Sirmais Etiopijā atgriežas 2007. gadā. AIZRAUJOŠI FOTO

Uz Āfriku raidījuma filmēšanas komanda devās šoruden septembra beigās un par tur piedzīvoto žurnālam “Kas Jauns” nesen pastāstīja raidījuma producente Ilze Lasmane –Brože. Piedāvājam ieskatu šajā stāstā, iepazīstoties arī ar interesantiem faktiem, kas palika aiz kadra, kā arī aplūkot aizraujošas fotogrāfijas.

 “Etiopija…. O, ooooo, visiem mutes bija vaļā no šī brauciena!”– tā stāstu žurnālā “Kas Jauns” iesāka Ilze Lasmane - Brože paskaidrojot: “Iespējams, visskaistākā, iespaidīgākā zeme, kurā esam bijuši. Etiopija ir ne tikai kafijas, bet arī cilvēces dzimtene. Viena no vecākajām valstī pasaulē, vecākā kristiešu valsts Āfrikā, turklāt vienīgā valsts kontinentā, kas nekad nav kolonizēta. Pasakaini zaļa, krāšņa, putniem, dzīvniekiem, dabas veltēm pārbagāta. Visdažādākie augļi, augi, graudi. Taču, visu to redzot, grūti saprast, kāpēc tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē,” brīnās raidījuma producente.

Viņa saka, ka tas bija ceļojums laikā un telpā. “Tagad pat nezinu, kā mūsu grāmatvede tiks galā ar rēķiniem un čeku atskaitēm. Jo mēs Etiopijā nokļuvām 2007. gadā! Ielidojām 26. septembrī, mūs sagaidīja uzraksts “Laimīgu 2007. gadu!” Ministrijā kārtojot filmēšanas atļaujas, uz čeka tā arī rakstīts – 2007. gada 16. janvāris… Ko padarīsi, tāds tas viņu kalendārs ir. Etiopijā gads sākas 11. septembrī, gadā ir 13 mēneši – 12 mēnešos pa 30 dienām, bet 13. mēnesī – četras vai piecas dienas. Atkarībā no gada. Diena sākas pulksten 6 no rīta pēc mūsu laika, kad tur lec saule,” paskaidro Ilze.

Latviešus uzskata par ķīniešiem

Interesanti, ka Etiopijā latviešus uzskatīja par ķīniešiem. Jā, jā – pienāk kāds vietējais afrikānis tuvu, tuvu klāt, ieskatās acīs un saka – ķīnietis! “Laikam viņiem visi baltie ir kā ķīnieši,” spriež Ilze un paskaidro, ka Etiopijā ir ārprātīgi liela ķīniešu invāzija. “Viņi pārņēmuši šīs zemes ekonomiku, izpērk dārgakmeņu raktuves, ražotnes, lauksaimniecības zemes. Un daudziem vietējiem, it sevišķi izglītotajiem, tas nepatīk.”

Protams, ceļotājus traucējuši arī diedelnieku pūļi. “Visu laiku rausta aiz rokas uz sauc “ten birs” (desmit biri – Etiopijas naudas vienība). Mūsu gids un šoferis vienā personā kategoriski uzstāja, lai šiem bērneļiem nedodam ne graša. Jo viņi tad neiet skolā, uzskata, ka mācību vietā izdevīgāk ir diedelēt. Turieniešu filozofija vispār ir dzīvot vienai dienai un sev, nedomājot par to, kas būs rīt. Bet ne jau visur diedelēja. Tas ir tikai tūristu koncentrācijas vietās. Laukos cilvēki ir ļoti patīkami, dzīvespriecīgi. Varējām bez problēmām piesēst krogā un ar vietējiem večiem iedzert lēto, pašbrūvēto  alu, kuram rūgtums iegūts no kaut kādām lapām, kas turpat noliktas žāvēties uz asfalta. Bet kādā ciemā mūs apstāja bērneļu pūlis, kas paņēma aiz rokas un kaut kur vilka džungļos. Izrādās, ka viņi tikai gribēja parādīt fantastisku ūdenskritumu, padalīties ar šo skaistumu! Bet tūristu vietās bērni ir kā apnicīgas dēles, kas pielīp klāt un, sauc “Ķīna, Ķīna” un prasa “ten birs”,” iespaidos dalās Ilze.

