Neārstējami slimais Brūss Villiss vairs nedzīvo ar ģimeni. "Viens no smagākajiem lēmumiem manā dzīvē," atzīst sieva

“Tas bija viens no smagākajiem lēmumiem, kādus man līdz šim ir nācies pieņemt,” intervijā raidsabiedrībai ABC atzina Heminga-Villisa. “Taču es zināju, ka, pats galvenais, Brūss būtu vēlējies lai mūsu meitas dzīvotu mājā, kas vairāk pielāgota viņu, nevis viņa vajadzībām.”

Brūsam Villisam 2022. gada martā diagnosticēja afāziju jeb valodas traucējumus, kas ietekmē spēju sazināties. 2023. gada februārī aktierim konstatēja frontotemporālo demenci — smadzeņu slimību, kas ietekmē personību, uzvedību un valodu.

Kopš tā laika 70 gadus vecās Holivudas leģendas stāvoklis pastāvīgi pasliktinās — kaut gan viņš joprojām ir kustīgs un ar labu fizisko veselību, viņa komunikācijas spējas pamazām zūd. “Brūsam tiešām ir lieliska veselība. Tikai smadzenes ir tās, kas sāk darboties aizvien sliktāk,” skumji atzina viņa 47 gadus vecā sieva. “Valoda zūd, un mēs esam iemācījušies pielāgoties. Mēs spējam ar viņu sazināties, tikai tas notiek citādākā veidā.”

Emma Heminga atklāja, ka 70 gadus vecais Brūss dzīvo vienstāva mājā, kur viņam nodrošināta nepārtraukta aprūpe, un viņa ar 13 gadus veco Meiblu un 11 gadus veco Evelīnu var viņu bieži apmeklēt, meitas bieži pie tēta ietur brokastis vai vakariņas vai arī kopā skatās kādu filmu. Tur Brūsu apciemo arī citi ģimenes locekļi un draugi.

“Tā ir māja, kas ir pilna ar mīlestību, siltumu, aprūpi un smiekliem. Tas ir skaisti to redzēt,  cik daudz Brūsa draugu joprojām atnāk pie viņa, un viņi atnes dzīvību un jautrību.”

Kaut gan Brūss sāk zaudēt runas spējas, viņa sieva ir pārliecināta, ka viņš joprojām atpazīst savus mīļos. “Es zinu, ka viņš atpazīst. Kad mēs esam ar viņu, viņš staro. Viņš tur mūsu rokas, mēs viņu skūpstām, apskaujam, un viņš atbild, zini, viņš to izbauda. Man tikai to vien vajag.”

Emma atklāja, kad pirmo reizi sāka saprast, ka ar Brūsu kaut kas nav kārtībā: kā viņš no runātīga un sabiedriska cilvēka kļuva “klusāks”. “Viņš šķita atsvešinājies, ļoti vēss. Tas nebija Brūss, kurš bija ļoti sirsnīgs un pieķēries.” Viņa atzina, ka Brūsa pārvēršanās pilnībā pretstatā viņu pārbiedēja. Pēc diagnozes noskaidrošanas viņa krita panikā, uzzinot, ka slimība nav ārstējama un nav nekādu cerību. “Es biju pamatīgā panikā un tikai atceros, ka dzirdēju tikai [diagnozi] un neko citu, tas bija kā būt brīvā kritienā.”

“Iedomājieties laulību, kas bijusi cieša un skaista, un pēkšņi cilvēkam, ar kuru jūs kopā dzīvojat, nav empātijas vai rūpju par jums vai jūsu ģimeni,” atzina vadošais frontotemporālās demences speciālists, doktors Brūss Millers. “Tā patiešām ir nepazīstama slimība. Cilvēki par to sāka apzināties tikai deviņdesmitajos gados, pētījumi ir tikai sākušies.”

Emma norādīja, ka frontotemporālā demence var tikt diagnosticēta kā bipolārie traucējumi, pusmūža krīze, depresija un daudzi ārsti par to nemaz nezina.

Doktors Millers ir ļoti pateicīgs Emmai par viņas padomiem no pašas pieredzes, kā aprūpēt līdz šim maz saprastās frontotemporālās demences slimniekus. "Tiklīdz es viņu satiku, es sapratu, ka viņa dos milzīgu ieguldījumu," viņš atzina.

Uz jautājumu, vai ir bijušas dienas, kad Brūss būtu atkal bijis sev līdzīgs kā normālos laikos, Emma atbildēja, ka joprojām mēdz būt brīži, kad viņš atgādina sevi kādreizējā stāvoklī. “Tie ir viņa smiekli. Viņam ir tik sirsnīgi smiekli. Un dažreiz tu pamani to mirdzumu viņa acīs vai to smaidiņu. Tad es jūtos kā pārnesta citā pasaulē,” viņas acīs sariešas asaras. “Tik ļoti grūti noskatīties, jo šie mirkļi ātri parādās un tikpat ātri izgaist. Tas ir smagi. Taču esmu pateicīga, ka mans vīrs joprojām visnotaļ ir šeit.”

