"UgunsGrēka" jaunpienācējs Kļavinskis atklāj savus noslēpumus
Ivars Kļavinskis, iesvētīts Bīriņu pils ezerā, nu ir pilntiesīgs „UgunsGrēka” aktieris.
Slavenības
2014. gada 25. septembris, 10:35

"UgunsGrēka" jaunpienācējs Kļavinskis atklāj savus noslēpumus

Jauns.lv

Ivars Kļavinskis augustā saņēmis divkāršu novērtējumu – Kārļa Sebra gredzenu kā aizvadītās sezonas labākais Latvijas Nacionālā teātra aktieris un seriāla „UgunsGrēks” svētību Bīriņu pils ezerā. Pēc pieredzes spriežot, tādi seriālā dzīvo ilgi un laimīgi.

Aktieri intervē nule kā iznākušais žurnāla „Rīgas Viļņi” speciālizlaidums „TV jaunā sezona”. Kļavinskis, kura varonis Viesturs Smilga „UgunsGrēkā” visus pārsteidz ar kabatā paslēptu roku, atklāj, ka arī dzīvē, īpaši aukstos laikapstākļos, ir spiests uzmanīt rokas. Aktierim labpatīk atpūsties, upmalā makšķerējot, taču tikai siltajā gada laikā. „Ziemā man diemžēl rokas netur aukstumu. Bērnībā laikam esmu pirkstus apsaldējis. Kā ir mīnusi, tā neriņķo asinis pirkstos. Man jātur rokas kaut kur padusēs vai kabatās, tāpēc makšķerēt nespēju. Arī āra darbus nevaru darīt, pirksti uzreiz nejutīgi,” atklāj Kļavinskis.

„UgunsGrēkā” viņš ieradies kā pie savējiem, jo iepriekš atveidoja visiem labi zināmo Zigi producentu grupas uzņemtajā seriālā „Zentas brīvdienas”. „Komanda jau bija pazīstama, tas ļoti atvieglo darbu. Ar aktieriem gan dažiem iepazinos. Piemēram, ar Ģirtu Ķesteri, Ilzi Vazdiku, Olgu Dreģi. Ar Ingu Tropu arī nebiju spēlējis kopā, lai gan pazīstami esam kopš akadēmijas,” stāsta Viestura lomas atveidotājs. Lūk, neliels ieskats aktiera intervijā žurnālam „TV jaunā sezona”!

Seriālam ir milzu spēks. Netīkams vārds var iedzīvoties tā, ka no tā vaļā netikt. Kā tev klājas ar Zigi? Vai tevi tā uz ielas nesauc?

Nu reizēm sauc, jā! Kad feisbuks pilns ar uzaicinājumiem draudzēties, saprotu, ka laikam kaut ko rāda televīzijā. Tas, ka šovasar esmu televīzijā, sapratu pēc tā, ka mani uz ielas sāka sveicināt, atskatīties. Hmm, domāju... Kaut ko rāda atkārtojumā, kas tas varētu būt? Jā, „Zentas brīvdienas”! Šķiet, cilvēki bieži nesaprot, ko pazinuši uz ielas. Neesmu tik populārs.

Tāpēc, ka Ziga cepures nav galvā!

Varbūt arī! Bieži bijis tā – cilvēks nāk sveicināties, bet samulst, jo tā arī nesaprot, ko saticis. Pa gabalu ierauga šķietamu paziņu, bet līdz galam neatpazīst. Smieklīgākais bija kāds vīrietis. Gaidu pie sarkanās gaismas, lai pārietu ielai. Blakus apstājas vīrietis. Vienreiz uz mani paskatās. Otrreiz. Hop, pārskrien pie sarkanās pāri, pagriežas pret mani, pāri ielai pasveicina un ātri prom. Drošības labad aizskrēja tālāk; ja nu kas, pasveicināja, savu pienākumu izpildīja.

Viestura draugu – Mārtiņa Freimaņa atveidoto Edgaru – maz esi redzējis TV? Seriālu skatījies?

Nē, īsti ne. Es teļļuku neskatos.

Piederi tiem, kam TV neskatīšanās ir modīgas pozas demonstrēšana?

Nē, man nav laika. Televizors ir mājās, bet skatos tikai tematiskos kanālus – sportu, makšķerēšanu, kulinārijas kanālu.

Tev patīk gatavot ēst?

Ļoti. Tikai laika nav arī tam. Esmu pabeidzis pārtikas ražošanas skolu – viesmīļus. Pēc profesijas esmu sertificēts viesmīlis. Pirms aktieriem. Esmu baigais ņerga uz ēšanu, ļoti daudz ko neēdu, tāpēc ar baigajiem eksperimentiem neaizraujos. Kad uznāk, pagatavoju aknu pastēti. Nu tā.

Lutini arī draudzeni?

Gatavojam abi, kad kuram ir laiks. Lai gatavotu, man vajadzīga visa brīvdiena. Ņemu recepti, eju uz tirgu...

Skatos, vai tev pirkstā šajā vasarā nav parādījies vēl kāds, izņemot Sebra gredzenu... Bet nav!

Nē, nav gan. (Smejas.)

Man bija pārsteigums, uzzinot, ka esi no Rīgas! Pēc daudzu tavu izspēlēto varoņu rakstura spriežot, šķita, ka esi no Latgales.

