Melnā nāve - lielākā pandēmija vēsturē atklāj savus noslēpumus

Vislielākā nelaime, kādu pasaule jebkad piedzīvojusi

Melnā nāve skāra Eiropu ap 1347. gadu un izplatījās pārsteidzoši ātri. No 1347. līdz 1351. gadam vien tā iznīcināja gandrīz pusi Eiropas iedzīvotāju. Slimība izplatījās pa tirdzniecības ceļiem, no ostām caur pilsētām nonākot nomaļos ciematos. Tā izpaudās vairākās formās: buboņu mēris izraisīja sāpīgus limfmezglu pietūkumus, septicēmiskā forma izraisīja orgānu mazspēju, bet pneimoniskais mēris bija ļoti lipīgs un izplatījās pilienu veidā.

Tās izcelsme viduslaiku ārstiem bija nesaprotama. Cilvēki uzskatīja, ka mēris ir dievišķs sods, “bojāta gaisa” ietekme vai astroloģiskas ietekmes rezultāts. Tomēr īstais vaininieks bija Yersinia pestis baktērija, ko pārnēsā blusas, kas dzīvo uz grauzējiem.

Nulles pacienta meklējumi

Dokumentālā filma pievēršas vēsturnieka profesora Filipa Slavina darbam, kurš apvieno vēstures liecības ar mūsdienu zinātniskajām metodēm, lai identificētu pirmo mēra upuri Eiropā. Viņa veiktā izmeklēšana aizsākās 1330-ajos gados, tagadējās Kirgizstānas apkaimē.

Tur tika atrasti viduslaiku kapi ar 1338. gadā datētiem uzrakstiem, kuros minēts, ka nāves cēlonis ir mēris. Skeleta atlieku analīze apstiprināja Yersinia pestis DNS klātbūtni, kas liecina, ka šie cilvēki varētu būt bijuši vieni no pirmajiem upuriem. Ja šī teorija apstiprināsies, Melnās nāves “nulles pacients” atradīsies Vidusāzijā, no kurienes slimība izplatījās pa Zīda ceļu.

Slavina pētījumā arheoloģija, ģenētika un vēsture savijas unikālā detektīvstāstā – aizraujošs piemērs tam, kā mūsdienu zinātne var atbildēt uz simtiem gadu seniem jautājumiem.

Kā mēris pārveidoja sabiedrību

Melnās nāves sekas bija postošas, taču tās arī paātrināja dziļas pārmaiņas visā Eiropā:

• darbaspēka trūkums deva zemniekiem lielākas sarunu iespējas, kas pakāpeniski noveda pie dzimtbūšanas norieta.
• Ekonomika mainījās: pēkšņais iedzīvotāju skaita kritums palielināja algas un radīja jaunu sociālo dinamiku.
• Reliģija un kultūra tika satricināta: cilvēki vērsās pie misticisma, lai meklētu atbildes, radās flagelantu procesijas, un mākslā parādījās “Nāves dejas” motīvs.
• Lai gan epidemioloģija attīstījās tikai vēlāk, mēris izraisīja pirmos mēģinājumus ieviest karantīnas pasākumus. Piemēram, Venēcijā radās vārds quarantena (četrdesmit dienu ilga kuģu un cilvēku izolācija).

Fakti un informācija, kas jūs var pārsteigt

• Melnā nāve nogalināja vairāk cilvēku nekā jebkurš karš vai dabas katastrofa vēsturē.
• Tiek lēsts, ka mēris samazināja Eiropas iedzīvotāju skaitu par 40-60%.
• Arheoloģiskie masu kapu atradumi liecina, ka individuāli apbedījumi nebija iespējami; bieži vien tika izraktas lielas bedres, kurās mirstīgās atliekas tika guldītas desmitiem.
• Mūsdienu ģenētiskie pētījumi liecina, ka Yersinia pestis joprojām pastāv, taču daudz mazāk bīstamā formā. Mēra gadījumi joprojām sastopami ASV, Ķīnā un Madagaskarā.
• Dažas teorijas liecina, ka darbaspēka trūkums veicināja tehnoloģiskās inovācijas, jo cilvēki meklēja veidus, kā manuālo darbu aizstāt ar mašīnām.

Aizraujoša dokumentālā filma mūsdienu auditorijai

Divu sēriju filma Melnā nāve. Nulles pacients piedāvā ne tikai aizraujošu ceļojumu pagātnē, bet arī pārdomas par to, kā pandēmijas veido pasauli. Tas atgādina skatītājiem, ka, tāpat kā 14. gadsimtā, arī mūsdienās cilvēce ir neaizsargāta pret nezināmām slimībām.

Profesors Slavins un viņa komanda mums parāda, ka nulles pacienta atklāšana nav tikai akadēmisks jautājums – tā ir atslēga, lai saprastu, kā slimības izplatās un kā novērst pandēmijas nākotnē.

Nepalaidiet garām divu sēriju dokumentālās filmas "Melnā nāve". Nulles pacients pirmizrādi 25. oktobrī plkst. 22.00 kanālā Viasat History. Esiet liecinieks vislielākajai viduslaiku traģēdijai, nulles pacienta meklējumiem un atklājumam par to, kā viena epidēmija uz visiem laikiem mainīja Eiropas seju.