
Princis Viljams apņēmies darīt visu, lai viņa bērni nepiedzīvotu to, ko piedzīvoja viņš un Harijs

Princis Viljams un princis Harijs bērnībā saskārās ar sāpīgiem izaicinājumiem — pieredzi, no kuras Viljams ir apņēmies pasargāt savu vecāko dēlu.
Velsas princis reti kad runā par ģimeni, taču viņš piedalījās aktiera Jūdžina Levija “Apple TV+” ceļojumu sērijā “The Reluctant Traveler”, kur apsprieda prinča Džordža nākotni. 43 gadus vecais Viljams sacīja, ka vecāku sarežģītās attiecības, kas norisinājās visas pasaules acu priekšā, būtiski ietekmējušas to, kā viņš audzina savus trīs bērnus — īpaši Džordžu, kurš ir otrais rindā uz troni.
Britu raidorganizācijas pārstāve un fotogrāfe Helēna Čārda pauda, ka Viljams ir dziļi apņēmies nodrošināt saviem bērniem stabilu un laimīgu bērnību, kādu viņam pašam pilnībā nebija lemts piedzīvot.
“Viljams un Harijs piedzīvoja izjukušu ģimeni, kur vecāki bija ierauti nepārtrauktos un postošos konfliktos,” sacīja Čārda. “Dažkārt viņi jutās vientuļi un nedroši, kas radīja brāļu sāncensību. Viljamam bieži bija neskaidra sajūta par nākotni — viņu mīlēja abi vecāki, taču viņiem abiem pietrūka vadlīniju, kā tikt galā ar situāciju.”
Čārda atgādināja, ka Viljams reizēm mierināja māti, cenšoties kliedēt viņas bailes un skumjas, kas bija smaga nasta tik jaunam zēnam. Tagad viņa lielākā rūpe ir ģimene, un viņš bieži piemin mediju iejaukšanos un pagātnes grūtības.
Sērijā Levijs jautāja Viljamam, kā viņš raugās uz to, ka Džordžam, kuram ir 12 gadi, kādreiz nāksies kļūt par karali. “Tas ir ļoti liels un svarīgs jautājums,” atbildēja Viljams. “Es vēlos radīt pasauli, ar kuru mans dēls var lepoties — darbu, kas tiešām uzlabo cilvēku dzīves.”
Viņš piebilda, ka cer, ka “karaliskā ģimene neatgriezīsies pie pagātnes prakses, kādā viņam un Harijam nācās uzaugt”, un solīja darīt visu iespējamo, lai “šāda situācija neatkārtotos”.
Šī bija viena no retajām reizēm, kad Viljams pieminēja savu atsvešināto brāli kopš brīža, kad Saseksas hercogs 2020. gadā atteicās no karaliskajiem pienākumiem un pārcēlās uz Kaliforniju.
Karaliskās ģimenes eksperte Hilārija Fordviča sacīja, ka Viljama vārdi par “pagātnes praksi” attiecas uz viņa vecāku skaudrajiem konfliktiem. “Kad Viljams bija mazs, viņš reiz sēdēja pie vannasistabas durvīm, kamēr māte iekšā raudāja, un viņš viņai caur spraugu sniedza salvetes, sakot: “Lūdzu, neraudi, mammu,”” viņa stāsta. “Tieši Midltonu ģimenes siltums un stabilitāte pievilka viņu pie Keitas — tā bija normalitāte, pēc kuras viņš ilgojās.”
Fordviča piebilda:“Viņš ir uzticīgs vīrs un gādīgs tēvs, jo joprojām izjūt savas bērnības sekas — vecāku atklāto laulību un publisko šķiršanos. Viņš saprot, ka siltas, līdzsvarotas bērnības nodrošināšana ir karaliskās nākotnes pamats.”
Arī pats Viljams uzsvēra, cik svarīga ir mīloša vide mājās: “Jābūt siltumam, drošībai, mīlestībai. Manā bērnībā tas bija īsu brīdi — mani vecāki izšķīrās, kad man bija astoņi. No tā mācies un centies nepieļaut tās pašas kļūdas.”
Karaliskās ģimenes komentētājs Ričards Ficviliamss atgādināja, ka Čārlza un Diānas šķiršanās dziļi ietekmēja Viljamu, kuram tolaik bija tikai desmit gadi. “Tas bija ļoti grūti, jo viņu ģimenes problēmas tika publiski atspoguļotas. Viņa mātes atklātā intervija viņu satrieca — viņa gan bija brīdinājusi, bet Viljams tomēr ļoti pārdzīvoja,” viņš sacīja.
Ficviliamss norādīja, ka Viljams redz labi audzinātus, emocionāli līdzsvarotus bērnus kā karaliskās nākotnes garantu — tāpēc viņš ar Keitu audzina Džordžu, Šarloti un Luisu par laimīgiem, pašpārliecinātiem un atbalstošiem cilvēkiem.
“Ģimene viņam ir pirmajā vietā,” saka Čārda. “Viņa bērni nepiedzīvos to, ko viņš pats. Laimīga, stabila bērnība nodrošinās spēcīgu un vienotu monarhiju. Un viņš noteikti panāks, lai viņa bērni lepojas ar karalisko ģimeni.”