Ja grib ne tikai cept un marinēt, bet arī tirgot savus gardumus

Mājražotāju produkti pircējus piesaista ar savu dabiskumu, jo parasti tapuši bez konservantiem, mākslīgajām krāsvielām, palmu eļļas. Tie ir garšīgi, tāpēc pircēji gatavi maksāt lielāku cenu nekā par rūpnieciski ražoto produkciju.

No vaļasprieka līdz peļņai

Daudzu mājražotāju stāstiem ir līdzīgs sākums. Vispirms viņiem šī nodarbe patīk. Jau daudzus gadus šie čaklie ļaudis ir vārījuši ievārījumus, konservējuši dārzeņus, cepuši kūkas un tortes, žāvējuši augļus, vārījuši sieru, gatavojuši mājas jogurtu, kūpinājuši gaļu un zivis ne tikai savam galdam, bet cienājuši arī radus, draugus un kolēģus, kuri nebeidza vien slavēt prasmīgos kulinārus.

Un tad vienā dienā atausa doma – varbūt to varētu arī pārdot? Mazo zemnieku saimniecību īpašnieki pie mājražošanas nonākuši, redzot, ka visu dārzā izaudzēto nespēj pārdot svaigā veidā. Sākuši spiest ābolu un bumbieru sulu, no āboliem, jāņogām un upenēm gatavot mājas vīnus, konservēt gurķus, tomātus, ķirbjus un kabačus, žāvēt ābolus, vārīt ievārījumus pēc interesantām receptēm.

Jūras malās dzīvojošie zvejnieku pēcteči zivju kūpināšanu ir apguvuši kopš bērnības. Lai arī paši jūrā neiet, pagalmā uzslietās aukstās un karstās kūpinātavas dīkā nestāv, jo vasarā atpūtnieki vēlas nobaudīt kūpinātas zivis.

Ja izejvielas ir audzētas pašu saimniecībā, mājražošanas bizness varētu būt izdevīgs, jo pārtiku pirks jebkuros laikos. Arī gardumu un delikatešu meistariem klientu netrūks, jo ne katrs spēj izcept gardu torti un debešķīgas kūkas vai nokūpināt zivi tā, lai tā kustu mutē.

Telpas un inventārs

Ar ko sākt? Zemkopības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa Pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ieteikumiem. Konkrētus jautājumus var uzdot PVD Pārtikas uzraudzības departamenta speciālistiem.

Kad esat visu noskaidrojuši, apsvēruši, sarēķinājuši un pieņēmuši lēmumu, jums kā mājražotājam jāreģistrējas sava reģiona PVD pārvaldē, un dienests jūs regulāri uzraudzīs. Reģistrēšanās ir bez maksas.

Pārtikas produktus var ražot mājas vai dzīvokļa virtuvē vai citā atsevišķā telpā, kurā nav kondensāta un pelējuma. Apdares materiālus izvēlas saimnieks, taču tiem jābūt tādiem, lai telpas var uzturēt tīras un mazgāt vismaz darba virsmu augstumā. Pie logiem jāpieliek kukaiņu aizsargtīkls.

Ja ražošana notiek virtuvē, tajā nedrīkst vienlaikus gatavot maltīti ģimenei, pusdienot, mazgāt veļu un veikt citus darbus. Jāseko skapīšu, atvilktņu un ledusskapja tīrībai.

Ja nav atsevišķa ledusskapja, produkcijai varat atvēlēt dažus plauktus ģimenes ledusskapī. Izejvielas un gatavo produkciju nedrīkst glabāt vienā ledusskapī kopā ar svaigu gaļu un citiem svaigiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Pārtikas ražošanas telpās nedrīkst atrasties suņi, kaķi un citi mājdzīvnieki. Ja mājā ir sausā tualete, jānodrošina iespēja dezinficēt rokas.

