Kam ir cerības uzvarēt "Muzikālajā bankā"? Vērtē Kramiņš. VIDEO
Nu jau tradicionāli „Latvijas Radio 2” dziesmu aptaujas „Muzikālā banka” vērtīgāko dziesmu nosaka klausītāji un īpaša ekspertu padome. Viens no ekspertiem ir arī vokālais pedagogs Edgars Kramiņš, kurš bija atklāts un tiešs, vērtējot TV šova „Jaunā talantu fabrika” dalībniekus. Ko viņš saka par „Muzikālās bankas” finālistiem?
Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Kramiņš atklāj: „Jā, eksperta darbs nav vienkāršs, kā jau jebkurš darbs, kuram pieejam atbildīgi. Situāciju sarežģī tas, ka Latvija ir gaužām maza. Dzīvojam dažādu stereotipu varā – ar tādu kā nevajadzīgi pārprastu toleranci. Savā ziņā izslēdzam tiesības uz faktu interpretāciju un argumentētu viedokli, kas nodrošina dziļāku izpratni, atklāsmi, īpašas emocijas, un ir jo īpaši svarīgi mākslā. Lai objektīvi izvērtētu dziesmas un izietu no situācijas ar cieņu, vispirms sapratu, ka man nav būtiski zināt, kurš ir mūzikas vai tekstu autors. Pēc tam, lai vērtējums nebūtu tikai impulsīvs, emocionāls kā ierindas klausītājiem, dziesmu aranžēšanai noteicu piecus pamatkritērijus, kurus piemēroju ikvienai dziesmai. Un tie ir:
# Mūzika – cik tā interesanta, sarežģīta, harmoniski daudzplākšņaina;
#
– kas tajā jauns, kā realizēta mūzikas partitūra, un vai tajā ir kas tāds, kas mani uzrunā;
# Teksts – dziesmas idejas nesējs, kas faktiski ir visvājākais posms aptaujā;
#
studijas ierakstā, kas parasti atšķiras no kvalitātes koncertos;
# Vēstījums – stāsts, kas kopumā atnāk līdz klausītājam.”
Kramiņš arī prognozē, kādas vietas „Muzikālajā bankā” ieņems fināldziesmas.
Dziesma ar pareizo „gruzonu”
„Putni bez spārniem” – Ivo Fomins (1. vieta)
„Ļoti laba, spēcīga dziesma, ar labu dramaturģiju, instrumentālismu. Kā tagad saka ar pareizo gruzonu. Es pieņemu, ka šī dziesma man muzikāli patīk arī tāpēc, ka muzikāli esmu audzis 90. gadu sākumā, kad mūziku raksturoja tieši šāds bagāts skanējums. Jā, es lepojos ar to, ka manu neakadēmiskās mūzikas gaumi veidoja „Līvi”, „Bon Jovi”, „Scorpions” u.c. grupu skaniskā vide un atmiņas par to, ka mūzika var būt daudz emocionālāka, blīvāka. Tas ir mans ieguvums.
Ivo vokāls ir atbilstošs mūzikas raksturam, ar jaunām krāsām, lai arī ne bez grēciņiem. Viņa izstāstītais stāsts mani uzrunā. Man patīk, ka viņš ir izkļuvis no Igo ēnas, atbrīvojies no nevajadzīgās sacensības un ieguvis vokālo mieru, ko vēlu saglabāt arī turpmāk. Līdz ar to parādās jaunas vokālās krāsas, kas tiek panāktas caur piedzīvoto, pārdzīvoto, dzīves pieredzi.”
Uzrunā jaunas un veselas balss spēks
(2. vieta)
„Laba, enerģētiski saistoša mūzika, ar atbilstošu aranžējumu. Ļoti labs vokāls, sākot ar stāstu, piesātinātu, izteiksmīgu toni. Priecē, ka jaunais dziedātājs vokāli aug. Patīk, ka, meklējot vokālās krāsas, viņam ir izdevies izvairīties no kaišļošanās, kas nereti mēdz piemeklēt izpildītājus šādās dziesmās. Mani noteikti uzrunā jaunas un veselas balss spēks. Otras vokāli tik spēcīgas balss aptaujā nav.”
Lipīga melodija, kičīgs ritmiņš!
„Tu tikai runā ar mani” – „Musiqq” (3. vieta)
„Lipīga melodija, kičīgs ritmiņš. Labs vokāls – atbilstošs dziesmas stilistikai. Vājākais posms ir teksts un dziesmas oriģinalitāte.”