Ierodoties Etiopijā, filmēšanas grupai uzreiz pateica, ka paši pie stūres viņi nevarēs sēsties, ka nepieciešams šoferis. “Un tas bija pareizs lēmums. Jo mēs paši pie turienes situācijas nemācētu braukt. Etiopijā uz ceļiem ir viss, sākot no mežonīgiem dzīvniekiem, mājlopiem, beidzot ar bērniem,” paskaidro producente, sakot, ka par bērniem ir īpašs stāsts.

“Mēs gandrīz divus bērneļus notriecām. Viņi stāvēja šosejas vidū un tikai pēdējā brīdī izdomāja pamukt mālā. No sākuma katrs uz savu pusi, tad abi tomēr skrēja vienā virzienā. Ja būtu katrs skrējis uz savu pusi, tad viens noteikti pakļūtu zem auto. Knapi izvairījāmies. Pēc tā incidenta mums visiem ilgi vēl bija nelaba dūša. Turklāt šoferis pastāstīja, ka Etiopijā vēl pavisam nesen kāda ciema bērni daudz gāja bojā pēc sadursmēm ar auto. Proti, etiopieši ir ļoti reliģiozi un māņticīgi vienlaikus. Viņi tic, ka katrā cilvēkā mīt sātans, no kura jātiek vaļā. Vai nu kāds tā ciema bērniem bija iestāstījis, vai nu viņi paši izdomāja, bet bērneļi izlēma, ka uz šosejas jāskrien pa priekšu ātri braucošai automašīnai. Un, jo tuvāk automašīnai skriesi, jo labāk -  auto notrieks tavu velnu, kas skrien tev pakaļ. Diemžēl biežāk aizgāja bojā gāja paši bērni,” izstāsta Ilze Lasmane - Brože, piebilstot, ka Etiopiju izbraukuši krustu šķērsu, vairākus tūkstošus kilometrus.

Vispretīgākā kafija pasaulē

Etiopijas ceļojuma laikā Mārtiņa Sirmā komandai bija mērķis iepazīt kafijas dzimteni, nogaršot visdažādākās kafijas. Daža dzira bijusi pat tāda, ko viņi atcerēsies visu mūžu.

“Viesošanās pie ciltīm un viņu kafijas baudīšana bija īsts piedzīvojums. Mursi cilts kafija vispār bija drausmīga dzira. Tās paskats jau vien neraisīja vēlmi to pagaršot. Kafija tika taisīta nevis no grauzdētām kafijas pupiņām, bet kaltētas kafijas augļa mizas un kafijas krūma lapām, sajauktām kopā ar čilli pipariem un sāli. Izrādās, ka vietējās ciltis tādu kafiju dzer, lai attīrītu organismu pēc alkohola lietošanas,” stāsta Ilze un bilst, ka baudījuši arī vislabāko kafiju mūžā.

Tai pašā laikā viņa saka, ka Etiopijā daudzviet ierasts kafiju dzert ar sviestu un sāli, nevis kā citur pasaulē – ar cukuru un pienu. “Patiesībā kafija ar sāli ir vissenākais un pareizākais tās lietošanas veids. Turklāt Āfrikā tam ir arī praktiska nozīmē – karstumā cilvēka organisms pastiprināti zaudē dzīvībai nepieciešamo ūdens daudzumu, un, dzerot kafiju ar sāli, to notur, vienlaikus tonizējot organismu.”

Kasjauns.lv/Foto: “Sirmais. Kulta ēdieni” arhīvs