Latvijas simtgadei par godu aicina meklēt dižkokus
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datu bāzē ir reģistrēti aptuveni 5000 dižkoku, taču kopumā Latvijā tādu varētu būt apmēram 30 000. Latvijas valsts simtgades birojs aicina doties dabā un atklāt jaunus dižkokus.
Akcija LV100 dižošanās aicina apzināt mūsu dabas vērtības. “Dižkoki ir tie, kas stāsta Latvijas stāstu un stāstu par cilvēkiem, kas šos kokus ir stādījuši,” LTV raidījumā Rīta Panorāma stāsta simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta. Līdzīgi nākotnē stāstu par šiem laikiem reiz vēstīs 4. maijā gar Latvijas robežu iestādītie 100 ozoli.
Lai piedalītos akcijā, jādodas meklēt dižkokus, kuri vēl nav iekartēti, un to fotogrāfija kopā ar parametriem jāieliek mājaslapā dizosanas.lv100.lv. Mērījumus un atrašanās vietu var nodot arī Dabas aizsardzības pārvaldei.
Mērījumus var veikt ar visu, kas ir pie rokas – pat kurpju auklu. Svarīgi atcerēties, ka stumbru mērīt jāsāk apmēram 1,3 metru augstumā. Ieteicams arī nofotografēt stumbru, lapas un koka izskatu ainavā, lai varētu noteikt precīzu sugu.
Pēc koka reģistrēšanas interaktīvajā kartē dabas eksperti to apsekos klātienē, lai noteiktu, vai tas tiešām atbilst kritērijiem. Visiem atrastajiem dižkokiem pievienos atpazīstamības zīmi. Dižkoks var izskatīties arī visai necils vai nevesels, taču, ja atbilst izmēra kritērijiem, tas ir atbilstoši klasificējams.
Pirms iziet dabā, LV100 dižošanās mājaslapā der iepazīties ar informāciju, kur vislabāk atrast dižkokus. Var aizpildīt arī digitālo testu, lai noskaidrotu, kurš dižkoks atbilst cilvēka personībai un, iespējams, mudina iesaistīties.
No pašlaik reģistrētajiem dižkokiem Vidzemē atrodas 45%, Kurzemē – 30%, Latgalē un Zemgalē – pa 10%, Rīgā – aptuveni divi procenti.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Dainis Ozols skaidro, ka Vidzemē reģistrēts visvairāk dižkoku, jo šajā novadā veikti visdetalizētākie apsekojumi. “Pirms astoņiem līdz deviņiem gadiem šos apsekojumus ir veikuši Latvijas Valsts meži, kas veica mežu apzināšanu Igaunijas pierobežas reģionos,” saka Ozols.
Uz baļķa – No valdības noteikumiem
No kā sākas dižkoks
Valdības Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos ir iekļautas 54 aizsargājamo dižkoku sugas, minot to apkārtmēru 1,3 metru augstumā un koka augstumu metros. Lūk, populārākās sugas:
* Āra bērzs (3 un 33 metri);
* Baltalksnis (1,6 un 25 metri);
* Melnalksnis (2,5 un 30 metri);
* Meža ābele (1,5 un 14 metri);
* Parastā apse (3,5 un 35 metri);
* Parastā goba (4 un 28 metri);
* Parastā egle (3 un 37 metri);
* Parastā ieva (1,7 un 22 metri);
* Parastā kļava (3,5 un 27 metri);
* Parastā liepa (3,5 un 33 metri);
* Parastais osis (3,5 un 34 metri);
* Parastais ozols (4 un 32 metri);
* Parastais pīlādzis (1,5 un 21 metrs);
* Parastā priede (2,5 un 38 metri);
* Parastais kadiķis (0,8 un 11 metri);
* Lauku kļava ( 1,5 un 18 metri);
* Papele (5 un 35 metri);
* Parastā zirgkastaņa (3 un 23 metri);
* Rietumu tūja (1,5 un 16 metri);
* Vienkrāsas baltegle (1,7 un 32 metri).
