos vienuviet, un tad valsts pārvaldei, diskutējot ar ieinteresētajām pusēm, būs jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk.
“Atbilstoši ES Sugu un biotopu direktīvai mums ir jānodrošina labvēlīgs aizsardzības stāvoklis aizsargājamām sugām un biotopiem. Lai to nodrošinātu, ir jāpieņem optimāli lēmumi, kur ko un cik daudz aizsargāt, balstoties gan uz dabas skaitīšanas rezultātiem, gan uz speciālistu aprēķiniem, gan ņemot vērā saimnieciskās darbības prioritātes,” turpina Ģirts Strazdiņš.
Jāņem vērā, ka dažādām sugām ir dažādas prasības. Svarīgi, lai starp atradnēm veidojas ekoloģiskie koridori, lai sugas var migrēt no vienas dzīves vietas uz citu. Tādējādi dabas skaitīšana sniegs iespēju pieiet plānveidīgi un aizsargāt vērtīgākās un dabas aizsardzībai nozīmīgākās dzīvotnes un sugu atradnes.
Varbūt izrādīsies, ka ir sugas un biotopi, kuru labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai vairs nevajag veidot jaunas aizsargājamās teritorijas.
“Faktiski mums visiem kā tautai vajadzētu justies lepniem, ka apzināmies savas dabas vērtības, līdzīgi kā vācot tautasdziesmas,” piebilst Strazdiņš. Turklāt jāņem vērā, ka dabas vērtību apzināšanās turpmāk atvieglos lēmumu pieņemšanu, kur būtu vēlams un kur ne plānot jaunas saimnieciskās darbības. Arī zemes īpašnieki, kuri līdz šim apsaimniekoja bioloģiski vērtīgos zālājus, kur nebija zināms konkrēts biotopa veids, pēc tā uzkartēšanas varēs pretendēt uz augstāku atbalsta likmi.
Pirmo reizi izvērtē iežus un alas
Dabas skaitīšanas projekta patrons, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks priecājas, ka beidzot ne tikai šīs augstskolas Bioloģijas un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāšu beidzējiem, bet arī Daugavpils universitātes biologiem ir iespēja iesaistīties visaptverošā Latvijas dabas izpētē.
“Apzinot savas dabas vērtības, varam priecāties ne tikai par jaunatklātām sugām, bet arī mikrobiologiem paveras jauni iespēju apvāršņi, kā izmantot bioloģiski aktīvas vielas tautsaimniecībā. Es ceru, ka tad, kad pēc trim gadiem tiks apkopoti visi rezultāti, izrādīsies, ka atrasts vēl daudz izcilu dabas vērtību. Pirmo reizi tiek izvērtēti arī ieži, alas un atsegumi. Šī dabas inventarizācija būs liels ieguldījums Latvijas teritorijas izpētē, citādi mums bija tikai simt gadu vecais Kupfera herbārijs. Vienlaikus redzam, ka Latvijā nepietiek ekspertu, mums jāsauc talkā kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.”
Pazūd vērtīgie zālāji
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne gan nav tik optimistiska: “Biotopu inventarizācija apliecina, ka strauji izzūd bioloģiski vērtīgie zālāji – mums vairs atlikuši tikai 2% no visām dabiskajām pļavām un ganībām, pirms 50 gadiem tādu bija 40%. Pļavas vai nu aizaug ar krūmiem, vai tiek uzartas. Liesu zemi mīlošie retie augi iznīka tajā laikā, kad par ES naudu zāli tikai nopļāva un atstāja zemē sapūt.”
Šogad apsekoti 119 atsegumi un trīs alu biotopi. Gabrāne: “Latvijā ir daudz skaistu atsegumu, tikai skumji, ka pie pazīstamākajiem ir daudz atkritumu. Satraucoši, ka Pierīgas kāpās aizvien plašāk izplatījušās invazīvās korintes un krokainās rozes, kas nomāc vietējos augus. Nu jau arī Ventas krastos sākuši augt latvāņi, un, ja pašvaldības un privātīpašnieki tos nepļaus, pēc pieciem gadiem problēma būs samilzusi. Toties upītes, kur atjaunotas oļainas straujteces, atlabst straujāk nekā cerēts.”
Skaitīs vēl divus gadus
Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019. gada nogalei, un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā sertificēti eksperti veic aizsargājamo biotopu apzināšanu gan valsts, gan privātajās zemēs. Dabas skaitīšana notiek Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā ietvaros.
Notiek ne tikai biotopu inventarizācija, bet arī no jauna izstrādā dabas aizsardzības plānus divdesmit jau esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un piecus sugu aizsardzības plānus sugu grupām Roņi, Pūces, Dzeņveidīgie, kā arī dīķa naktssikspārnim un platausainajam sikspārnim.