Vēlams ražošanai atvēlēt atsevišķus traukus, kurus nelieto ģimene. Jāizmanto tikai pārtikai paredzētie trauki. Traukiem nedrīkst lobīties emalja, atdalīties skabargas, koka un plastmasas daļiņas, nedrīkst būt rūsa. Skābiem produktiem neizmanto alumīnija traukus. Strādājot ar rotējošām iekārtām, padomājiet par darba drošību.

Telpas tīra un dezinficē, izmantojot piemērotus līdzekļus. Pieraksta, kad veikta tīrīšana un dezinfekcija un kādi ķīmiskie līdzekļi izmantoti. Dezinfekcijai var izmantot arī videi draudzīgus līdzekļus – verdošu ūdeni, citronskābi, etiķskābi vai pienskābi.

Ūdens analīzes

Telpā obligāti jābūt tekošam aukstam un karstam dzeramajam ūdenim. Ja ir viena izlietne, tad vienlaikus tajā nevar mazgāt rokas, produktus un traukus.

Mājražotājiem problēmas mēdz sagādāt obligātās ūdens analīzes. Tās PVD pieprasa veikt arī tad, ja saņemat ūdeni no pilsētas ūdensvada un tam vajadzētu atbilst visām sanitārajām normām. Kāpēc tāda prasība? Izrādās, ka dzeramā ūdens paraugus ņem ieguves vietā, bet, kamēr ūdens aiztek līdz mūsu mājām, iespējams, arī pa vecām caurulēm, tā kvalitāte var pasliktināties.

Dzeramā ūdens monitoringu veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 671 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība. Ja izmantojat ūdeni no sava dziļurbuma vai akas, tad ūdens paraugi jānodod vairākas reizes un dažādos gadalaikos, lai redzētu, vai gruntsūdeņi ietekmē jūsu ūdens kvalitāti. Šādos gadījumos monitoringa programma jāsaskaņo ar Veselības inspekciju.

Ja ūdeni izmantojat kā produkcijas sastāvdaļu (vārāt, marinējat u. tml.), tad prasības ir augstākas nekā, ja lietojat tikai izejvielu un trauku mazgāšanai (piemēram, žāvējot augļus un dārzeņus). Bija gadījums, kad maizes cepējai lauku mājā ūdens nebija kvalitatīvs, un viņai nācās ūdeni pirkt.

Receptes, tehnoloģija, izsekojamība

Ražošanas tehnoloģiju un receptes nosaka pats ražotājs. Taču ir obligāti nepieciešama ražoto produktu receptūra un procesa apraksts, lai to varētu pārbaudīt PVD. Receptūra jāievēro arī tādēļ, lai visas produkcijas partijas būtu vienādas, neatšķirtos.

Ražotājs pats nosaka, vai, kāpēc un cik bieži jāmēra temperatūra. Ja mērījumi jāveic, tad tie jāpieraksta. Tie varētu būt vārīšanas, blanšēšanas ilgums un temperatūra, arī gatavās produkcijas un izejvielu glabāšanas temperatūra. Temperatūras un laika mērījumus var pierakstīt vienkopus.

Produktu izsekojamība nozīmē, ka mājražotājam ir jāpieraksta, no kurienes viņš saņēmis izejvielas un kam piegādājis savus ražojumus. Ja notiks saindēšanās ar pārtiku, varēs noskaidrot cēloni un izplatību. Ja produktus pērkat veikalā, saglabājiet čekus. Ja izmantojat pašu audzētos labumus, kā piegādātāju norādiet sevi.

Ja savus ražojumus piegādājat veikaliem, bērnudārziem, citām iestādēm un uzņēmumiem, pierakstiet, kam, kad un kādu produkciju esat atvedis. Ja savus ražojumus pārdodat tirdziņā, produkcijas saņēmēju fiksēt nav iespējams, jo katram pircējam adresi neprasīsiet. Taču varat pierakstīt, kādā datumā, cik daudz un kādus ražojumus pārdevāt konkrētajā tirdziņā. To visu pieraksta izejvielu un gatavās produkcijas uzskaites žurnālos.

