Intars Busulis savu pirmo maratonu noskrien mammas piemiņai

Turklāt vienatnē! Skrienot no Mērsraga līdz Talsiem. 42 kilometrus un 195 metrus Busulis veica, lai popularizētu vēža skrīningu. Šī maratona iemesls Intaram bija ļoti personisks, jo gada sākumā viņš zaudēja mammu, kura nomira no vēža. “Diemžēl slimība tika atklāta par vēlu. Diemžēl mamma vēža skrīningu neveica laikus. Arī sievastēvs tāpat... Domāja, ka ilgstoši paaugstināta temperatūra ir no saaukstēšanās, bet patiesība izrādījās daudz skaudrāka. Jā, skrējiena laikā par šīm lietām daudz aizdomājos. Arī es tagad aiziešu pats un veikšu vēža skrīningu. Uzskatu, ka tas patiešām ir nepieciešams. Daudzi nemaz neiedomājas, ka, izdarot to, sajutīsies daudz labāk. Jo zināsi, kas ir ar tavu veselību,” žurnālam "Kas Jauns" skaidro Intars Busulis, piebilstot: “Skrējiens bija arī par godu mammas dzimšanas dienai, kas bija 18. oktobrī. Līdz ar to tas nepavisam nebija skumju pilns, bet gan kā svētku diena. Arī laiciņš lutināja, saulīte spīdēja, viss bija burvīgi!”

Intaram būtiskākais bija visu maratona distanci patiešām noskriet, nevis noiet, un tas arī viņam izdevās: “Mana trenere Anita Siliņa speciāli sagatavoja gan treniņu programmu, gan arī šī skrējiena grafiku, pēc kura vadījos. Pēdējos kilometros to izpildīt gan vairs nebija jaudas, bet līdz 32. kilometram man patiešām gāja ļoti labi!”

Intars atzīst, ka pēdējie kilometri viņam bijuši diezgan smagi, palīdzējis savējo atbalsts: “Pirms skrējiena pat biju pārliecināts, ka man tādu atbalstu nemaz nevajag, tāpēc arī izdomāju skriet viens. Taču šoreiz tas patiešām noderēja un iedeva papildu spēku. Kad mīļotā sieviņa sagaida ar apelsīniem, bet jaunākais dēls distances beigās pievienojas ar Latvijas karogu uz pleciem, kad uzmundrina tētis, atbalsta brālis ar ģimeni… Tas patiešām bija mīļi. Man maratona distance beidzās pārsimt metru pirms Talsu baznīcas, taču sapratu, ka nevaru apstāties, ka jāaizskrien līdz galam. Jo pamanīju, ka pie baznīcas mani gaida ļaužu bariņš! Es tiešām nebiju plānojis, ka mani kāds sagaidīs, taču šī skrējiena tiešraide nostrādāja. Cilvēki sociālajos tīklos bija pamanījuši manu skrējienu, un jau pie Talsu zīmes mani sagaidīja atbalstītāji – gan uzmundrināja ar auto signāliem, gan brauca līdzi automašīnu kolonnā, gan cilvēki stāvēja ceļa malā un uzmundrināja... Skrējiena beigas bija ļoti emocionālas.”  

Intars skrēja no Mērsraga līdz Talsiem un tagad smej, ka tomēr mazliet kļūdījies ar maršruta izvēli. “Sākotnēji domāju skriet no Rojas uz Talsiem, jo mamma ir skolojusies Lubē un Lubes kapos arī apglabāta, taču ceļa posmā no Valdemārpils līdz Rudei ir remontdarbi, tāpēc skrēju no Mērsraga. Tā bija mana kļūda, jo ceļš no Upesgrīvas līdz Vandzenei visu laiku gāja augšup. Un tas arī mani “nokāva” pēdējos sešos kilometros, jo es taču skrēju pret kalnu. Bet nekas, tas arī bija pārbaudījums! Un es jau arī negribēju, lai būtu viegli. Tāpēc visu, kas bija nepieciešams skrējienam, – ūdeni, enerģijas batoniņus – nesu pats līdzi uz saviem pleciem. Tas bija kā mans krusts, kas bija pašam jānes...” pēc sava pirmā maratona lepojas Intars Busulis.