Sausie augi. Kādus izmantot, kā žāvēt un kā kopt?

Šā brīža piedāvājums ir neizmērojami plašs – ziedu un interjera salonos un floristikas studijās, lielveikalos un augu vairumbāzēs iespējams iegādāties visdažādākos kaltētos augus – gan no tālām zemēm nākušus, gan lasītus un žāvētus tepat Latvijā. Daudzus no tiem apstrādā rūpnieciski – žāvē, krāso, apcērp un safrizē. Eksotisko augu izstrādājumi bieži vien izgatavoti no rotangpalmas zariem, mizas vai koksnes, tāpēc tiek saukti vienkārši par rottan. Nelielus sausos augus parasti izmanto pušķu un kompozīciju veidošanai, savukārt liela izmēra dekorativitātes dēļ var kļūt patstāvīgi interjera elementi, kas dominē telpā (ar lielām sauso augu kompozīcijām var pat maskēt kādus telpas defektus). Ne tikai svētku reizēs, bet visu gadu telpā dekoratīvi izskatās vainagi, kas pīti no dekoratīvajiem graudaugiem, labības, rozēm. Latviešiem arī tradicionāli pieņemts sažāvēt kāzu pušķi, jāņuzāles un vainagus.

Eksotiskie augi pušķiem un vienkāršai kompozīcijai:

•    dažādas smilgas, smalki bambusa dzinumi, meldri, vālītes, kukurūza,

lazdu un vītolu zari;

•    kaltēti augļi, milzu čiekuri un pākstis,

•    skeletētas (īpaši žāvējot, lapas kļūst caurspīdīgas un atgādina mežģīnes) lielas lapas;

•    smaržīgi augi – dabiski vai krāsoti, papildināti ar ēteriskām eļļām;

•    ziedgalviņu un sagrieztu zāļu maisījumi, kanēļa stienīši vai plāksnes,

dekoratīvas sauso garšaugu virtenes;

•    dažnedažādi dienvidzemju ziedi.

Latvijā tradicionāli kaltē vai žāvē:

•    burvju lazdu, dekoratīvo vītolu, dažādus pīlādžus;

•    vālītes, meldrus, dekoratīvās graudzāles, labību – kviešus, rudzus un auzas, meža kosas;

•    lielgalvainās un mazās magones, dekoratīvos dadžus, linus, pelašķus, asinszāles, pļavu puķes;

•    rozes, frēzijas, lavandas;

•    arī Latvijas lauku nelaimi latvāņus, kuri ir izcili dekoratīvi gan dabiski sažuvuši, gan krāsoti;

•    gumijkoku un citi telpaugu lapas, kas ir biezas un vaskotas.

Kā augus kaltēt pašam?

•    Gan ziedus, gan zaļos augus žāvē pa vienam vai sasietus pušķos, iekārtus ar kātiem uz augšu.

•    Augus ieteicams novietot ēnainā vietā, lai žūšanas laikā tie neizbalo. Žāvē ne mazāk kā mēnesi.

•    Puķu virtenes un vainagus žāvē jau sapītā veidā. Kompozīcijas no viena veida vai dažādu augu grupām var kaltēt jau saliktā veidā, taču iespējams veidot kompozīcijas arī no jau izžāvētiem augiem.

•    Lielformāta sauso augu izstrādājumus, piemēram, meldru pinumus, žāvē jau pēc izgatavošanas. Pēc izžūšanas augi nereti zaudē savu košo krāsu, iegūstot brūni zaļus toņus, kas savstarpēji labi saskaņojas.

•    Augiem ar mīkstiem kātiem ieteicams tajos ievietot stieplīti – lai labāk turas.

Daudzi augi pēc kaltēšanas kļūst trausli, tāpēc tos var nostiprināt, apstrādājot ar matētu laku aerosola pildījumā (īpaši tam paredzēto vai stipras fiksācijas matu laku).

Kā kopt sausos augus?

Putekļus no eksotiskiem augiem vari noskalot ar dušu, tos iespējams pat mazgāt ar viegliem mazgājamiem līdzekļiem (izņemot krāsotus augus)! Augus žāvē tāpat kā kaltē – ar kātiem uz augšu. Putekļus nosūc arī ar putekļusūcēju vai notrauš, viegli nopurinot. Vasaras svētku un viengadīgo puķu pušķus un vainagus pieņemts pēc gada kalpošanas sadedzināt Jāņu ugunskurā vai kādā pirts rituālā, dodot vietu jaunā gada puķēm un augiem.