“Splendid Garden” ziemas sezonā - Kloda Leluša un Žana Lika Godāra leģendārās filmas
Turpinot tradīciju un balstoties uz skatītāju īpaši pieprasīto “Splendid Garden” vasaras brīvdabas kino sezonu, kinoteātris “Splendid Palace” šogad atkal aicina skatītājus uz “Splendid Garden” ziemas sezonu – īpašu kino vakaru ciklu, kas veltīts franču kino klasikai.
Sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā, sākot no 12. novembra, “Splendid Garden” ziemas sezonas ietvaros skatītājiem būs iespēja kinoteātra Velvju zāles mājīgajā atmosfērā baudīt divus franču kino zelta fonda darbus – režisora Kloda Leluša (Claude Lelouch) slaveno kino klasikas filmu “Vīrietis un sieviete” un Žana Lika Godāra (Jean-Luc Godard) pirmo režisēto pilnmetrāžas filmu “Līdz pēdējam elpas vilcienam”.
“Ar “Splendid Garden” ziemas sezonu mēs vēlamies pagarināt kino baudīšanas prieku arī gada tumšākajos mēnešos, piedāvājot ne vien izcilu kino pieredzi, bet arī atpūtas un sarunu vakarus mājīgā atmosfērā, kur franču kino satiekas ar gardu maltīti, vīnu un skaistu noskaņu,” stāsta kinoteātra “Splendid Palace” vadītāja Ildze Egliņa.
“Splendid Garden” ziemas sezonas repertuārs:
• “Vīrietis un Sieviete” (“Un homme et une femme”, 1966), režisors Klods Lelušs, galvenajās lomās – Anuka Emē un Žans Luī Trentiņāns.
Viņš ir profesionāls autobraucējs. Viņa – skaista jauna sieviete. Abi ir ļoti vientuļi, dzīvo atmiņu pasaulē. Viņi satiekas savu bērnu skolā. Draudzīgās attiecības pāraug kaislīgās jūtās un romānā, ko sarežģī abu atmiņas par saviem mirušajiem dzīvesdraugiem. Starp abiem rodas jauna tuvība, trausla un nedroša. Laime netiek dāvāta uzreiz, līdz tai ir jānoiet ērkšķains ceļš un jāatbild uz sarežģītiem esamības jautājumiem. Filma ir slavena ar operatora darbu, ar biežām pārejām starp krāsainām, melnbaltām un sēpijas krāsas ainām. Tāpat atmiņā paliekoša ir Frānsisa Lē muzikālā partitūra. 1966. gadā filma Kannās ieguvusi "Zelta palmas zaru" un 1967. gadā tā saņēmusi divas "Oskara" balvas – kā labākā filma svešvalodā un arī par labāko oriģinālscenāriju.
• “Līdz pēdējam elpas vilcienam” (“À bout de souffle”, 1960), režisors Žans Liks Godārs, galvenajās lomās – Žans Pols Belmondo un Džīna Sīberga.
Sižeta centrā ir jauns mašīnu zaglis Mišels (Ž. P. Belmondo), kurš bēgot uz Parīzi, nogalina policistu. Parīzē viņš no jauna satiek amerikāņu studenti Patrīciju (Džīna Sīberga) un turpina bēguļot no policijas. Belmondo tēls ir puicisks un vīrišķīgs vienlaikus, azartiski imitē amerikāņu ikonas Hamfrija Bogarta plastiku un žestus. Simpātiskā „amerikāniete Parīzē”, ar amerikāņu film noir raksturīgo liktenīgās sievietes vilkmi, protams, pazudina Mišelu. Filmu raksturo novatoriska stilistika – tā filmēta reālā vidē un interjeros, izmantojot dabīgo apgaismoju. Mobilo un rokas kameru izmantojums piešķir filmas attēlam dokumentālismu un autentiskumu. Montāžā pirmo reizi kino vēsturē tika izmantots netradicionāls paņēmiens, arī tā dēvēto lēcienveida montāžu (jump cut).
