8. marta noskaņas pilsētā. Kungi pērk ziedus un steidzas pie dāmām. FOTO

8. marta svinības Latvijā joprojām ir godā un spēcīga tradīcija, par ko liecina pieprasījums pēc svaigiem ziediem. Ja, piemēram, vēl pirms nedēļas Rīgas Centrāltirgū ik dienas darbojās tikai daži ziedu stendi, tad jau 8. marta rītā puķu tirgoņi bija aizņēmuši visus kioskus un tirgošanās vietas vismaz simts metru garumā.

Piedāvājumā pārsvarā ir narcises un tulpes cenā, sākot no 40 eirocentiem, ļaudis pērk arī neļķes un mimozas, kas tradicionāli skaitās tieši 8. marta svētku puķe. Kaut arī ziedu piedāvājums ir liels, kungi pat stāv rindā - kāds nopērk tikai vienu puķīti, kāds palielāku pušķi, bet ir arī tādi vīri, kuri no tirgus dodas prom ar pilnu klēpi ziediem.

Tiesa gan Centrāltirgus ziedu tirgoņi atzīst, ka citus gadus 8. martā pieprasījums pēc ziediem bijis krietni lielāks. “Pagaidām veicas viduvēji. Bet vēl jau ir rīts, kungi nav “iesiluši”. Pēcpusdienā gan vīri naudu puķēm nežēlos,” teic kāda tirgotāja, bet kāds viņas kolēģis, kurš ar ziedu tirdzniecību nodarbojas gadus desmitus piebilst: “Tagad ir nabadzība. Sen jau vairs nav tie laiki, kad par Sieviešu dienā nopelnīto varēja māju nopirkt. Tagad visi knapinās ar sīknaudu. Tirgošanās ar puķēm 8. martā vairs nav zelta bedre. Agrāk tirgū viena tirdzniecības vieta – puķu būda – bija žiguļa vērtībā, bet tagad tās var dabūt par “kapeikām”. Puķes diemžēl vairs tik daudz nepērk.”

Kas tad ir Starptautiskā Sieviešu diena?

Lūk, ko vēsta Vikipēdija!

Leģenda vēsta, ka 8. marts kā sieviešu solidaritātes dienu cīņā par sieviešu tiesībām sākts svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis.

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV — 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē (Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros) vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā svinamo datumu. Jau nākamajā gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijas karalistē, Šveicē.

1913. gadā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu Vācijā svinēja 12. martā, Austroungārijas zemēs, Šveicē, Nīderlandē — 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā — 2. martā. 1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā.

1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju. 1966. gada 8. maiju ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu.

1975. gada 8. martā ANO sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā asambleja ar rezolūciju Nr. A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām) svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Itālijā šajā dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Maķedonija, Moldova, Melnkalne, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Sievietes bieži saņem dāvanas arī no kolēģiem. Skolās šajā dienā dāvina puķes un dāvanas skolotājām.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu.