Kad fikcija paliek realitātes ēnā. Seriāla "Zero Day" recenzija

Tas nav nekas unikāls, ka dižākie Holivudas klasiķi parādās spilgtās lomās arī mūsu mazajos ekrānos TV seriālu stāstos. Esam šeit apsprieduši Silvestru Stalloni «Tulsas karalī» un Džefu Bridžesu «Vecajā vīrā». Visas šīs vecmeistaru benefices vieno fakts, ka seriāli ir kā radīti viņiem. Žanriski un atveidojamajos tēlos netiek eksperimentēts, aktieriem piedāvājot parādīt kādu jaunu, negaidītu meistarības šķautni. Drīzāk aktieru – klasiķu – atveidotie varoņi un to raksturi ir zināmā mērā viņu karjeras spilgtāko lomu esence. Šajās lomās viņi apliecina, ka vēl aizvien spēj nodemonstrēt to, ko varēja pirms vairākām desmitgadēm. Līdzīgi ir arī 81 gadu vecā De Niro gadījumā «Nulles dienā». Aktieris, kurš dažas no savām karjeras nozīmīgākajām lomām nospēlēja jau 70. gadu sākumā, vienmēr ir bijis spēcīgais vīrietis neatkarīgi no tā, vai viņš ir pozitīvais vai negatīvais tēls. Jaunajā seriālā viņš atveido bijušo Amerikas prezidentu pensijā. Jā, jūs iebildīsit, ka De Niro neasociējas ar politiķu lomām, un es tam piekritīšu. Tomēr viņa atveidotā Džordža Mallena tēlā ieskanas daudzi varoņi, kurus savulaik kinoekrānos ir iedzīvinājis De Niro.

Roberts De Niro atveido bijušo ASV prezidentu Džordžu Mallenu, kuram, lai gan bija praktiski droša pārvēlēšana uz nākamo pilnvaru termiņu, nācās atteikties no šīs iespējas sērās par dēla nāvi. Tagad Džordžs dzīvo veselīgu pensionāra ikdienu un cenšas uzrakstīt memuārus par savu dzīvi. Pēkšņi ASV satricina kiberuzbrukums, kas uz īsu brīdi atslēdz visas datorsistēmas. Tā rezultātā saduras vilcieni, notiek autoavārijas, jo nedarbojas luksofori utt. Īsāk sakot, kataklizma, kas izgaismo, cik vārīga ir lielvalsts digitālā drošība, un tās rezultātā iet bojā lērums cilvēku. Kādā no vairākām katastrofas vietām ierodas bijušais prezidents Mallens, lai uzmundrinātu glābējus un nomierinātu satrakoto pūli. Bijušais prezidents vēl arvien bauda tautas mīlestību, viņa teiktie vārdi strauji izplatās medijos un iedvesmo visu valsti. Pēc notikušā incidenta ASV valdība izveido speciālu izmeklēšanas biroju, kuram tiek piešķirtas milzīgas, teju autoritatīvas valsts cienīgas izmeklēšanas tiesības. Uzaicināts vadīt šo biroju tiek tieši Mallens. Lai jaunais birojs iegūtās pilnvaras neizmantotu savtīgi, tā pārraudzība tiek uzticēta jaunajai un enerģiskajai politiķei Aleksandrai, kura ir eksprezidenta Mallena meita. Sākumā aizdomas krīt uz Krievijas kiberuzbrukumu, bet nākamie pavedieni visu padara daudz neskaidrāku. Arvien miglaināka brīžiem kļūst arī eksprezidenta apziņa, bet sabiedrības spiediens aug, jo draud nākamais uzbrukums. Tāpat Baltā nama un izmeklēšanas biroja gaiteņos saduras dažādas intereses.

Oskarotais ansamblis

Protams, ka «Netflix» gana veikli ir ieplānojis «Nulles dienas» iznākšanu. Tas labi sakrīt ar jaunā ASV prezidenta neseno stāšanos pie varas. Tā, visticamāk, nav nejaušība, bet stratēģiski ieplānots mārketinga gājiens. Stāsts par izbijušu prezidentu senioru un jaunu enerģisku, tumšādainu prezidenti sievieti, šķiet, mūs aizved paralēlā realitātē. Realitātē, kāda būtu bijusi, ja atšķirtos rudenī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Tas, ko «Netflix» mārketinga meistari nespēja paredzēt, ir fakts, ka seriālā atspoguļotie fikcionālie notikumi nobālēs uz pašas realitātes fona. Skatoties «Nulles dienu», atminējos 90. gadu pirmo pusi Latvijā, kad teātra zāles bija pustukšas. Iemesls tam bija gan pārejas laiku izraisītā nabadzība, gan arī tas, ka notiekošais uz politikas un ikdienas skatuvēm bija daudz interesantāks nekā tas, kas risinājās teātrī.

Par to grūti nedomāt, skatoties «Nulles dienu». Lielā katastrofa, kuru «Nulles dienā» izfantazējuši Amerikas izklaides industrijas scenāristi, nobāl uz to ziņu fona, kas katru dienu nāk no aizokeānijas. Kāpēc skatīties seriālu par varas gaiteņu spēlēm iestudētā formā? Pietiek ieslēgt ziņu kanālus un redzēt tos pašus varas gaiteņus, kuros notiek vēl aizraujošāki un trakāki notikumi. Diemžēl. Realitāte kļūst neticamāka un baisāka par fikciju. