Ernests Cimanskis - komiķis, kurš jūrā riskē ar dzīvību

Kā uzzinājis žurnāls "Kas Jauns", aiz jokiem un smiekliem slēpjas pavisam cita Ernesta puse – viņš ir jūras cilvēks, jahtu kapteinis un ekstrēmu situāciju meistars, kura hobijs bieži balansē uz dzīvības un nāves robežas. Kamēr citi atvaļinājumā sauļojas, Ernests kāpj mastā 25 metru augstumā, stūrē cauri vētrām un ved jahtas pāri Vidusjūrai, kur robeža starp adrenalīnu un dzīvības zaudēšanu mēdz būt niecīga.

Dzīvesveids, kas sākās nejauši

Burāšanā Ernests nonāca šķietami nejauši – viens piedāvājums palīdzēt uz jahtas pārvērtās par viņa dzīvesveidu. No vienkārša palīga uz klāja viņš kļuva par profesionāli, iegūstot starptautiskās jahtu vadīšanas tiesības. Tagad Ernests ir ne tikai komiķis, bet arī sertificēts jahtas kapteinis. Jūra viņa acīs sen vairs nav tikai skaistas bildes un romantiski saulrieti – tā ir vide, kura kļūdas nepiedod. Vienā no pirmajām sezonām viens no viņa kolēģiem pazuda jūrā – aizgāja pačurāt un vairs neatgriezās. Toreiz pārējie komandas biedri bija devušies gulēt, un, kad no rīta pamodās, laiva jau turpināja savu kursu, bet cilvēka uz klāja vairs nebija. Tika izsaukta jūras glābšanas dienesta patruļa, taču vīrieti tā arī neizdevās atrast. Ernests stāsta, ka šādas situācijas diemžēl nav retums – vētras apstākļos pietiek ar vienu soli neīstā brīdī, un cilvēks pazūd bez pēdām. Lielajās regatēs šādos gadījumos pat neapstājas – tiek fiksēta negadījuma vieta, izsaukta jūras policija un glābēji, bet sacensības turpinās. Tieši tāpēc pieredzējuši jūrnieki vienmēr piestiprinās ar drošības trosi, pat ja dodas tikai pāris soļu no stūres vai vētras laikā iziet uz klāja. Šis notikums kļuva par skarbu atgādinājumu, ka jūrā pietiek ar vienu nepārdomātu soli, lai cilvēks pazustu bez pēdām.

Tomēr Ernests uzskata, ka burāšana nemaz nav tik bīstama, kā daudzi to iedomājas. Arī pensionāru pāri regulāri dodas jūrā, izbaudot mierīgus braucienus bez jebkādiem starpgadījumiem. Viss atkarīgs no drošības noteikumu ievērošanas, zināšanām un pieredzes.

Bēgļi, narkotikas un ātra nauda

Jūras pasaule nav tikai vējš un brīvība – tai ir arī tumšā puse. Ernests atklāj, ka viņam vairākkārt piedāvāts pārvadāt bēgļus un narkotikas. Vidusjūrā “īpatnēji tipi” solījuši līdz 200 000 eiro par to, lai viņš uz sava kuģa paņemtu vairākus simtus cilvēku, kas mēģina tikt uz Eiropu. Cits gadījums – piedāvājums pārvadāt narkotikas no Marokas uz Spāniju. “Teica – tikai dažas stundas, 25 tūkstoši rokā. Bet tādos gadījumos neviens nekad nepasaka, kas būs “pēc tam”,” uzsver Ernests. Viņš atteicies uzņemties šādu risku, bet piedāvājumi uzpeld ik pa laikam.

Risks, miegs un tūkstoši

Sezonā Ernests burā no maija līdz oktobrim, ziemā – labo jahtas un gatavojas nākamajam gadam. Vienā no braucieniem viņš vedis jahtu no Atēnām līdz Rīgai, citā – no Rīgas līdz Maljorkai. Tas ir piecas nedēļas nonstopā – bez sauszemes, ar četru stundu miega maiņām. Kapteiņiem par jahtas pārdzīšanu maksā no četriem līdz sešiem tūkstošiem eiro, dažos gadījumos pat vairāk.

Reiz pie Ventspils vējš pilnībā pazuda un laivai beidzās degviela. “Stundām klīdām piekrastē, gaidot, kad atkal uzpūtīs,” viņš atceras. Citreiz Biskajas līcī viļņi bijuši augstāki par daudzstāvu māju, un viss, kas šķīra viņu no nāves, bija bura, virves un paša dzelzs nervi. Burāšana Ernesta dzīvē nav tikai hobijs – tas ir arī bizness. Profesionāls kapteinis uz lielas jahtas pelna no četriem tūkstošiem eiro mēnesī, kamēr klāja komandas biedri saņem no 2500 eiro. Taču laivas uzturēšana ir dārga – buras plīst, mehānika lūst, katra kļūda maksā simtus. “Ir tāds joks – burātājs stāv dušā un plēš eiro banknotes. Tas diezgan precīzi raksturo šo hobiju,” viņš smejas.