Priecē, ka grupa iet savu ceļu
„Akvārijs” – „Astro’n’out” (4. vieta)
„Ir stāsts, noskaņa, notikums, turklāt ne sižetiskā līnijā, bet izjūtu ziņā, ko atklāt ir daudz grūtāk. Labs studijas ieraksts ar krāsainu mūzikas partitūru. Priecē, ka grupa iet savu ceļu, ka tai ir sava unikāla mūzikas seja, kam grupa jau uzticīga 10 gadus. Viņi uzticīgi kopj savu muzikālo valodu, stilu, attīsta to, tāpēc arī ir izaugsme un savs klausītājs. Darbs vienmēr ir labi padarīts. Māras Upmanes-Holšteinas vokāls, pret kuru arī man ir bijušas pretenzijas, šoreiz ir atbilstošs mūzikas valodas prasībām un ar labu vēstījumu, jo māk pakļaut savus vokāļus domai.”
Dons kroplīgi lauž melodiju
„Pēdējā vēstule” – Dons (5. vieta)
„Laba dziesma, ar noskaņu, stāstu, lai arī nedaudz samocīta melodija. Neloģisks un pašmērķis teksts, kas neatbilst mūzikas un latviešu valodas melodikai (Piemēram: „Uz-varenā-Si” ?) Dons kroplīgi lauž melodiju pretēji latviskajai fonētikai, tādejādi apgrūtinot satura uztveri. Taču oriģinalitāti piešķir mūzikas producenta darbs ar piedziedātājiem un stīgu grupām.”
Dziesma ar stāstu
„Viss ir iespējams” – Intars Busulis (6. vieta)
„Interesanta doma. Laba dziesma, ar stāstu. Mūzika oriģināla, teksts atbilstošs, lai gan ne tās augstākās klases. Vokāls – diametrāli pretrunīgs. Izcils recitatīvs sākumā, bet pēc tam atkal necilvēciski saspiesta, nazāla skaņa ar stenēšanu.”
Komponistam iesaka mainīt izpildītāju
„Kur deg mana uguntiņa” – Sabīne Berezina (7. vieta)
„Laba dziesma, ar noskaņu, stāstu, nacionālā melodikā sakņota, bet tai pašā laikā ar mūsdienīgām intonācijām. Vājākais posms ir vokāls (spiež skaņu, tā skrien degunā un skaņu pavada stenēšana, kā dzemdībās). Es komponista vietā mainītu izpildītāju, jo domu nav iespējams uztvert. Traucē arī fakts, ka Sabīne Berezina kā dziedātāja nakts bāros mūs pēkšņi cenšas uzrunāt no lielās skatuves ar visai nopietna satura dziesmu.”
Saturā klibo loģika
„Māsa upe” – Dons (8. vieta)
„Noskaņas un stāsta ziņā šī kompozīcija līdzīga Dona dziesmai „Pēdējā vēstule”. Tikai melodija un teksts vēl vairāk neatbilst mūzikas un latviešu valodas melodikai. Arī loģika satura ziņā klibo. Vokāls labs, ar Donam raksturīgo nedaudz piespiesto toni. Mūzikas producenta darbu „Pēdējā vēstulē” vērtēju augstāk. Es uzskatu, ka tiem izpildītajiem, kuriem līdz fināla balsojumam bija nokļuvušas vairākas dziesmas, vajadzēja izvēlēties tikai vienu labāko, no pārējām atsakoties. Pretējā gadījumā klausītāju balsis sadalīsies un iespējas nokļūt topa augšgalā samazināsies.”
Šī dziesma man nenorauj jumtu
„Manai pasaulei jumtu” - Miks Dukurs (9. vieta)
„Nav slikta dziesma. Ritmiska, melodiski lipīga, hītiska, taču iegāž vienveidīgais burziņu deju ritms. Vokāls visumā labs, lai arī tonis roka skanējumam pamīksts. Dziedātājs it kā mēģina iet projām no popa uz roku, bet pagaidām tas īsti neizdodas. Un tāds pop-roks vien sanāk. Pagaidām jāsaka, ka dziedātājs atrodas meklējumos un tas nav slikti, jo kas meklē, tas arī atrod. Taču skaņa ir montēta. Zinot kā skan dzīvajā droši noņemu ¼ punktu. Trakākais, ka dziesma, atšķirībā no solītā tekstā, man nenorauj jumtu. Un pie tā vainīgs dziedātājs, kurš, šķiet, īsti līdz galam nesaprot stāstu, kuru izdzied. Nav stāsta, ir atdziedātas notis. Dziesma saturiski ir blīvāka, nekā viņš to atsedz. Vismaz tāds iespaids rodas, klausoties ierakstu. Līdzīgi Robertam Pētersonam, arī Mikam Dukuram ir lielas ambīcijas, bet pietrūkst dzīves pieredzē sakņots stāsts, kas, piemēram, saklausāms Ivo Fomina vēstījumā, kuru tieši tāpēc vērtēju visaugstāk.”
