Lingita Lina Bopulu - no šova trauslās meitenes līdz mīlētai pasniedzējai

Ka tumsnējā meitene – vai “cilvēks ar saulaini brūnu ādas krāsu”, kā patīk teikt pašai Lingitai, – ir latviešu valodas pasniedzēja, mēdz izbrīnīties ne viens vien, kurš pie viņas ieradies mācīties. Tāpēc skolotāja pirmo nodarbību sāk, pastāstot, ka dzimusi un augusi Latvijā, Bauskā, latvietes un Kongo afrikāņa ģimenē. Tiem, kas nav iesācēji un valodas apguvi turpina jau nākamajā līmenī, Lingita par sevi pastāsta, rosinot latviešu valodā uzdot jautājumus. Tāpat par viņu var izlasīt pašas sarakstītā dzīvesstāstā, kas viens no daudziem iekļauts grāmatā "Stāsti vieglajā valodā". Bet latvietim, kas skatās televīziju, ir skaidrs – Lingita ir labi zināmā, taču sen neredzētā mūsējā.

Tagad dzied, mācot valodu

Lingita Lina Bopulu Latvijas sabiedrībā pazīstama kļuva 2011. gadā pēc dalības TV šovā "OKartes skatuve", īpaši pēc šova koncerta, kurā dziedātāja Olga Rajecka, būdama žūrijā, nesaudzīgi kritizēja emocionāli trauslās meitenes priekšnesumu, arī neparedzot viņai dziedātājas karjeru. Tolaik skatītāji 18 gadus vecajai Lingitai gan no sirds juta līdzi, vēlot, lai skarbais pārbaudījums tikai vairo spēku kritiķiem pierādīt pretējo, gan arī izteica rasistiskas piezīmes un pat draudus, tikai vērtējot viņas ārējo izskatu vien.

Satikta nedaudz vēlāk, bijusī šova dalībniece jau smēja, ka “no puņķu lupatas kļuvusi par jaunu sievieti”, kurai šovs palīdzējis uzaudzēt biezāku ādu. “Sākotnēji mans emocionālais sāpju slieksnis bija diezgan zems. Agri vai vēlu man bija jāpieaug un jānobriest. Šovs mani izaudzināja. Iemācījos izdzīvot situācijā, kad pārējie šova dalībnieki ir pret mani. Iepazinu dažādas emocijas un savstarpējo attiecību pieredzi. Tagad esmu daudzreiz stiprāka,” 2012. gada nogalē sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" atzina Lingita. Meitene arī pēc tam turpināja attīstīt savu karjeru izklaides industrijā, piedaloties dažādās fotosesijās un pat žurnāla "Playboy" rīkotā starptautiskā konkursā Filipīnās, kas izvērtās par nozīmīgu pagrieziena punktu karjerā – viņa ieguva titulu "Miss Talent 2012" un ierindojās piektajā vietā galvenajā konkursā, izkonkurējot vairāk nekā 360 dalībnieču no visas pasaules.

Neraugoties uz sabiedrisko atpazīstamību, Lingita pievērsās arī akadēmiskajai izglītībai, iegūstot maģistra grādu komunikācijas zinātnē. Šodien Lingita ir novērtēta latviešu valodas pasniedzēja, kam ar dziedāšanu ir tik vien saistības, cik tā tiek likta lietā, mācot latviešu valodu sveštautiešiem un dziedot korī.

Darbs, kas piepilda

Žurnāls "Kas Jauns" Lingitu pēc ilgiem laikiem nesen satika itāļu restorāna "Casa Nostra" desmit gadu jubilejas svinībās, un uz tām viņu bija atvedusi tā pati mīlestība uz valodu mācīšanu un mācīšanos. Izrādās, pirms astoņiem gadiem, studējot maģistrantūrā, viņa apmaiņas programmā uz pusgadu nonāca Itālijā – Sardīnijā, kur iemācījās itāļu valodu. “Taču Latvijā nemaz nav tik viegli praktizēt itāļu valodu, tādēļ, lai to neaizmirstu, mēdzu nākt uz šo restorānu vakariņās un parunāt – gan ar saimniekiem, gan pavāriem,” pastāsta Lingita.

