Tvaicētie, basmati, jasmīnu? Kas jāzina par svarīgo pārtikas produktu - rīsiem
Visvecākais rīsa grauds, ko arheologi līdz šim ir atraduši, esot izaudzis pirms septiņiem tūkstošiem gadu. Āzijā rīsi ir barība, reliģija un kultūra vienkopus, savukārt uz Eiropu rīsus atveduši arābi un mūsdienās tos audzē gan Valensijas provincē Spānijā, gan Pjemontas novadā Itālijā, gan Dienvidfrancijā.
Savulaik rīsus mēģinājuši audzēt arī Vācijā un Anglijā, tomēr tur pūliņi nav vainagojušies ar pietiekami lieliem panākumiem. Katrā ziņā vairāk nekā pusei zemeslodes iedzīvotāju rīsi ir galvenais pārtikas produkts.
Rīsu iedalījums pēc graudu izmēra
Rīsu speciālisti iedalījumu pēc graudu izmēra uzskata par vienu no svarīgākajiem kritērijiem.
* Gargraudu rīsi (6–8 mm) ir cieti un nedaudz caurspīdīgi. Vāroties tie nesalīp, bet saglabā graudainumi. Tos pasniedz kā piedevu zivju, gaļas un dārzeņu ēdieniem.
* Apaļgraudu rīsi (4–5,2 mm) vāroties uzsūc daudz šķidruma, kļūst mīksti un lipīgi. Tie piemēroti saldajiem ēdieniem, zupām, sacepumiem un suši gatavošanai. Tie, kurus dēvē par suši rīsiem, nav speciāla šķirne, bet gan šim nolūkam bagātināti ar rīsu etiķi, cukuru un sāli.
* Vidēju graudu rīsiem (5,2–6 mm) īpašības ir līdzīgas gargraudu rīsiem, bet izskats vairāk atgādina apaļgraudu rīsus. Arī tos lieto desertu, sacepumu un zupu, dažkārt arī risoto pagatavošanai.
Ko nozīmē rīsu nosaukums uz iesaiņojuma?
Baltie rīsi ir vairākas reizes apstrādāti brūnie rīsi; tiem ir noslīpēta sudrabainā miziņa, tie ir nopulēti un līdz ar to lielā mērā zaudējuši savu vērtību. Izmanto visdažādākajiem ēdieniem.
Tvaicētie rīsi arī ir apstrādāti, taču, pateicoties saudzīgajām apstrādes tehnoloģijām, saglabājuši 80% vērtības, jo ārējo kārtiņu vitamīni un barības vielas tiek iespiestas grauda iekšienē. Arī izmanto visdažādākajiem ēdieniem.
Brūnie ir dabīgie rīsi, neslīpēti un neapstrādāti, tāpēc tiek uzskatīti par ļoti veselīgiem. Tie ir nedaudz stingrāki par baltajiem apstrādātajiem rīsiem, tāpēc jāvāra mazliet ilgāk. Izmanto gan kā piedevas gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, gan arī salātos un sautējumos.
Basmati ir gargraudu rīsi, ko audzē galvenokārt Indijā un Pakistānā. Izvārīti tie saglabā zināmu gaisīgumu un graudainumu.
Jasmīnu rīsi arī ir gargraudu rīsi, kas nāk no Taizemes. Saldenās smaržas dēļ tos dēvē arī par smaržīgajiem rīsiem, un tie ir īpaši piemēroti Āzijas virtuvju ēdieniem.
Risoto rīsi ir apaļgraudu rīsi ar sevišķi lielu cietes daudzumu, kā dēļ tie vāroties salīp kopā. Kvalitatīvi risoto rīsi vārīšanās laikā kļūst krēmīgi, tomēr vienlaikus saglabā arī stingrumu. Tos galvenokārt audzē Itālijā.
Sarkanie rīsi aug ne tikai Āzijā, bet arī Francijā, Kamargas reģionā. Tā kā tur augsne ir sarkanīgi mālaina, arī rīsu miziņa iekrāsojas sarkanīgā tonī. Rīsiem piemīt viegla riekstu garša, tie jāvāra ilgāk par parastajiem rīsiem. Tos audzē nelielā daudzumā, tāpēc arī cena ir atbilstoša.
Paeljas rīsi mēdz būt gan apaļgraudu, gan vidēju graudu rīsi ar lielu cietes daudzumu. Tie uzsūc daudz ūdens, un tos var aizstāt arī ar risoto rīsiem un piena rīsiem; kā liecina nosaukums, tos izmanto paeljas un tai līdzīgu ēdienu gatavošanā.
Piena rīsi ir apaļgraudu rīsi, kurus atšķirībā no citiem rīsiem gatavo pienā, līdz ar to tie ir vairāk piemēroti saldajiem ēdieniem un saldiem sacepumiem. Tos var aizstāt arī ar risoto rīsiem.
Melnie rīsi agrāk tika audzēti vienīgi Ķīnā un pasniegti tikai ķeizara galdā. Tagad tos audzē arī Itālijā. Tiem piemīt izteikta riekstu garša.
Lipīgie rīsi nāk no Taizemes un patiešām izceļas ar savu lipīgumu. Tos tradicionāli mēdz tvaicēt un izmantot gan saldajiem, gan pikantajiem ēdieniem. Reizēm tos dēvē arī par glutēna rīsiem, lai gan tajos nemaz nav glutēna.
Sadri rīsi izceļas ar vieglu ziedu aromātu, tiek audzēti Irānas ziemeļos un uzskatīti par vislabākajiem rīsiem pasaulē. Ja šos rīsus pēc novākšanas vairākas nedēļas kūpina dižskābarža dūmos, tie iegūst spēcīgu dūmotu garšu un tiek dēvēti par Sadri Dudi rīsiem.
Savvaļas rīsi ir visdārgākie no visiem, lai gan patiesībā nav rīsi, bet gan ūdenszāles sēklas, kas aug Ziemeļamerikā un Kanādā. Tiem piemīt izteikts riekstu aromāts, un tie izceļas ar ilgu vārīšanos – gandrīz 45 minūtes.
Cik daudz rīsu jārēķina vienam cilvēkam maltītei?
Vāroties rīsa grauds uzbriest un apmēram trīs reizes palielina apjomu. Ja rīsus pasniedz kā piedevu gaļas, zivju vai dārzeņu ēdieniem, tad vienam cilvēkam rēķina 50–70 gramus, ja vāra zupu, tad 10–20 gramus. Savukārt, ja rīsi būs pamatēdiens, tad vienai personai vajadzēs 70–100 g rīsu.
