Modes mākslinieks Atis Artemjevs jau desmit gadus nav saticis dēlu
Modes mākslinieks Atis Artemjevs, kas pirms vairākiem gadiem līdz izmisumam cīnījās par tiesībām audzināt savu tolaik trīsgadīgo dēlu Aleksandru, par ko tika izsludināts starptautiskā meklēšanā un pat arestēts, aizvien pārdzīvo, ka ar bērna māti kontaktu veidot nav izdevies un par paša bērna dzīvi viņam nekādas informācijas vairs nav.
“Joprojām tas man ir sāpīgs jautājums, kas aizvien diemžēl nav atrisinājies. Dēlu, kam pašlaik ir 14 gadu, pēdējoreiz redzēju, kad viņam bija četri. Līdz ar to sanāk, ka neesmu savu bērnu saticis desmit gadus – kopš mana bijusī sieva aizbēga uz Ameriku, viņu aizvedot līdzi. Arī kontaktēties nekādā veidā nav iespējams. Varu tikai vēlēt Aleksandram, lai viņam labi klājas, un cerēt, ka kādudien mums izdosies satikties un saprasties,” žurnālam "Kas Jauns" atzīstas pazīstamais modes dizainers, kurš aptuveni pirms desmit gadiem atklāja sirdi plosošu stāstu par to, ko pārdzīvojis.
Attiecības ar sievieti pārvēršas katastrofā
Lai gan Atis iepriekš neslēpa savu netradicionālo orientāciju, alkdams pēc ģimenes, bija izveidojis attiecības ar amerikānieti Laurelu Milbrodtu, dzīvojis ar viņu Anglijā, un abi pat likumīgi apprecējušies. Taču šīs ģimenes dzīve izvērtusies īstā katastrofā, kurā gūtās rētas sirdī aizvien ir asiņojošas. 2011. gadā pasaulē nāca Ata un Laurelas dēls Aleksandrs, un mazuļa piedzimšanas laiks attiecībās ar bērna māti pastiprināja plaisu, kas bija sākusi veidoties jau iepriekš.
Atis stāstīja, ka, cenšoties glābt ģimeni, ar sievu gājuši pie psihologiem, taču tas nekādi nav palīdzējis. “Cerēju, ka attiecības un ģimenes dzīvi izdosies saglābt, ja visi trīs pārcelsimies uz Latviju, kur dzīvo mani vecāki. Bet arī šeit nekas nemainījās, bija pilnīgi skaidrs, ka Laurela grib iet savu ceļu un man ir ejams savs,” stāstīja Artemjevs, kam ar sievu bijušas domstarpības saistībā ar rūpēm par mazuli. “Par bērnu jau kopš viņa dzimšanas pārsvarā esmu rūpējies es.
Nav mana griba tagad stāstīt līdz vissmalkākajām detaļām par sievas netikumiem, bet dzīve mūsu ģimenē jau ilgus gadus nav ideāla.
Tam ir pierādījumi un apliecinājumi gan foto izskatā, gan manos iesniegumos policijai, kad māte pazuda uz vairākām dienām. Es baroju bērnu no viņa dzimšanas pirmajām dienām, jo Laurela dēlu ar krūti nebaroja... Ik pēc divām stundām cēlos un baroju mazo ar pudelīti. Pēcāk viņa arī varēja atļauties dēlu atstāt nepieskatītu un doties savās gaitās. Pat uz mēnesi diviem,” asarām acīs teica Artemjevs.
Bērna nolaupīšana un aizturēšana kā krimināldrāmā
Kādā dienā Laurela paņēmusi bērnu un aizgājusi no mājām. “Pēc vairākām dienām atskanējis tālruņa zvans no bāriņtiesas – tika paziņots, ka abi atradušies un ievietoti krīzes centrā Ventspilī. Uzreiz devos uz turieni, taču netiku ielaists, jo centra vadītāja bija uzrakstījusi pavēli mani neielaist. Pēc tam gan man atļāva tikties, bet trešās personas klātbūtnē. Vairāk nekā mēnesi bērns tur tika noturēts... Mans dēls visu laiku bija radis pie augsta līmeņa dzīvesveida, ir izvēlīgs ēdējs, un viņam no vairākiem produktiem ir alerģija. Kā viņš pats man teica, lielākoties tur nācies pārtikt no maizes, ūdens un sulas. Es vairs nespēju izturēt, ka manam bērnam jācieš, viņš prasījās uz mājām. Tāpēc vienu dienu, kad biju aizbraucis uz Ventspili tikties ar dēlu, paņēmu viņu mašīnā un mēs aizbraucām. Tajā laikā man nebija ne liegtas aprūpes tiesības, nekas... Es kā tēvs vienkārši vairs nespēju izturēt notiekošo. Ja mātei jāiziet rehabilitācija, lai viņa arī iziet, – tāda bija tā mana doma, kāpēc savu dēlu paņēmu un aizbraucām,” tā "Kas Jauns" stāstīja Atis, kuru par bērna nolaupīšanu policija izsludināja starptautiskajā meklēšanā.
Slēpjoties Artemjevs ar dēlu esot uzturējies laukos pie attāliem radiem. Kā policisti uzgājuši viņu pēdas, nav zināms, bet skats no malas aizturēšanas operācijai bijis asinis stindzinošs. “Mēs bijām mājā, kad pēkšņi tika izgāztas durvis, un mājoklis piebira ar bruņotiem vīriem maskās. Es sēdēju un bērnu turēju rokās... Dēlu izrāva man no rokām, pielika pie galvas pistoli... Uzlika rokudzelžus. Pēc tam divas diennaktis noturēja apcietinājumā. Kamerā bija vairāk nekā 30 grādu temperatūra, kā uz cepešpannas. Man kļuva slikti, noģību... Pamodos jau slimnīcā, pie gultas pieķēdēts ar rokudzelžiem,” stāstīja Artemjevs, kurš pēcāk tika atbrīvots, bet Laurela ar bērnu aizbrauca uz Ameriku.