Galvenais neskatīties primitīvo videoklipu
„Uzzīmē mani” – „Otra puse” un Antra Stafecka (10. vieta)
„Ne īpaši oriģināla dziesma ar neinteresantu aranžējumu, bet lipīgu melodiju, kičīgu ritmiņu. Taču vājš vokāls, bez fonētiskās labskaņas, ar piespiestiem toņiem, skaļām elpām. Ļoti vāja enerģētika. Un tas viss studijas ierakstā?! Taču varu uzteikt mūzikas producenta darbu studijā, kas faktiski ar skaņas kvalitāti izvelk dziesmu. Galvenais neskatīties visai primitīvo video klipu, kas dezorganizē dziesmas uztveri, jo audio un vizuālais manā skatījumā nesakrīt. Vājš posms ir arī samocītais teksts jeb kārtējais vārdu savārstījums.”
Šie autori pat neko nemeklē!
„Tu neļauj” – Marta Ritova un Ivo Grīsniņš-Grīslis (11. vieta)
„Interesanta doma, bet ļoti nedabiska, samocīta tās realizācija. Mūzika vienkāršoti primitīva. Nevar nejust, ka dziesmas autori ir meklējumos. Traucējoša ir vēlme par katru cenu būt oriģināliem un vokālais manierīgums, kas neglābj saturisko vēstījumu. Man vispār ir ļoti grūti klausīsieties saspiestas balsis.”
Ņirgāšanās par savu mātes valodu
„Dari kā es” – „Musiqq” (12. vieta)
„Pašmērķīgi un apzināti kroplīgi veidota mūzikas melodija un latviešu valoda. To uztveru kā ņirgāšanos par savu mātes valodu un senču kultūras vērtībām. Līdz ar to nepalīdz arī atsevišķas dziesmā saklausāmās muzikālās kvalitātes.”
Dziedātājai slimīgā vēlme tēlot primadonnu
„Kļūdu paradīze” - Antra Stafecka (13. vieta)
„Divus gadus vecā dziesma „Kļūdu paradīze” oriģinalitātes un aranžējuma ziņā nepārspēj dziesmu „Uzzīmē mani”. Arī mūzikas producents dziesmas tapšanas brīdī šķiet bijis nedaudz noguris. Līdz ar to enerģētika vāja un mūzika neinteresanta. Man vispār ir apnicis, ka jebkurš šodien uzdrošinās saukt sevi par komponistu un vārdu autoru. Vokāls vājš, ar samākslotu toni un ar Stafeckai raksturīgiem piespiestiem toņiem un skaļām elpām, kas pēdējā laikā progresē arvien straujāk. Diemžēl, man nav pieņemama viņas vokālā stenēšana. To pamatoti pārmet Berezinai, bet nez kāpēc piedod Stafeckai? Turklāt dziedātājas slimīgā vēlme tēlot primadonnu un liktenīgo sievieti jau kļūst smieklīga. Tas rodas no tā, ka emocionāli „pulveris ir izšauts” un skatuves tēls sāk bālēt. Vajadzēja startēt tikai ar „Kļūdu paradīzi”, no šīs atsakoties.”
Šīs klišejas un privitīvisms jau apnicis
„Jauns sākums” – „PeR” (14. vieta)
„Kaut kas līdz galam nepaveikts. Bez mazākās oriģinalitātes, ja vien neskaita to, ka pēc ilgāka laika puiši dzied latviski. Dziesma muzikāli samocīta, pašmērķīga, bez dziļi izjusta mākslinieciskā seguma. Šķiet vienā dziesmā ir gribēts pateikt pārāk daudz. Pārāk apnīkstošs, skaniski dominējošs, klišejisks un primitīvs ir ritms. Viss caur prātu izštukots, atslēdzot tik ļoti nepieciešamo – emocijas. Šķiet, tas traucējis mūzikas valodai atbilstošu spriegumu pārvērst tembrētā, fonētiski labskanīgā balss skanējumā. Punktus par tekstu nepiešķīru, jo tas ir pārāk primitīvs. Grupas ambīcijas pieņemas spēkā, bet iespējas atpaliek. Katrā ziņā mani neuzrunā šīs spēka un ekstāzes grupas veikums.”
Bez komentāriem!
„Vieglums neaprakstāms” – „L.V.” un „NeParasts bars” (15. vieta)
„Te vispār nav ko vērtēt un komentēt!”
