Rosība bez dziļuma. Seriāla "And Just Like That" recenzija

Seriāls «Sekss un lielpilsēta» sākās deviņdesmito gadu beigās un sešās sezonās kļuva par vienu no visu laiku populārākajiem seriāliem pasaulē. Tā galvenās varones – ar kurpēm gluži vai apsēstā rakstniece Kerija (Sāra Džesika Pārkere), realitātei krietni tuvāk stāvošā ciniķe, juriste Miranda (Sintija Niksone), seksuāli neremdināmi rosīgā publiciste Samanta (Kima Ketrela) un gādīgā Šarlote (Kristīne Deivisa) – pazīst, vienlīdz stipri mīl un nīst dažādas paaudzes, tamdēļ ir tikai likumsakarīgi, ka viņām bija jāatgriežas. Ar divām apšaubāmas kvalitātes lielā ekrāna filmām – 2008. gadā un 2010. gadā – acīmredzot nepietika, un 2021. gada decembrī pie skatītājiem nonāca seriāls «Un tā tas laiks paiet». Tiesa, bez Samantas. Maija izskaņā sākās tā trešā sezona, kas reizi nedēļā gan seriāla apburtajiem, gan kritiski noskaņotajiem sniedz iemeslu mesties diskusijās ar neierobežotu tematu daudzveidību, sākot no varoņu modes izvēlēm līdz nevajadzīgai koķetēšanai ar alkoholismu.

Daļa skatītāju atzinuši, ka trešā ir līdz šim labākā «Un tā tas laiks paiet» sezona – seriāla veidotāji beidzot atbrīvojušies no liekā un sapratuši, ko darīt ar stāsta galvenajām varonēm. Jā, iespējams, šī sezona patiesi ir labāka, bet varoņu dialogi un sižeta virzība brīžiem ir tik muļķīga, ka šķiet – turpinājums tapis kā parodija par savu priekšteci un tā varonēm.

Ārvalstu mediji un seriāla «Sekss un lielpilsēta» fani daudz diskutējuši par to, kāpēc Samanta pametusi uzticīgo draudzeņu četrotni un kad viņa atgriezīsies, kāri tverot katru mazāko norādi, kas varētu to apliecināt. Godīgi sakot, jācer, ka tas nenotiks. Savulaik, skaidrojot to, kāpēc nav piekritusi piedalīties «Sekss un lielpilsēta» notikumu turpinājumā, Kima Ketrela bija teikusi, ka viņa savās attiecībās ar Samantas varoni ir šķērsojusi finiša taisni. Brīžiem, skatoties, kur turpinājums ved Keriju, Šarloti un Mirandu, gribas, lai arī pārējās trīs aktrises būtu pieņēmušas līdzīgu lēmumu.

Rosība bez dziļuma

Kā tad klājas stāsta galvenajai varonei? Kerija ir pametusi savu mājīgo dzīvoklīti, kurā risinājās viņas mūža lielākās drāmas, un pārcēlusies uz daudz plašākiem apartamentiem. Viņa nolēmusi iepauzēt ar autobiogrāfisku publicistiku un strādā pie sava pirmā daiļliteratūras darba – romantiska vēsturiskā romāna. Kā liecina fragmenti, kuros lasītāji ik pa brīdim var ielūkoties, tas ir ļoti slikts un tā izdošanu varētu attaisnot vienīgi Kerijas kā līdz šim veiksmīgas un populāras autores slava, bet lejasstāva kaimiņš, kurš, kāda sagadīšanās, ir atzīts rakstnieks, par to ir sajūsmā. Stilīgās ņujorkietes mīlas dzīve turpretim apliecina – karma darbojas jeb nedari citam to, ko pats nevēlies. Ja «Sekss un lielpilsēta» laikā Kerijas neizlēmība, mētāšanās starp «mūža mīlestībām» un bieži vien neizprotamās izvēles kaitināja gan viņas vīriešus, gan daļu skatītāju, tad tagad viņai jāsamierinās ar mūža mīlestības Eidana (Džons Korbets) nespēju sakārtot savu dzīvi – nez kādā veidā kādreiz gana vīrišķīgais un taisnprātīgais mīlnieks tagad kļuvis par emocionālu manipulatoru, kurš pārguļ ar bijušo un, pārāk bieži izspēlējot problemātisko attiecību ar dēliem kārti, mango Kerijas iejūtību, sapratni un pacietību.