Visai produkcijai jābūt iesaiņotai. Piemēram, maizes klaipus ietin pārtikas plēvē, kūkas ieliek pārtikai domātajās plastmasas kastītēs.

Darbiniekiem, kuri ražo produkciju, jābūt veseliem. Agrāk to apliecināja sanitārā grāmatiņa, tagad tās vietā ir ārsta izziņa. Reizi divos gados visiem pārtikas ražošanā iesaistītajiem darbiniekiem ir jānoklausās mācību kurss Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. Šī apmācība ir par maksu.

Kādi nodokļi jāmaksā

Kā pašnodarbināta persona mājražotājs var reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, par to nav jāmaksā. Pašnodarbinātajai personai ir divi nodokļu režīmi.

Būt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju mājražotājam ir pagalam neizdevīgi, jo jāmaksā nodoklis no visiem ieņēmumiem, neatņemot savus izdevumus (iepirktās izejvielas, patērēto elektrību, benzīnu, aprīkojuma iegādi utt.). No 1. jūlija mikrouzņēmuma nodoklis ir 25% no ieņēmumiem.

Pašnodarbinātais var maksāt nodokļus arī vispārējā režīmā. Tad reizi ceturksnī viņš maksā sociālās iemaksas un reizi gadā – ienākuma nodokli. Ja peļņa (ieņēmumi mīnus izdevumi) nepārsniedz 1500 eiro ceturksnī (vidēji tie iznāk 500 eiro mēnesī), tad pašnodarbinātais maksā sociālās iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai, rēķinot 10% no 500 eiro mēnesī.

Ja peļņa ir lielāka, tad maksā šādas sociālās iemaksas – 31,07% no 500 eiro mēnesī un vēl 10% pensiju apdrošināšanai no summas, kas pārsniedz 500 eiro mēnesī. Abos gadījumos pašnodarbinātais reizi gadā maksā arī ienākuma nodokli – 20% no peļņas, ja viņa bruto ieņēmumi gadā ir līdz 20 000 eiro.

Ja ieņēmumi ir lielāki, tad maksā ienākuma nodokli 23% apmērā no peļņas. Ja pašnodarbinātais papildus strādā algotu darbu, tad par nodokļu maksāšanu ieteicams konsultēties VID pa uzziņu tālruni 67120000.

Pašnodarbinātais par visām savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Ir vēl divi varianti. Mājražotājs var arī reģistrēt Uzņēmumu reģistrā juridisku personu – zemnieku (zvejnieku) saimniecību vai SIA. Par reģistrāciju ir jāmaksā. Zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks par savām saistībām atbild ar visu savu mantu un maksā nodokļus tāpat kā saimnieciskās darbības veicējs. SIA īpašnieks par visām uzņēmuma saistībām atbild tikai ar SIA mantu.

Ieteicams aprunāties ar citiem, pieredzējušiem mājražotājiem un arī ar labu grāmatvedi, lai noskaidrotu, kāda saimnieciskās darbības forma jums ir piemērotākā un visizdevīgākā.

Pārdošanas māksla

Pirms kļūt pat mājražotāju, ir vērts izpētīt tirgu – ko ražo citi, ko un cik daudz pērk. Pastaigājiet pa tirdziņiem un paskatieties, pie kuriem pārdevējiem stāv rinda. Labs uzņēmējs redz ne tikai to, kas ir, bet arī to, kā nav – kādu pircējiem interesējošu ražojumu nav pārdošanā. No svara ir arī pārdevēja personība, viņa prasme runāt ar klientiem, interesanti un pārliecinoši stāstīt par produkciju, piedāvāt nogaršot.

