Ko runā tīmeklī par ārstiem: gatavi izgriezt aklo zarnu, kuras nav
“Kādus spārnotos teicienus jūs esat saņēmuši no medicīnas darbiniekiem?” platformā “Threads” vaicā Elīna. Viņas pašas nesens piemērs: kad iebīdīta magnētiskās rezonanses “alā”, māsiņa pateica: “Piespiežat pogu, ja jums sāk degt tetovējumi.” “Tās bija vienas no drausmīgākajām 30 minūtēm manā mūžā,” atzīst Elīna.
Artūrs: “Ukraiņu medmāsa palūkojās uz manām plaukstas līnijām un pateica, ka šodien es točna nemiršu!”
Katrīna:
- Grūtniecības sākumā dzērāt D vitamīnu?
- Nē.
- Nu tāpēc arī bērniņš nomira, Jūs apēdāt visus viņa vitamīnus!
Liene: “Mani operēja pēc grāmatas. Es jau uz operācijas galda, dzirdu, ka daktere kādam saka: “Atver grāmatu, jāpaskatās, kas jādara.” Anestezioloģe: “Dakter, pacients vēl neguļ.”
patti.factory 1.: Ieliek sistēmu. Pēc 15 minūtēm atnāk izņemt sistēmu ar tekstu “uj, šis nebija jums”. 2. Sāp vēders. Ārsts apskata un saka māsai “rakstām uz stacionāro”. Es – kāpēc man jāpaliek slimnīcā? Ārsts – aklā zarna jāoperē. Es – bet, dakter, man jau ir izoperēta. Ārsts – ja? Kad?! Nu labi. Tad neēdiet tomātus.”
Aiga: “Uzņemšana. Guļu pie sistēmas. Es – man paliek slikta dūša, varētu iedot šālīti? Viņa – šeit nav jāvemj! (Atradu somā maisiņu un vēmu tajā).”
Dr. stashenko: “Šonedēļ veicot ārstēšanu, sākotnējais plāns nomainījās. Ārstēšanas laikā tika pielietotas bīstamas ķīmiskas vielas, tāpēc palūdzu medmāsiņai: “Palagu! Apsegsim pacientu!” Pacients: “Vai tad tiešām jau ir laiks?”
l.ozolina: “Pirms pāris mēnešiem abām kājām operācija, pirms tam dakters mazgā tās kājas ar šņabi. Jūtu, ka daaaaaudz tā šņabja. Es: “Vai, tur deva lielāka kā vismaz pēdējos 7 gadus vispār esmu dzērusi, es šitā caur ādu nevaru piedzerties?” Dakters: “Kas notiek šajā kabinetā, paliek šajā kabinetā!”
Benita: Pie zobārstes ierados formā, un tad viņa: “Jums bail no mums, mums bail no jums.”
Anete: “Biju sagriezusi pirkstu, aizbraucu uz uzņemšanu, saku, vai var bez šūšanas, jo ļoti bail, dakteris pasaka - ka nu savādāk nekā, labi... Pašai asaras acīs, ielaiž anestēziju, saku, ka neskatīšos kā šuj, jo bail, dakteris – es arī neskatīšos, man arī bail.”
Agnese: “Līdz 12. nedēļai nevienam nesakiet, ka gaidiet dvīņus! Arī paši nepieķeraties viņiem, jo viņi var viens otru apēst un nobeigties abi.”
Deniss: “Atbraucu ar stipri izmežģītu kāju uz slimnīcu pēc 6–8 stundām no notikuma. Māsas uzbrauciens: ātrāk nevarēji atbraukt? (2:00 naktī atbraucu). Dakteris pēc rentgena – a ko uzreiz nebrauci? Es – a ko steigties, man tad viņas divas! Uz ko ārsts, pieļauju, kāds traumatologs – un ja tev tas ar locekli notiktu? Uz ko atcērtu skaidri – tas tak man viens! Visi ierēcām! Dakteris atbildēja – visai loģiski. Ok. Var braukt mājās.”
Sintija: “Ķirurgam rādu caurumu ceļgalā, tērpusies ar asinīm notraipītos džinsos. Un stāstu, ka ar ceļgalu uzkritu uz vaļēji atvērtām šķērēm (kad uz grīdas piegriezu apģērbu). Viņš TĀ paskatās uz mani un prasa: “Divas reizes?” Sašuva. Ieraksts kartiņā bija “durta brūce”. Bet pirms visa tā, kamēr mana asiņojošā kāja vēl bija aptīta ar lakatu, man bija jāaiziet līdz bankomātam un jāizņem 5 Ls, lai es varētu samaksāt par pieņemšanu traumās, tikai tad mani vispār pieņēma.”
Agrita: “Ārste ehokardiogrāfijas laikā izmeta: “Šitie garie cilvēki ar šitām garajām sirdīm.”
