2. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1972. gadā Egons Dombrovskis - Liepājas teātra aktieris.

1960. gadā Aivars Gailis - kordiriģents.

1959. gadā Ilma Rugāja - žurnāliste.

1959. gadā Ainars Zvirgzdiņš - basketbola treneris.

1956. gadā Raimonds Bluķis - bijušais Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors.

1954. gadā Anita Jākobsone - Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Eiropas Sociālā fonda jautājumos.

1945. gadā Pēteris Augustovs - investors.

1941. gadā Olafs Kronlaks - VAS "Latvijas Valsts ceļi" Administratīvās pārvaldes direktors, valdes loceklis.

1934. gadā Juris Pļaviņš - Latvijas Nacionālā teātra aktieris (miris 2008.gadā).

JUBILĀRI PASAULĒ

1985. gadā Luks Pričards - britu dziedātājs ("The Kooks").

1984. gadā Elizabete Džegere - angļu modele un aktrise.

1982. gadā Kevins Kuranji - vācu futbolists.

1982. gadā Henriks Lundkvists - zviedru hokejists.

1981. gadā Braisa Dallasa Hovarda - amerikāņu aktrise.

1979. gadā Demiens Dafs - īru futbolists.

1977. gadā Kriss Mārtins - britu mūziķis ("Coldplay'').

1973. gadā Dežans Bodiroga - serbu basketbolists.

1968. gadā Daniels Kreigs - angļu aktieris.

1962. gadā Džons Bon Džovi - amerikāņu mūziķis.

1956. gadā Marks Evanss - austrāliešu basģitārists (AC/DC).

1955. gadā Šoko Asahara - japāņu kulta līderis.

1950. gadā Kerena Kārpentere - amerikāņu dziedātāja ("The Carpenters").

1947. gadā Harijs Redkneps - angļu futbola treneris.

1943. gadā Peters Straubs - amerikāņu rakstnieks.

1942. gadā Džons Ērvings - amerikāņu rakstnieks.

1942. gadā Lū Rīds - amerikāņu mūziķis (miris 2013.gadā).

1937. gadā Abdelazizs Buteflika - Alžīrijas prezidents.

1931. gadā Mihails Gorbačovs - Padomju Savienības prezidents, Nobela miera prēmijas laureāts.

1919. gadā Dženifera Džonsa - amerikāņu aktrise (mirusi 2009.gadā).

1919. gadā Tamāra Tumanova - krievu baletdejotāja un aktrise (mirusi 1996.gadā).

1908. gadā Valters Bruhs - vācu inženieris, PAL krāsu televīzijas sistēmas izgudrotājs (miris 1990.gadā).

1900. gadā Kurts Veils - vācu komponists (miris 1950.gadā).

1876. gadā Pijs XII - Romas pāvests (miris 1958.gadā).

1859. gadā Šoloms Aleihems - ebreju rakstnieks un dranmaturgs (miris 1916.gadā).

1842. gadā Karls Jakobsens - dāņu alus darītājs un mākslas patrons, viņa vārdā nosaukta alus darītava "Carlsberg" (miris 1914.gadā).

1824. gadā Bedržihs Smetana - čehu komponists (miris 1884.gadā).

1810. gadā Leons XIII - Romas pāvests (miris 1903.gadā).

1760. gadā Kamils Demulēns - franču žurnālists un politiķis (miris 1794.gadā).

1459. gadā Adrians VI - Romas pāvests (miris 1523.gadā).

1316. gadā Roberts II - Skotijas karalis (miris 1390.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2014. gadā aptuveni pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēki bija pulcējušies piketā pie Krievijas vēstniecības ēkas Latvijā, lai paustu savus iebildumus pret Krievijas parlamenta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā. Pēc sanākšanas pie Krievijas vēstniecības daļa piketētāju devās uz Brīvības pieminekļa pusi, kur nodziedāja Latvijas un Ukrainas himnas, bet pēc tam izklīda.