Šarlote turpina būt gādīgi čivinošā ģimenes pavarda uzturētāja, bet trešajā sezonā viņa nolēmusi atgriezties darbā mākslas galerijā.  Par spēcīgāko plusu «Un tā tas laiks paiet» stāstā var uzskatīt tieši Šarlotes ģimeni – laulāto draugu Hariju (Evans Hendlers), kurš ar sev raksturīgo mieru un humoru stājas pretī pat gana apkaunojošiem mirkļiem un biedējošām cīņām, un meitas, kuras ļauj sajust gaisā virmojam pusaudžu drāmas deguma smaku. Neraugoties uz klišejām un nesmieklīgiem pārpratumiem, Šarlotes ģimenes ainas ierindojas starp pieciešamākajām lietām «Un tā tas laiks paiet» butaforiskajā pasaulē ar pārmērīgi dārgām dekorācijām, šikiem tērpiem un pārspīlētām emocijām.

Miranda ir aizrāvusies ar savas seksualitātes izzināšanu un uzsāk jaunas attiecības, kurās netrūkst brīdinošu signālu – ja to, ka viņas partnerei lielāka emocionālā pieķere ir saviem suņiem, ne cilvēkiem, vēl var saprast, tad to, kāpēc viņa Mirandai, kas ir alkoholiķe un cenšas dzīvot skaidrā, dāvina džina pudeli, jau ir daudz grūtāk attaisnot. Bet tieši tas ļauj «Un tā tas laiks paiet» stāstā negaidīti sajust kādreizējo «Sekss un lielpilsēta» daudzslāņainību, ļaujot dekorācijās, haotiskajā rosībā un tukšajās pļāpās ielauzties gaismas staram, kas atsedz varoņu cīniņus ar sevi un pasauli un atgādina – viņas tomēr nav vienkārši bagātas Ņujorkas tukšgalvītes.

Kad tas laiks paies?

Skatītāju iemīļotās Samantas – seksuāli brīvās un piedzīvojumus alkstošās karjeristes – aizvietotājas loma «Un tā tas laiks paiet» trešajā sezonā nemanāmi piešķirta nekustamo īpašumu aģentei Sēmai (Sarita Čoudharija). Viņa zaudē darbu uzņēmumā, kas balstījis viņas karjeru, un sāk veidot savu biznesu no nulles. Kerijas lepno apartamentu remontdarbu laikā viņa ieskatās vīrietī, kas nekādi neatbilst sievietes līdzšinējiem standartiem, bet beidzot spēj padarīt laimīgu emocionāli atturīgo biznesa lēdiju. Varbūt tas ir seriāla veidotāju mēģinājums skatītājām atgādināt, ka naudai, varai un privātajam šoferim dzīvē nav nekādas nozīmes, ja vien blakus nav vīrieša, kura padusē ieritināties un justies labi pat tad, ja viņš neatzīst dezodorantu lietošanu? Visticamāk, bet tas ir tik banāli, ka apšķebina, un nopietni uztvert Sēmas tēla transformācijas nekādi nepalīdz arī pašdarinātais glauna zīmola acs pārsegs, kad saķerta nelāga acs infekcija.

Ja reiz pievērsāmies modei, tad šķiet, ka «Sekss un lielpilsēta» turpinājums ir nolēmis Keriju gāzt no stila ikonas troņa un tā vietā celt citu jaunpienācēju – enerģisko dokumentālā kino režisori Lizu (Nikola Arija Pārkere). Viņa tērpjas koši, pamanāmi, bet gaumīgi, un pat galīgi modes pasaules nejēgas varētu krist, un pēc pieredzes varu apliecināt, ka arī krīt, viņas elegances valdzinājumā.  Jā, diemžēl tieši mode šajā seriālā bieži vien ir labākais, kas notiek.

Ja trešā sezona ir labāka par pirmajām divām, iespējams, šim seriālam tomēr ir potenciāls reiz sasniegt «Sekss un lielpilsēta» līmeni. Pagaidām gan nav apstiprināts, ka seriāls turpināsies, bet, ņemot vērā, cik aktīvi par to trin mēles, tas šķiet tikai likumsakarīgi. 

Neraugoties uz to, ka ar katru sēriju «Un tā tas laiks paiet» trešā sezona kļūst tikai muļķīgāka, arī es nespēju to neskatīties. Līdzīgas izjūtas, kā liecina fanu un kritiķu atsauksmes, ir daudziem. Varbūt tāpēc, ka ar seriāla varonēm līdzi dzīvots tik ilgus gadus un vienkārši māc ziņkāre, kā tad viņām klāsies. Bet visdrīzāk tāpēc, ka pasaulē, kurā ir tik daudz nedrošības un nejēdzību, mums dažkārt gluži vienkārši gribas patverties neiespējamās un dumjās pasakās, kur lielākā galvenās varones problēma ir īgns kaimiņš, kas sūdzas par pārāk skaļu papēžu klaudzināšanu.