Zini, bet vismaz 90 procenti cilvēku, ar ko iepazīstos, ir pilnīgi pārliecināti, ka esmu no laukiem. Kas manī ir tāds, nezinu. (Smejas.) Esmu tīrs rīdzinieks, kas lielāko dzīves daļu nodzīvojis Pļavniekos dzīvoklī. Man pat laukos nav īpašuma... Pēdējos gadus dzīvoju Purvciemā privātmājā.

Kur tu, aktieris būdams, tiki pie mājas Rīgā?

Dzīvojam pie draudzenes. Bija izvēle, vai dzīvot manas mammas mājā Mārupē, kas mantota no vectēva, vai pie draudzenes mammas. Beigās izlēmām pie viņas, jo manā mājā vairāk cilvēku.

Tad jau tev kā Zigim – mājā ir arī sievasmāte!

Tā sanāk.

Tomātus audzē?

Arī! Siltumnīca ir.

Tādas ainiņas kā „Zentas brīvdienās” varbūt raksturīgas arī jūsu ģimenē?

Nē! Godīgi sakot, tās anekdotes par sievasmātēm nekad neesmu sapratis... Man nav tādu situāciju, viss ir kārtībā.

Varbūt tāpēc, ka neesi precējies?

O, jā, varbūt tāpēc! Varbūt viņa mainīsies, kad es apprecēšos?

Kāpēc to nedari?

Kāpēc neprecos? Domājam par to, bet visu laiku kaut kā atliekas. Droši vien to izdarīsim tuvāko vasaru laikā. Lai puika paaugas. Mums ir septiņu mēnešu vecs dēliņš Ralfs.

Pastāsti par sevi!

Pabeidzu Rīgas 93. vidusskolu. Tad ilgi šaubījos, kur iet. Nespēju izlemt. Tas bija viens no pēdējiem gadiem, kad gribēja raut armijā. Bet kaut kā jocīgi – rudenī „paņemt” uz gadu. Izrēķināju, ka armijā negribu iet, jo pazaudēju divus gadus augstskolā. Draugs, kas bija mācījies pārtikas ražotāju skolā, ieteica doties „uz viesmīļiem” – pēc vidusskolas tikai gads bija jāmācās. Kamēr domāju, ko vispār darīt tālāk, pabeidzu viesmīļus. Paralēli gāju pie Annas Eižvertiņas teātra studijā „Skatuve”. Kaut cik jau biju saistīts ar teātri. Iet uz aktieriem nebija baigā doma, vairāk sliecos tālāk mācīties restorānu biznesā. Bet Eižvertiņa teica, lai provēju tikt aktieros.

Par viesmīli nemaz nepaspēju pastrādāt. Tāds jocīgs laiks bija. Strādāju Krasta „Lido” trešajā stāvā, apkalpoju banketus. Par viesmīli nekur nevajadzēja, pamatā – novākt galdiņus. Bet tāpēc jau nav jāmācās gads. Tolaik restorānu kultūra pie mums tikai sāka veidoties. Īpaši nebija tādu, kuros gribētu vai varētu strādāt.

Darbu teātrī viegli ieguvi?

Ceturtajā kursā man štata līgumu piedāvāja. Indrai Rogai bija rokāde izrādē „Santakrusa”, un viņa izdomāja, ka vienai lomai vajadzētu piesaistīt mani. Tad direktors Ojārs Rubenis pasauca mani uz kabinetu un teica, ka varētu sadarboties.

Kas tev šajā teātra sezonā īpašs?

Pašlaik strādājam pie Indras Rogas izrādes „Migla”, kurai pirmizrāde būs novembrī. Tad būs interesants projekts pie diviem maniem kolēģiem, kas nav režisori, bet mēģinās startēt kā režisori. Tad – pie poļu režisora, bet tas vēl tālu. Teātrī kā sportā. Kad intervē sportistus, viņi nedomā par sezonu kopumā, bet par tuvāko spēli.

Pilnu intervijas tekstu iespējams izlasīt žurnālā „TV jaunā sezona”. Tajā atrodama lasāmviela gan par pašmāju, gan ārzemju TV zvaigznēm un projektiem. ''TV jaunā sezona'' ir vienīgais žurnāls, kam interviju šovasar sniedzis populārā šova "Lauku sēta'' vadītājs Aleksadrs Riekstiņš. Kā zināms, viņš pirms diviem gadiem pēkšņi pameta Latviju, saraudams saikni ne vien ar draugiem, bet arī pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Intervijā šovu zvaigzne, kas ekrānā ir delverīgs smīdinātājs, neslēpj skumjas atklājot, kāpēc tā noticis un kāpēc nevēlas atgriezties dzimtenē.

Tikai ''Rīgas Viļņu'' speciālizlaidums saviem lasītājiem piedāvā plašu materiālu par Turcijas seriāla "Kārdinājuma varā'' aktieriem - Firdevas, Adnana, Nihalas, Denīzes, Bihteres, Behila un Bulenta lomu atveidotājiem. Viena no aktrisēm šovasar apprecējusies ar Turcijā populāru dziedātāju, savukārt galvenās lomas atveidotāja nav pieļāvusi, ka ģimene stātos ceļā viņas karjerai...

Žurnālā lasāma arī plaša intervija ar raidījuma "Dombura studija" saimnieku Jāni Domburu, kā arī sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kas devuši pajumti četrkājiem no patversmes. Ņemot vērā, ka kanālā TV3 drīz vien sāksies raidījums "Suns meklē mājas", ko vadīs aktrise Māra Mennika, iespējams, viņu pieredze lieti noderēs.

Kasjauns.lv / Foto: publicitātes, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva, Edijs Pālens/LETA