2014. gadā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņo, ka ministrija vērtēs, vai Latvijā ir nepieciešama Nacionālā drošības akadēmija, kurā apmācītu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus. Kozlovskis atgādināja, ka iekšlietu sistēmā ir koledžu tīkls - robežsardzes koledža, ugunsdzēsēju koledža, policijas koledža -, kas nodrošina topošos ugunsdzēsējus, robežsargus un policistus. Tāpat IeM sadarbojas ar citām augstskolām, jo, lemjot par speciālas augstskolas izveidošanu, ir jāvērtē, vai būs pietiekami daudz pretendentu, kurus izglītot, un mācībspēku, kas strādās augstskolā.

2014. gadā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece paziņo, ka Kultūras ministrijā nekavējoties ir jāveido Mediju nodaļa un paralēli jāsāk darbs pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) revīzijas, lai konstatētu vēl neizmantotās iespējas Latvijas mediju telpas aizsargāšanai. Pēc viņa domām Krievijas rīcība Ukrainā liek politiķiem sastapties ar realitāti un viņi vairs nešaubās, ka ir nepieciešamas izmaiņas. No Krievijas retranslētie kanāli situāciju Ukrainā atspoguļo no Krievijas interešu viedokļa, un tas kaitē Latvijas interesēm.

2012. gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pieņem lēmumu par divu Krievijas pilsoņu - Aleksandra Djukova un Vladimira Simindeja - pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām un iekļaut tās personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Djukovs ir skandalozs vēsturnieks, sabiedriskā fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors, bet Simindejs ir fonda pētniecības programmu vadītājs un pazīstams ar izteikumiem, kas vērsti pret Latvijas valsti.

2012. gadā Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt jaunā režisora Aika Karapetjana pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu "Cilvēki tur" - stāstu par jauniešu dzīvi skarbajā pilsētas mikrorajona vidē un likumpārkāpumiem. "Cilvēki tur" ir pirmā valsts finansētā Latvijas spēlfilma pēc neatkarības atgūšanas, kas uzņemta krievu valodā. Spēlfilma ir multinacionāls projekts, kurā piedalās Krievijas, Lietuvas un Latvijas aktieri. Filmas "Cilvēki tur" ražošanas process sākās 2008.gadā un aizņēma trīs gadus. Filma uzņemta vairākos Rīgas mikrorajonos. Lomās ir jaunie aktieri no Sanktpēterburgas - Iļja Ščerbakovs, Semjons Serzins, Mihails Razumovskis.

2012. gadā, lai risinātu Valsts policijas darbinieku komplektācijas problēmas, Valsts policijas koledžā arodizglītības programmā "Policijas darbs", iestājpārbaudījumus ļāva kārtot lielākam skaitam amatpersonu. Tomēr šis eksperiments neizdevās, jo no 51 reflektanta eksāmenus sekmīgi nokārtoja mazāk nekā puse, proti, tika uzņemti tikai 20 studenti. Valsts policijas koledžas iestājpārbaudījumi ir jāveic fizisko normatīvu kārtošana, vērīguma un atmiņas pārbaudes tests, kā arī tests par piemērotību dienestā.

2012. gadā Briselē notiekošā Eiropas Savienības samita otrajā dienā 25 bloka dalībvalstis, tostarp Latvija, paraksta starpvalstu valdību līgumu par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību. Parakstot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, valstis apņemas pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.

2012. gadā britu laikraksts "Daily Mail" rakstu par Latvijas un Krievijas vārdu pārmaiņām par leģionāru jautājumu ilustrējis ar "nepareizā" Andra Bērziņa fotogrāfiju. Avīze aprakstījusi Maskavas komentārus par 16.martā Latvijā pieminēto latviešu leģionāru dienu un Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par leģionāriem. Taču rakstam blakus pievienotajā fotogrāfijā redzams cits Andris Bērziņš - bijušais Rīgas mērs un ekspremjers Andris Bērziņš.