Ieteicams veikt izmēģinājuma degustāciju. Pagatavojiet savu ražojumu, nopērciet citu ražotāju līdzīgus produktus un uzaiciniet draugus un radus uz aklo degustāciju – lai viņi, nezinot nosaukumu un ražotāju, pasaka, kas ir visgaršīgākais un kāpēc.

Cilvēki pērk ar acīm – būtisks ir pārdevēja izskats, akurāta, tīra un interesanti noformēta tirdzniecības vieta, oriģinālas etiķetes. Mājražotājam nevajag censties pārspēt rūpnieciski ražoto produktu noformējumu, pircējus piesaista arī vienkāršība un sirsnīgs naivums, piemēram, bērnu zīmētas vai ar paša roku rakstītas etiķetes. Savu produkciju ir vērts piedāvāt arī internetā.

Pircēju interesi izraisa arī produkta leģenda, īpašais stāsts, kas aizķersies atmiņā. Piemēram, Sergeja Jēgera gadījumā strādā ražotāja vārds, jo ne viena vien saimniece grib zināt, kā tad dziedonis tās bietes marinē. Ja jūs neesat operdziedonis, varbūt varat izdomāt ko citu, piemēram, kūpinājumi lībiešu gaumē, īstā Kaucmindes saimnieces medus kūka, bezē cepumi Latgales poļu gaumē, skābēti kāposti pēc vecticībnieku receptes vai mājas siers no Gaujmalas krastu brīvo govju piena?

Pārcilājiet radurakstus, dzimtas vēsturi un novada ģeogrāfiju, gan jau kaut ko atradīsiet iedvesmai. Nesen gadījās nopirkt Muižkungu dzērvenes šokolādē baroneses Izabellas gaumē. Nav zināms, kas bija baronese Izabella un kāda bija viņas attieksme pret skābajām purva ogām, taču skan smalki un iespaidīgi.

Noderīgs izdevums

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir sagatavojis skaistu un krāsainu izdevumu "Ceļvedis mājražošanā", ko var lasīt arī internetā.

Tajā ir aprakstīti visi Latvijā izplatītākie mājās ražoto pārtikas produktu veidi un tehnoloģija, ir daudz padomu, kā arī sešu veiksmīgu mājražotāju pieredze dažādās nozarēs (dārzeņu pārstrāde, mājas vīni, gaļas kūpināšana, maizes un smalkmaizīšu cepšana, piena produktu gatavošana un zivju kūpināšana). Izdevumā ir dots skaidrojums arī par mājražotāju reģistrēšanās kārtību (tajā gan ir notikušas izmaiņas), produkcijas pašizmaksas un peļņas aprēķināšanu, aprakstīti pārdošanas un mārketinga knifi.

Mainās nodokļi

No šā gada 1. jūlija mainīsies nodokļu maksāšanas kārtība. Par nodokļiem var konsultēties VID pa uzziņu tālruni 67120000.

Mājražotāja dokumentācijas minimums

• Produktu receptūra, tehnoloģisko procesu apraksti.
• Paškontroles procedūru apraksti un kontroles pasākumu pieraksti.
• Paškontroles apmācības dokuments ražošanas uzņēmuma vadītājam.
• Ārsta izziņas, higiēnas apmācību apliecinājumi darbiniekiem.
• Piegādātāju saraksts.
• Izejvielu uzskaites un saražotās gala produkcijas uzskaites žurnāli.
• Tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi, grafiks.
• Deratizācijas (žurku un peļu likvidēšanas) un dezinsekcijas (kukaiņu iznīcināšanas) pasākumi, plāns.
• Produktu laboratorisko izmeklējumu plāns un rezultāti, ja uzņēmums tos ir paredzējis un veic.
• Dzeramā ūdens monitoringa izpilde un, ja nepieciešams, saskaņojums ar Veselības inspekciju.
•  Normatīvo dokumentu (regulu, Ministru kabineta noteikumu) saraksts, kas attiecas uz jūsu ražošanas veidu.