Pabalsts denacionalizēto namu īrniekiem rēķināms miljonos. Kā tam var pieteikties?

2006./07. gadā virkne Latvijas pašvaldību pieņēma noteikumus, kas paredzēja atbalstu denacionalizēto namu īrniekiem – izmaksāt konkrētu summu par dzīvokļa atbrīvošanu, lai viņi varētu pārcelties uz citu, “savu” dzīvesvietu, jo šim mērķim atradās nauda toreizējās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžetā. Bet tie bija “treknie gadi”, un pēc tiem nauda šim mērķim izbeidzās, bet dzīvokļu rinda sāka stiepties garumā.

“Trekno gadu” atbalsts

Atbalsta saņēmējiem vajadzēja atbilst vairākiem kritērijiem – viņiem nedrīkstēja piederēt cits dzīvošanai derīgs nekustamais īpašums, tas nepienācās tiem, kuri mēnesī pelnīja daudzus tūkstošus un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – pabalsta saņēmējam vajadzēja būt ja ne gluži trūcīgam, tad ne jau ar lieliem ienākumiem, un viņam denacionalizētā namā vajadzēja dzīvot jau pirms tā atdošanas bijušajiem īpašniekiem.

Pēc būtības šiem kritērijiem atbilda “padomju laika īrnieki” - cilvēki, kuri šajos namos dzīvoja ar padomju laika beztermiņa īres līgumiem. Uz atbalstu varēja pretendēt arī konkrētajā dzīvoklī deklarētie viņu laulātie un bērni. Lielumlielā vairumā šos atbalstus izmaksāja no 2006. līdz 2010. gadam, dažās pašvaldībās arī vēlāk, bet tad tās salīdzinoši nebija lielas summas. Pusi no šīs summas piešķīra pašvaldība, bet otru pusi – valsts. Ja budžetā naudas nebija, nebija arī šāda finansiāla atbalsta.

Uz pabalstu pārsvarā pretendē tikai rīdzinieki

Tagad atsākusies šī pabalsta izmaksāšana, bet jau pēc cita likuma panta – to regulē jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, un nauda tam paredzēta nevis pašvaldību lietu, bet gan Ekonomikas ministrijas budžetā. Bet pēc būtības tas neko nemaina, jo nu pabalstu saņem arī tie, kuri uz to rindā iestājās vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Šogad Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizētajās mājās Rīgā saņēmusi jau 71 ģimene, un tam iztērēti 1,5 miljoni eiro, žurnālu “Likums un Taisnība” informēja Rīgas dome. Šo pabalstu līdz šim ir saņēmusi trešdaļa no palīdzībai reģistrētajām personām vai ģimenēm. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no palīdzības saņemšanai reģistrētās ģimenes locekļu skaita. Tā pamatsumma ir 14 300 eiro, papildus par katru personu - 4300 eiro. Tas nozīmē, ka viena cilvēka ģimenei piešķiramā pabalsta apmērs ir 18 600, divu - 22 900, trīs cilvēku ģimenei - 27 200, bet četru cilvēku ģimenei - 31 500 eiro. Ja nu cilvēkam tik liels pabalsts nekustamā īpašuma iegādei nav nepieciešams, tad “pārpalikusī” summa paliek pašvaldības un valsts budžetā, bet, ņemot vērā nekustamo īpašumu cenas, tā diez vai notiks.

2021. gadā valsts budžetā tam paredzēti 2,78 miljoni, nākamgad tam vajadzēšot 1,5 miljonus eiro, bet 2023. gadā – divus miljonus eiro (tikpat daudz arī solījušas “piešpricēt” pašvaldības). Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju, Rīgā šāds pabalsts varētu būt nepieciešams 225 personām, bet Jūrmalā – deviņām.

“Negribēju prom no Rīgas, tāpēc meita iedeva desmit tūkstošus”

Nesen šādu 18 600 eiro lielu pabalstu saņēma kāda rīdziniece, kura no starpkaru laikā Teikā celtas ēkas pārcēlās uz “hruščovku” Āgenskalnā. Viņa “Likumam un Taisnībai” pastāstīja:

“Pašvaldības rindā uz šo pabalstu stāvēju jau kopš 2011. gada. Vairākus gadus tā vispār nepavirzījās uz priekšu. Līdz šogad beidzot man piešķīra šo pabalstu.