Uz jautājumu, ko viņa būtu vēlējusies pajautāt Brūsam, Emma atteica: "Vienkārši kā viņam klājas, vai viņam ir labi. Ja viņam ir labi, vai mēs varam kaut ko darīt, lai viņu labāk atbalstītu. Es ļoti vēlētos to zināt. Ja viņš ir nobijies, ja viņš ir noraizējies, es ļoti vēlētos spēt ar viņu vienkārši parunāt."

Jāatgādina, ka Brūss Villiss savulaik bija viens no pazīstamākajiem Holivudas aktieriem, viņa karjera ilga vairāk nekā 40 gadus. Pazīstamību 80. gadu vidū viņam nodrošināja drāmas un komisku situāciju pilnais televīzijas seriāls “Aģentūra “Mēnessgaisma”” (Moonlightning) ar Sibillu Šeperdu, taču īstā slava viņam atnāca ar Džona Makleina lomu asa sižeta filmā “Cietais rieksts” (Die Hard), kad ierasto muskuļoto supervaroņu Arnolda Švarcenegera vai Silvestra Stallones vietā pēkšņi parādījās parastas miesasbūves harizmātisks, ievainojams cilvēks, kas spēj pārtapt varonī. Viņa atveidotais Ņujorkas policists kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem tēliem filmu vēsturē. Filmas popularitāte bija tik liela, ka tā pati pārvērtās par sava veida seriālu, sastāvot no piecām filmām. 

Zīmīgi, ka vienu brīdi visienesīgāko filmu topā atradās 1990. gadā tapušās Villisa “Die Hard 2” un viņa toreizējās sievas Demijas Mūras “Spoks” (Ghost), kur viņa tēloja kopā ar Vūpiju Goldbergu un Patriku Sveiziju. Šāds panākums, kad topa virsotnē atradās Holivudas laulātā pāra filmas, palika neatkārtots līdz pat 2024. gadam, kad tas izdevās Raienam Reinoldsam un Bleikai Laivlijai ar attiecīgi “Dedpūls & Vilknadzis” (Deadpool & Wolverine) un “Manas laimes lauskas” (It Ends with Us).

Vēlāk Villiss pierādīja, ka viņš nav tikai asa sižeta filmu varoņu atveidotājs, bet krietni daudzpusīgāka persona, kas izpaudās, piemēram, tādās filmās kā “Lubene” (Pulp Fiction, 1994. g.), “12 pērtiķi” (12 Monkeys, 1995. g.), “Piektais elements” (The Fifth Element, 1997. g.), “Armagedons” (Armageddon, 1998. g.), “Sestais prāts” (The Sixth Sense, 1999. g.), “Neievainojamais” (Unbreakable, 2000. g.), “Visi deviņi jardi” (The Whole Nine Yards, 2000. g.), “Saules asaras” (Tears of the Sun, 2003. g.), “Grēku pilsēta” (Sin City, 2005. g.), “RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami” (Red, 2010. g.), "Laika cilpa" (Looper, 2012. g.), “Misters Stikls” (Glass, 2019. g.). Karjeras norietā viņš tēloja daudzās mazbudžeta filmās, kas neguva īpašu popularitāti.

Villiss savulaik bija ne tikai izcils aktieris, bet arī talantīgs mūziķis. 80. gados viņš izdeva divus blūza albumus, no kuriem pirmais, 1987. gadā izdotais “The Return of Bruno” ASV kļuva par zelta albumu, “Billboard 200” tabulā sasniedzot 14. vietu, bet Lielbritānijā tas uzkāpa līdz pat 4. vietai.

Aktiera karjerai viņš bija spiests māt ardievas 2022. gadā veselības problēmu dēļ pēc konstatētās afāzijas, kas viņam pakāpeniski atņem spēju sazināties. Vēlāk izrādījās, ka pirmās nopietnās afāzijas pazīmes Villisam bijušas novērojamas jau filmas “Pusnakts labības laukā” (Midnight in the Switchgrass) uzņemšanas laukumā 2020. gadā, kad aktieris mēdzis aizmirst, kur atrodas. Rekvizītu meistare Alīsija Heverlenda, kura strādājusi pie krimināltrillera uzņemšanas, atcerējusies laiku, kad filmas “Cietais rieksts” zvaigznei parādījušās pirmās atmiņas problēmas un viņš vairs nav spējis atcerēties cilvēkus. Reiz Villiss pat domājis, ka pusdieno īstā restorānā, lai gan notikusi filmas ainas filmēšana, un viņu uzrunājis tā, it kā viņa būtu viesmīle ēstuvē.

Brūsa Villisa ģimene par aktiera veselības problēmām un diagnosticēto afāziju paziņoja 2022. gada martā, norādot, ka aktieris pārtrauc kino gaitas. Savukārt 2023. gada februārī ģimene vērsās pie sabiedrības ar nākamo sirdi plosošo paziņojumu, norādot, ka Brūsa veselība ir pasliktinājusies, un kā galīgā diagnoze uzstādīta frontotemporālā demence, kas ietekmē spējas sazināties un atpazīt cilvēkus.

Brūsu Villisu no sirds atbalsta gan tagadējā ģimene, gan bijusī sieva Demija Mūra ar trim jau pieaugušajām meitām Rūmeru, Skautu un Talulu, un situāciju būtiski atvieglo tas, ka abas ģimenes ir ļoti draudzīgās attiecībās.