2012. gadā Lielbritānijas tiesa dod atļauju latviešu zēnam palikt pie tēva Ziemeļīrijā, jo Latvijā viņš cietis no vardarbības no patēva puses. Pusaudzis Latvijā dzīvojis ar savu māti un viņas jauno vīru un atklāja, ka patēvs viņu iekaustot gandrīz katru dienu. Viņam lika tupēt uz ceļiem uz skrūvēm, viņš regulāri sists, kā arī viņam draudēts ar nazi. Uzzinot par vardarbību, zēna tēvs vērsies sociālajos dienestos, informējot, ka puiku uz Latviju atpakaļ nesūtīs. Zēna māte tad vērsās tiesā, pieprasot dēla nosūtīšanu atpakaļ, taču Ziemeļīrijas Augstākā tiesa izlēmusi par labu zēna tēvam, noraidot prasību puiku nosūtīt atpakaļ uz Latviju. Tiesnesis norādīja, ka lēmums šajā lietā ir atkāpe no ierastās prakses, taču pastāv būtiski pierādījumi par apdraudējumu zēnam.

2012. gadā Latgales pensionāru apvienība nolemj turpmāk nesadarbosies ar Latvijas Pensionāru federāciju, kam par iemeslu kalpo neapmierinātība ar federācijas darbības rezultātiem un organizācijas vadītājas Ainas Verzes darbības stilu. Pēc apvienības pārstāvju domām federācija pārāk daudz izdabā valdībai un nepietiekami cīnās par pensionāru interesēm.

2012. gadā "Latvijas Hipotēku un zemes banka" apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā lauksaimniekiem līdz 2012.gada 1.martam izsniegusi 552 aizdevumus 17,7 miljonu latu apmērā. Lauksaimniecības apakšnozaru griezumā lielākais aizdevumu īpatsvars ir graudaugu ražošanai (53% no kopējā aizdevumu skaita), piena lopkopībai (26%), jauktās lauksaimniecības uzņēmumiem (4%), kā arī dārzeņu audzēšanai (7%). Vislielākais piešķirto aizdevumu skaits ir Bauskas reģionā, kurā tradicionāli ir lielāka lauksaimniecības uzņēmumu koncentrācija. Tāpat liels pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem ir Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Gulbenē.

2011. gadā, ievērojot taupības pasākumus ekonomiskās krīzes laikā, Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu atalgojuma fonds tiek samazināts par 188 639 latiem. Lai iegūtu nepieciešamo ietaupījumu, ministrija apturējusi visus konkursus uz vakantajiem amatiem.

2011. gadā ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc informācijas, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, uzdevis veikt dienesta pārbaudi par Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonu atbildību, sagatavojot tehnisko bāzi elektroniski aizpildāmām tautas skaitīšanas anketām. Viņš norādīja, ka šāda nepieļaujama situācija izveidojusies, jo, acīmredzot, kāds nav laikus novērtējis un analizējis potenciālos riskus. Ministrs uzsvēra, ka par to ir atbildīgs gan ārpakalpojuma sniedzējs, kas izstrādāja elektronisko tautas skaitīšanas sistēmu, gan pārvaldes amatpersonas.

2011. gadā biedrības "Latgolys Saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Viļums aicina tautas skaitīšanas laikā īpašu uzmanību pievērst faktam, ka tās laikā tiks saskaitīti arī latgaliešu valodas lietotāji. Šāda informācijas apzināšana Latvijas vēsturē notiek pirmo reizi, tāpēc Viļums aicina nepalaist garām jautājumu, kurā katram, kas runā, raksta, lasa vai vismaz klausās latgaliešu valodu, ir iespēja atzīmēt, ka tā joprojām tiek lietota.

2007. gadā piecu gadu jubileju atzīmē Patentu valde.