Protams, Rīgā par 18 000 normālu dzīvokli nenopirkt. Bet domes Mājokļu un vides departamentā man darbiniece teica, ka par šo naudu varu iegādāties labu vienistabas dzīvokli kaut kur patālāk no galvaspilsētas – Zemgalē. Viņiem ir pilnīgi vienalga, uz kuru Latvijas pusi gribēšu pārvākties – Rīgu, Jelgavu, Zilupi vai Grobiņu. Bet es negribēju prom no Rīgas – te man meita, mazbērni, dakteri…

Tā nu meita pielika klāt vēl desmit tūkstošus, un es varēju iegādāties savu dzīvoklīti Pārdaugavā. Protams, nekāda “konfekte” jau nav, bet savs. Pensija man maza, tādēļ domāju, ka arī valstij bija izdevīgi palīdzēt man dabūt dzīvokli, jo nu tai vairs ikmēnesi nebūs man dzīvokļa pabalstam jāatskaita pāris simtu eiro.”

Kas un kā var pieteikties pabalstam?

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Meiere “Likumam un Taisnībai” skaidro, ka šo pabalstu var saņemt personas (ģimenes), kas:

• denacionalizētājā namā dzīvoja līdz lēmuma par tā denacionalizāciju pieņemšanas un joprojām turpina tajā dzīvot. Uz pabalstu var pretendēt arī tie ģimenes locekļi (piemēram, laulātie), kuri personas īrētajā dzīvojamā telpā ir iemitinājušies un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc mājas denacionalizācijas, un bērni, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta;
• personai nepieder dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, jebkurš zemes gabals Rīgas pilsētā (izņemot zeme zem garāžas) vai zemes gabals ārpus Rīgas vismaz 1 ha platībā;
• persona iepriekšminēto nekustamo īpašumu nav labprātīgi atsavinājusi (piemēram, pārdevusi, mainījusi, ieguldījusi kapitālsabiedrībā – red.) pēc 2004.gada 31.marta;
• trīs mēnešu vidējie ienākumi vienas personas mājsaimniecībā nepārsniedz – 500 eiro mēnesī, divu un vairāk personu mājsaimniecībā – 400 eiro un kuru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru.

“Persona/ģimene pabalstu var izlietot diviem mērķiem:

• nekustamā īpašuma iegādei – kā samaksu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi;
• dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu (uz laiku ne mazāku par desmit gadiem) ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Pašvaldība piešķirto pabalstu pārskaitīs nekustamā īpašuma pārdevēja vai dzīvojamās telpas izīrētāja norādītajā kontā,” informē Meiere.

Līdz augustam reģistrēti 95 rīdzinieki (ģimenes) - denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieki, kuri vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Minētās palīdzības saņemšanai var pieteikties arī tagad.

Līdz šim šāda veida pabalstos Rīgā no 2006. līdz 2009. gadam izmaksāti 32 229 949 eiro (2006. gadā 3,423 miljoni 321 personai; 2007. gadā 10 845 949 eiro 655 personai; 2008. gadā 15,029 miljoni 959 personai un 2009. gadā – 2,932 miljoni eiro 2124 personai).

“Rīgas domes 2020. gada 3. aprīļa lēmuma Nr. 220 “Par paredzēto finansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai 2021. gadam” 1. punkts paredz noteikt Rīgas pilsētas pašvaldības 2021. gada budžeta finansējumu programmai “Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts” 5,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 50% jeb 2,75 miljonus eiro nodrošina valsts. Ņemot vērā izmaiņas pabalsta saņemšanai reģistrēto personu skaitā, tam samazinoties, 2021.gada budžetā paredzēti 4,8 miljoni eiro,” saka Meiere.

Provincē nav aktuāli

Citās pašvaldībās šāds atbalsts denacionalizēto namu īrniekiem gan nav aktuāls, “Likums un Taisnība” uzzināja, aptaujājot vairākas pašvaldības.

Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane: “Siguldas novadā šis nav aktuāli. Pēdējā lieta bijusi 2018. gadā.”

Valmieras Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Līga Bieziņa: “Valmierā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā nav reģistrēta neviena persona, kura pretendē uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu kā denacionalizētā nama īrnieks. Tādēļ arī jautājums par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizētajās mājās Valmierā nav aktuāls.”

Arī Saulkrastu novada domē “Likumu un Taisnību” informēja, ka tās vēsturē bijuši tikai trīs gadījumi, kad tika spriests par pabalsta piešķiršanu denacionalizētā nama īrniekam. Pēdējo reizi tas bijis 2017. gadā, un tad tika piešķirts 4000 eiro liels pabalsts, par kuru īrnieks nopirka dzīvokli.

2007. gadā, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sāka reģistrēt līdzfinansējuma pieprasījumus denacionalizēto namu īrniekiem, ārpus galvaspilsētas uz to pieteicās salīdzinoši maz: no Tukuma – par 30 000 latiem, no Daugavpils – par 60 000, no Talsiem – par 10 500, no Cēsīm – par 10 000, no Ogres – par 36 000, no Saulkrastiem – par 18 000, bet no Valmieras – par 10 000 latiem.