Uģis Kuģis vēlas, lai viņa dēli kādu laiku padzīvotu kā mūki
Šovā “Ģimene burkā” krišnaīts Uģis Kuģis ar dēlu Tamalu par godu svētajam mēnesim paliek pa nakti templī. Rīts sākas jau puspiecos, kad tēvs un dēls mostas un gatavojas dienai. Tamalam šī ir pirmā pieredze templī, Uģis izrāda viņam klosteri, kur dzīvo mūki, un atklājas, ka Tamals arī gribētu kļūt par mūku.
Par godu svētajam mēnesim krišnaīts Uģis Kuģis savam vecākajam dēlam Tamalam nolēmis dāvināt pirmreizēju pieredzi, pavadot nakti templī. Tamals ir jau iekārtojies uz naktsguļu, bet Uģis Kuģis komentē apstākļus: “Askētiski, bet forši. Parādīšu, kā mums te dzīvojas.” Viņš izrāda istabiņu, kura ir ļoti vienkārša – ar divām gultām, tomēr Tamals ir ieradies kopā ar saviem draugiem – mīļmantiņām Frederiku un sunīti. Uz Uģa jautājumu, vai viņam nav skumīgi bez mammas un brāļa, Tamals smaidot atbild, ka nē.
Abi liekas gulēt laicīgi, jau drīz pēc deviņiem, lai rītu sāktu agri – puspiecos. Kamēr Tamals vēl guļ, Uģis Kuģis ved skatītājus uz klosteri: “Vedīšu jūs pa mistiskām takām, kur jūs nekad neesat bijuši. Iesim uz klosteri, kur dzīvo tikai mūki.” Viņš piebilst, ka labprāt pats tur kādreiz atgrieztos.
Tamals tik agri ir samiegojies, tomēr Uģis Kuģis viņu uzslavē: “Tamals mostas parasti ap septiņiem, bet celties puspiecos, četros vai agrāk viņam nav baigo problēmu. Tas man ļoti viņā patīk.”
Tīrot zobus, Uģis Kuģis izprāšņā dēlu – vai viņš vēlētos dzīvot klosterī kā mūks. Saņemot apstiprinošu atbildi, Uģis Kuģis paskaidro: “Tas vecums, no kāda var dzīvot klosterī, ir 18 gadi, to nosaka Latvijas likumdošana, tāpēc viņš agrāk nevarēs dzīvot tur viens pats – tikai ar vecāku atļauju un jābūt kādam no vecākiem klāt. Bet no 18 gadiem – es pat priecāšos, ja viņš tur dzīvos. Mēs ar Tamalu un Atulu runājām tā, ka tad, kad viņiem būs 18 gadi, es gribētu, lai viņi kādus piecus gadus, kā minimums, nodzīvo templī kā mūki. Lai viņi iemācās visas lietas, lai viņi ir fokusēti, lai viņi tos spēka gadus pavada templī un pēc tam darbojas tālāk.”
