"Oranžās brīvdienas" Indijā un Nepālā godina viņsaulē aizgājušā grupas biedra Speisa piemiņu

Šis brauciens bija gan "Oranžo brīvdienu", gan Speisa paša viens no lielākajiem sapņiem. Uzzinot par Speisa nāvi, grupā valdīja apjukums un emocionāls sabrukums, nebija skaidrības, vai vispār doties iecerētajā ceļojumā. Taču, godinot Speisa piemiņu, uzrunājot solistu Aleksi Usu no apvienības "Alum Alu", kurš divās nedēļās spēja iemācīties "Oranžo brīvdienu" dziesmas, grupa devās ceļā. Ceļojums bija emociju un dažādu trakulīgu piedzīvojumu pārpilns.

Stress par pazudušo bagāžu

“Tā bija kā īstu pasaules rokzvaigžņu koncertturneja. Lidojām no koncerta uz koncertu – septiņi koncerti, desmit lidojumi un viens brauciens ar vilcienu. Lidojums, autobuss uz viesnīcu, koncerts, restorāns, lidojums... Tiešām bijām privileģētu rokstāru statusā, jo rīkotāji par mums labi parūpējās,” iespaidos ar žurnālu "Kas Jauns" dalās mūziķi, uzskaitot koncertēšanas vietas: “Vispirms Goa, tad Mumbaja, kurp speciāli braucām ar vilcienu, jo mums sasolīja ļoti skaistus skatus pa ceļam, taču pēc stundas jau satumsa un neko neredzējām. No Mumbajas, kur koncertus atcēla, lidojām uz Deli, tur aizvadījām divus koncertus, pēc tam lidojums uz Kalkutu, tad uz Nepālas galvaspilsētu Katmandu, kur mums bija trīs koncerti un viena meistarklase džeza konservatorijā.”

Ierodoties Indijā, lidostā grupai pazuda bagāža. “Bijām pamatīgi satraukušies, ka esam palikuši bez instrumentiem, līdz vienā stūrī pamanījām pamatīgu kaudzi ar somām, taču arī tur nebija mūsu mantu. Meklējām pa visu lidostu, pa dažādām kaudzēm, kamēr salasījām savu bagāžu, izņemot Bruņa trompeti, ko nekur neatradām. Kad jau stress bija pārāk liels, pēkšņi kāds puisis stūma ratus ar Bruņa somām, sakot, ka tās tepat vien bijušas, tikai mēs tās neesam pamanījuši,” atceras mūziķi, sakot, ka šāds stress viņiem bijis ikkatrā lidojumā, un, lai pārliecinātos, vai bagāža nonākusi lidmašīnā, ģitāras futlārī bija ievietojuši GPS raidītāju.

Kā izglābties no malārijas un caurejas

Pirmais koncerts bija Goa, kur valdījis liels karstums, turklāt uzstāšanās notika brīvdabā. “Tur visapkārt bija odi, satraucāmies par malāriju. Mēs gan visi bijām sapirkušies pretmalārijas tabletes, bet tās neizmantojām, jo uzzinājām, ka no šīm tabletēm nav jēgas, ja tiek lietots alkohols. Tā nu mūsu rīcībā tagad ir lieli krājumi ar dārgajām zālēm Malarone, un, ja kādam vajag, lai nāk pie mums,” smejas mūziķi, atzīstot gan, ka malāriju neviens no viņiem nav saķēris. Toties problēmas ar vēderu gan bijušas – ik pa laikam kāds bijis “nost”.

Runājot par tradicionālajām vēdera problēmām, no 12 cilvēkiem tās nepiemeklēja tikai trīs. Un dažiem tās bija tik pamatīgas, ka visu dienu nācās pavadīt labierīcībās. “Mēs visādi centāmies piesargāties, ik rītu sevi iekšķīgi dezinficējām. Vispirms ar līdzi paņemtajiem krājumiem, tad ar Indijas rumu "Old Munk". Tas tiešām ir labs!”

Kautiņa centrā

Indijā puiši gandrīz iekļuvuši ielu kautiņā, kā paši smej – iespējams, nelielā, iespējams, pavisam lielā. “Pēc koncerta devāmies uz klubiņu atpūsties, taču, ieraugot ieejas cenas, pārdomājām. Pa ceļam uz viesnīcu pamanījām, ka viens džeks iekausta dāmu. Mums tas likās nepieņemami, gājām skaidroties, bet tad... lēnām no visām pusēm sanāca tā džeka draugi. Viens, divi, trīs, līdz savācās jau vismaz padsmit indiešu bariņš, savukārt mēs bijām četri. Par laimi, notika tikai vārdiska izskaidrošanās. Tas kauslis taisnojās ar dzelžainiem argumentiem, ka viņš taču esot vīrietis, viņš tai meitenei pelnot naudu... Bet pati meitene pārbijusies līdz nāvei,” atceras mūziķi.

Kā tad mūsu čaļi izvairījās no lielā kautiņa? “Atbrauca kāds cits indietis, kura draudzenei tas džeks arī esot iesitis, un tad nu viņi abi sāka skaidroties, līdz kaušļa kompānija agresīvo džeku savāca,” stāsta "Oranžo brīvdienu" puiši, kuriem Indijā nācās arī samaksāt bargas soda naudas. Par ko? Par neatļautu smēķēšanu uz ielas kopumā nācies šķirties no 50 eiro. “Gandrīz katrā pilsētā dabūjām sodu par pīpēšanu. Bet pats lielākais sods jau bija mūsu pašu vaina, kad izdomājām uzpīpēt lidostā pie zīmes Smēķēt aizliegts! Mēs to zīmi nepamanījām, bet policija gan. Tā bija pirmā iepazīšanās ar Indiju – 10 eiro sods. Tagad šī kvīts mums ir kā suvenīrs. Bet visur citur sods mums bija vien divi eiro.”