2006. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumus, kas paredz, ka arī strādājošie vecāki var saņemt daļu bērnu kopšanas pabalsta. Satversmes tiesa 2005.gada novembrī nolēma atcelt aizliegumu vienlaikus strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu, jo šāda norma neatbilst Satversmei. Grozījumi paredz, ka viens no vecākiem, kuram piešķirts bērna kopšanas pabalsts un kurš izvēlas šajā laikā arī strādāt, var saņemt 50% no piešķirtā pabalsta, bet ne mazāk kā 56 latus.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vašingtonā uzstājas ar runu Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) forumā "Stiprinot globālo drošību: NATO galotņu sanāksmes rīkotājvalsts redzējums". Valsts prezidente arī ietur darba pusdienas ar CSIS, Aspena institūta un pasaules sieviešu līderu pārstāvjiem, kā arī sniedz interviju laikrakstam "The Washington Post".

2005. gadā Latvijā valsts vizītē uzturas Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs, lai ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pārrunātu abu valstu sadarbības iespējas Eiropas Savienībā un NATO.

2003. gadā Grieķijā notiek neformāla Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu sanāksme par digitālo izglītību. Tajā piedalās arī Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

2002. gadā Daugavpilī notiek gadskārtējais Latvijas Studentu apvienības (LSA) kongress. Tajā par LSA prezidentu ievēlē Latvijas Universitātes studentu Ēriku Samuli.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Kirgīzijā Artūram Pugam un Latvijas vēstniekam Maltā Mārtiņam Pertam.

2000. gadā Latvijā valsts vizītē uzturas Slovēnijas prezidents Milans Kučans ar kundzi Štefku Kučanu.

1999. gadā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume oficiālā vizītē apmeklē Amerikas Savienotās Valstis, lai piedalītos konferencē par Baltijas drošību.

1999. gadā Latvijā oficiālā vizītē ierodas Ķīnas Tautas Republikas vicepremjere Vu Ji un Ķīnas valdības delegācija.

1998. gadā pēc demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputātu Ilmāra Bišera un Viestura Bokas ierosinājuma Saeima pārtrauc Ministru prezidenta Guntara Krasta lūguma par uzticības izteikšanu viņa veidotajai valdībai izskatīšanu, jo šādu balsojumu pēc premjera pieprasījuma neparedz Saeimas Kārtības rullis.

1990. gadā LPSR AP pieņem likumu "Par bankām".

1990. gadā LPSR AP lēmums atzīst par nepieciešamu dibināt Latvijas PSR centrālo banku un piešķirt tai oficiālo nosaukumu "Latvijas Banka".

NOTIKUMI PASAULĒ

2009. gadā Gvinejas-Bisavas armijas karavīri nogalina savu valsts prezidentu Žoau Bernardu Vieiru, vainojot viņu iepriekšējā dienā uzspridzinātā armijas komandiera ģenerāļa Batistas Tagmes Na Vai nāvē.

2008. gadā Bagdādi apmeklē Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads, kļūstot par pirmo Irānas līderi, kas ierodas Irākā kopš 1980.gadā Irākas prezidents Sadams Huseins uzsāka astoņus gadu ilgo karu starp abām valstīm, kurā dzīvības zaudēja miljons cilvēku.

2008. gadā nemieros pēc Armēnijas prezidenta vēlēšanām galvaspilsētā Erevānā policijas un demonstrantu sadursmēs tiek nogalināti astoņi cilvēki.

2007. gadā Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja vienojas atsākt 1950.-1953.gada Korejas karā šķirto ģimeņu apvienošanu.

2003. gadā pusmiljons alžīriešu sveic Žaku Širaku, kurš kļūst par pirmo Francijas prezidentu, kas valsts vizītē apmeklē Alžīriju kopš tās atdalīšanās no Francijas 1962.gadā.

2002. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II īsteno "virtuālu vizīti" Maskavā, satelītpārraidē uzrunājot katoļticīgos, par spīti protestiem no Pareizticīgo baznīcas, kas šādu rīcību nodēvēja par "invāziju".

1998. gadā filma "Titāniks" kļūst par vēsturē pirmo kinolenti, kas nopelnījusi miljardu ASV dolāru.