“Esmu latviešu valodas skolotāja vispārizglītojošā mācību iestādē, kur strādāju gan ar bērniem, kuri ir tikko atbraukuši no ārzemēm, gan ar latviešu skolēniem, kuri ir nedzirdīgi un vājdzirdīgi, tāpat valodu mācību centros pasniedzu latviešu valodu cilvēkiem no dažādām valstīm, regulāri piedalos projektos, palīdzot latviešu valodu apgūt diasporai, kā arī mācu angļu valodu senioru grupām,” par savu šā brīža nodarbošanos stāsta Lingita. Savukārt aizvadīto gadu Lingita nodzīvoja ASV, mācot latviešu valodu.

Valodas mācīšana un tajā izmantotā pašas izstrādātā metodika ir tas, par ko Lingita var runāt visdedzīgāk. Piemēram, kā iemācīties vārdus caur spēlēm, kustībām un dziedāšanu un neiet uz nodarbībām ar vieniem un tiem pašiem materiāliem, lai būtu interesanti. “Latviešu valodas mācīšana man ir sirdslieta, tāpēc vienmēr, arī ja esmu citā pamatdarbā, latviešu valodu mācu, cik daudz vien varu. Man šķiet, ka patiesībā tas ir mans dzīves aicinājums. Tas, kas man dod gandarījumu, ir ne tikai palīdzēt cilvēkiem apgūt valodu, bet arī parādīt, cik latviešu valoda ir bagāta, interesanta, skanīga.” Lingita pasmaida – lai arī savu darbību nav tālāk veidojusi uz skatuves kā dziedātāja, viņa uz tādas var justies, esot mācību auditorijas priekšā. “Savā darbā redzu jēgu un piepildījumu. Vislielākā gandarījuma sajūta man ir, kad saņemu labas atsauksmes no saviem studentiem.”

“Es esmu Latviete!”

Kā liecina Lingitas soctīklu aktivitātes, viņa arī regulāri piedalās dažādos projektos, lai diskutētu par identitātes veidošanos, aizspriedumu rašanos un to ietekmi uz mums kā sabiedrību. Piemēram, jūlijā Lingita par to diskutēja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet pavasarī – starptautiskā konferencē Kembridžas Universitātē, tā turpinot “savu dzīves misiju – runāt par dažādām nacionalitātēm un etniskajām minoritātēm, cenšoties mazināt stereotipus”. Lingitai ir svarīgi tieši afrolatviskās izcelsmes dēļ dažādos formātos runāt par savu piederību Latvijai, tā akcentējot iekļaujošas sabiedrības jēgu. Es esmu latviete, mīļumiņ! – šovasar sava pārsprieduma virsrakstā vietnē punctummagazine.lv vēstīja Lingita. Arī "Stāstos vieglajā valodā" (grāmatas otrajā daļā), ko izdevis "Valters un Rapa", savai sadaļai viņa virsrakstā likusi "Es esmu Latviete". “Naivi ticu, ka mīlestība, iecietība pret līdzcilvēkiem neatkarīgi no tautības uzvarēs. Nevajag automātiski spriest par cilvēku tikai un vienīgi pēc viņa izcelsmes, bet gan ļaut runāt katra cilvēka darbiem. Domāju, ka nevis cilvēka izcelsme, dzimtā valoda vai pat dzimšanas vieta nosaka to, vai viņš var būt piederīgs Latvijai, bet gan mīlestība pret valsti,” arī pērn, pošoties uz konferenci Jēlas Universitātē, izteicās Lingita.

Citiem neredzamā laulībā

Pēdējie virsraksti, kas par kādreizējo šova zvaigzni pāršalca Latvijas medijus, bija pirms četriem gadiem, vēstot, ka viņa apprecējusies. Gan toreiz, gan arī tagad vīra vārds un personība tiek turēta noslēpumā, tomēr komentāru, ka “viss šajā ziņā ir vislabākajā kārtībā”, Lingita neliedz. Arī to, ka “nē, nē, bērnus vēl neaudzinu; kad būs, tad būs, tā teikt”.

Kopš dalības šovā Lingita arī paguvusi pirmo reizi apciemot tēvu viņa dzimtenē Kongo. Kopdzīve vecākiem Latvijā nesanāca, un tētis pēc Latvijā iegūtas izglītības un meitas pasaulē nākšanas atgriezās savā valstī. Lingita atklāj, ka tētis strādā par inženieri lidostā, kur ir internets – atšķirībā no privātmājām Kongo –, tāpēc sazināties abiem iespējams regulāri.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Lingita Lina Bopulu - no šova trauslās meitenes līdz mīlētai pasniedzējai" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.