Brāļu lāsts glancētā mērcē. Seriāla "Black Rabbit" recenzija

Pat ja nav īsti skaidrs, kas notiek, nepaliek nekādu šaubu, ka tās ir pamatīgas nepatikšanas – ir šāvieni, asinis un kāds tumšs noslēpums, kas saista maskā tērpto burlaku un glauno restorāna īpašnieku, kurš pārbijies guļ uz grīdas.

Brāļu līdzatkarība

Viens no šī rudens visvairāk gaidītajiem ekrāndarbiem ir stāsts par brāļiem Frīdkiniem – Džeiku, kuru spēlē britu aktieris Džūds Lo, un Vinsu, kas ir atkalsatikšanās ar seriāla «Ozark» zvaigzni Džeisonu Beitmenu. No narkotikām un azarstpēlēm atkarīgais Vinss brangu parādu dēļ ir aizbēdzis no Ņujorkas, bet tikmēr viņa brālis saimnieko kopīgi veidotajā restorānā, kas naktīs pārvēršas par slaveno un bagāto ballīšu vietu. Kad Vinss, apstākļu spiests, atgriežas, sākas haoss, kas mērķtiecīgi ved pretī iznīcībai visu un visus, kas gadās ceļā. Ja seriāla ievads ir ieraujošs un pirmajās sērijās brīžiem pat piemirstas elpot no spriedzes un nelabām priekšnojautām, vēlāk «Melnais trusis» tomēr sagurst un sāk mest cilpu cilpas. Bet skatītājam āķis jau ir lūpā, un tik ļoti gribas salikt visus puzles gabaliņus kopā, ka jāturpina vien skatīties.

Seriāla veidotāji līdztekus gruntīgam trillerim, kurā galveno varoņu uzdevums ir palikt dzīviem un vienā gabalā, ir iepinuši arī ģimenes drāmu. Sēriju pa sērijai atmiņu ainās atsedzot, ko tad Frīdkinu brāļi ir piedzīvojuši, top skaidrāks, kā viņi ir pamanījušies iekulties tāda mēroga nepatikšanās, bet šī kļūst arī par «Melnā truša» vājo vietu – mēģinot salikt par daudz akcentu, rezultāts sanāk tāds stipri viduvējs, un ceļš uz to skatītājam izvēršas stipri nelīdzens.

Džūds Lo smalkā iztapoņas Džeika lomā ir pārliecinošs. Viņš tik izmisīgi vēlas žonglēt savas ambīcijas, dēla pārāk lielo skolas maksu, restorāna grāmatvedību, kur nekas neštimmē, nepatikšanas, kuras sagādājis brālis un par kuru patieso apjomu viņš ilgi pat nenojauš, iekāri pret labākā drauga sievu un lojalitāti draugam, kurš ir arī restorāna investors, ka sametas pat žēl labajā uzvalkā tērptā vīrieša, jo tas viss vienam cilvēkam ir par daudz. Ar laiku gan kļūst skaidrs, ka aiz respektablās fasādes – gan Džeika, gan «Melnā truša» – slēpjas tāds zaņķis, ka līdzjūtībai vietas nepaliek. Un tad ir Vinss, kurš uzvedas tik stulbi, ka neviļus arvien biežāk parādās vēlme, lai Džeikam beidzot tā vai citādi izdotos tikt no viņa vaļā. Tas, kā viņi mēģina risināt problēmas, iekuļoties arvien dziļāk nenosakāmas konsistences masā, brīžiem ir amizanti, bet vairāk gan kaitinoši muļķīgi – viņi vairs nav puišeļi, bet pieauguši vīrieši ar atbildībām, bērniem, kuri tiek apdraudēti šajās spēlītēs, un citiem līdzcilvēkiem, kuriem negribot jāatbild par viņu nodarījumiem. Precīzi abu attiecības raksturo kāds no restorāna darbiniekiem – Vinss ir atkarīgs, bet arī Džeikam ir atkarība – viņa brālis. Un neviena atkarība pie laba gala neved. Šajā gadījumā cieš arī skatītājs, kuram brīžiem jāpieliek lielas pūles, lai saskatītu jēgu kārtējā žilbinošajā idejā, ko savas ādas glābšanai izdomājis Vinss, vai Džeika piekrišanā piedalīties tās īstenošanā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka tas neko neuzlabos.

Klusā sievietes balss

Paralēli brāļu mēģinājumiem glābt restorānu un savas dzīvības seriālā tiek risināta arī seksuālās vardarbības līnija – kā jau tas mēdz notikt vietās, kur netrūkst alkohola, narkotiku un šķietami neaizskaramu cilvēku, «Melnā truša» darbinieces nav pasargātas no uzmākšanās. Kāds no regulārajiem klientiem gājis vēl tālāk, un tas kā akmeņu lavīna strauji un neatgriezeniski sagrauj pieredzējušās, bet trauslās bārmenes Annas (Abbija Lī) dzīvi.

Seriāla veidotājiem ar seksuālās vardarbības un sieviešu neaizsargātības izgaismošanu Ņujorkas naktsdzīvē, kur pār pasauli valda nauda, vīrieši un vājības, īpaši labi gan neveicas. Daudz lielāka uzmanība neviļus tiek pievērsta tieši notikušajā iesaistītajiem vīriešiem, viņu bailēm un mēģinājumiem notikušo pieklusināt – lai gan Annas stāsts pārraujas absurdi traģiski, tā, līdz galam, viņas balsi nesadzirdam un līdzpārdzīvojums neveidojas. Emocionālā atsvešinātība gan ir šī seriāla vadmotīvs – būtībā līdzi negribas just gandrīz nevienam no varoņiem un brīžiem šķiet, ka vides un noskaņas radīšanai un Lo uzvalkiem ir pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā dialogiem vai tēlu savstarpējām attiecībām.

Paviršība pret sieviešu tēliem – gan pret vardarbībā cietušo Annu, gan «Melnā truša» šefpavāri Roksiju (Amaka Okafora), kura mēģina iestāties par cietušo kolēģi, gan citām sievietēm, kuras ik pa brīdim parādās kaut kur blakus vai fonā vīriešiem – īpaši skumja šķiet tad, kad uzzina, ka seriālu iedvesmojuši patiesi notikumi smalkā Ņujorkas gastrobārā  «Raibā cūka» nemaz ne tik senā pagātnē. Tā īpašnieks Kens Frīdmans 2017. gadā tika apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos savām darbiniecēm. Tolaik arī tapa zināms, ka darbinieki restorāna trešo stāvu dēvē par «izvarošanas istabu». Daļa bijušo darbinieču saņēma kompensācijas, bet pašu restorānu 2020. gadā slēdza. Līdzīgi kā «Melnajā trusī» arī «Raibajā cūkā» strādāja sieviete šefpavāre – «New York Times» publikācijā, kas atmaskoja Frīdmanu, Eiprila Blūmfīlda tika vainota tajā, ka zinājusi par notiekošo, bet neko nav darījusi.

Visu izglābj bandīti

Lai gan labais stils prasītu jūsmot par abām galvenajām seriāla zvaigznēm Lo un Beitmenu, es ar nepacietību gaidīju ik reizi, kad kadrā parādījās kriminālās pasaules pārstāvji šajā stāstā – ietekmīgs Ņujorkas augļotājs Džo Mankūzo (Trojs Kotsars) un viņa dēls Juniors (Forests Vēbers), kurš vairāk par visu pasaulē vēlas pierādīt savam tēvam, ka var būt tikpat veiksmīgs un prasmīgs noziedznieks kā ģimenes galva. Ainas, kurās Juniors uzklausīja tēva zīmju valodā izteiktos brīdinājumus un pamācības, viņa izmisīgie un histēriskie mēģinājumi pretoties un, protams, neizbēgami un prognozējami muļķīgais īsā mūža gals bija tik īsti un patiesi, ka radīja to līdzpārdzīvojumu, kas citiem tēliem neizdevās.

Kā vēl viena stāsta varone noteikti jāizceļ arī Ņujorkas naktsdzīve – tai atšķirībā no citām varonēm tika gana daudz kameru uzmanības. Tā ir krāšņa, skaļa, noslēpumaina, bīstama, bet skaista, tomēr tā patiesi sajust to neizdodas – bilde ir smuka, bet sirdij kaut kas pietrūkst.

Būtībā «Melnais trusis» ir skumjš un, iespējams, pamācošs stāsts par tēvu un dēlu attiecībām – gan Frīdkinu brāļu, gan Juniora likteņi apliecina to traģisko nolemtību un smago emocionālo mantojumu mūža garumā, ko vīrieši no paaudzes paaudzē līdz ar atkarībām un savām traumām viens otram var nodot. Iespējams, stāsts gan tikai iegūtu, ja tā veidotāji būtu lēmuši iet citu ceļu un taisītu vienkārši izklaidējošu jampadraci Gaja Ričija stilā, kurā abi brāļi vienkārši mēģina apmuļķot sliktos zēnus, jo citādi rezultāts ir ne šis, ne tas.

Astoņu sēriju gaitā ik pa brīdim rodas izjūta, ka «Melnā truša» galvenā kaite ir visai izplatīta vēlme izlikties par to, kas neesi. Lai gan šim «Netflix» daudzsēriju stāstam tiešām nevar pārmest kvalitatīvas aktierspēles trūkumu vai vizuālu baudījumu, tieši ambīcija mēģināt ielēkt visos plauktiņos reizē – izklaidēt, šokēt, likt aizdomāties par toksisko vīrišķību un būt sociāli atbildīgiem - šoreiz ir pievīlusi.

Black Rabbit

Krimināltrilleris, skatāms "Netflix"

Sēriju skaits: 8

Scenārija autori: Zaks Beilins un Keita Sūzmena.

Lomās: Džūds Lo, Džeisons Beitmens, Abbija Lī un citi.