1992. gadā Uzbekistāna un Moldova tiek uzņemtas ANO.

1989. gadā Eiropas Kopienas 12 valstis vienojas līdz gadsimta beigām aizliegt hlorfluoroglekļa savienojumu (CFC) ražošanu.

1981. gadā "Al-Zulfiqar" kaujinieki nolaupa Pakistānas lidmašīnu ar 148 pasažieriem, kuri tiek 15.martā atbrīvoti, kad Pakistāna izlaiž brīvībā 55 politieslodzītos.

1978. gadā čehu kosmonauts Vladimirs Remeks ar raķeti "Sojuz 28" dodas lidojumā kosmosā, kļūstot par pirmo citas valsts pārstāvi kosmosā pēc Padomju Savienības un ASV pilsoņiem.

1972. gadā no Floridas startē ASV kosmosa zonde "Pioneer 10", kas savā misijā palidoja garām Jupiteram un Neptūnam, pēc tam pametot Saules sistēmu. Kad 1997.gadā NASA apturēja sakarus ar zondi, tā atradās vairāk nekā 11 miljardu kilometru attālumā no Zemes.

1970. gadā Rodēzija pasludina neatkarību no Lielbritānijas un kļūst par republiku.

1969. gadā savā pirmajā lidojumā no Tulūzas paceļas virsskaņas ātruma lidmašīnas "Concorde" pirmo divu prototipu lidmašīnas.

1962. gadā Birmas armija ģenerāļa Ne Vina vadībā apvērsumā sagrābj varu. Militārā pārvalde beidzās 1974.gada 2.martā, kad stājās spēkā Birmas jaunā konstitūcija un Ne Vins kļuva par prezidentu.

1962. gadā ASV basketbolists Vilts Čemberleins uzstāda NBA rekordu, viena mača laikā gūstot 100 punktus.

1959. gadā Mailzs Deiviss ierakstu studijā Ņujorkā sāk darbu pie albuma "Kind of Blue".

1956. gadā Maroka pasludina neatkarību no Francijas.

1953. gadā telekanāls NBC pirmo reizi demonstrē ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu pasniegšanas ceremoniju.

1949. gadā amerikāņu kapteinis Džeimss Gallahers pabeidz pirmo lidojumu apkārt pasaulei bez apstāšanās. 37 742 kilometrus garo lidojumu viņš veica 94 stundās un vienā minūtē.

1943. gadā ASV un Austrālijas spēki Bismarkas jūras kaujā nogremdē Japānas konvoja kuģus, nogalinot aptuveni 3000 japāņu karavīrus.

1939. gadā par Romas katoļu pāvestu ievēl Eudžēnio Pačelli, kas pieņem vārdu Pijs XII.

1939. gadā 65 gadu vecumā mirst britu arheologs Hovards Kārters, kurš 1922.gadā atklāja Ēģiptes faraona Tutanhamona kapenes.

1930. gadā 45 gadu vecumā mirst angļu rakstnieks D.H. Lorenss, kurš sarakstījis romānu "Lēdijas Čaterlijas mīļākais".

1919. gadā Maskavā pulcējas pirmā komunistu Internacionāle.

1917. gadā Krievijas cars Nikolajs II atkāpjas no troņa par labu savam brālim Mihailam II.

1888. gadā Lielbritānija, Vācija, Austroungārija, Spānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Krievija un Turcija paraksta Konstantinopoles konvenciju, garantējot brīvu kuģu satiksmi Suecas kanālā gan kara, gan miera laikos.

1855. gadā par Krievijas caru kļūst Aleksandrs II.

1836. gadā Teksasas Republika pasludina neatkarību no Meksikas.

1807. gadā ASV Kongress apstiprina likumu, kas "aizliedz vergu importu jebkurā ostā vai vietā, kas atrodas ASV jurisdikcijā no jebkuras ārvalstu karalistes, vietas vai valsts".

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva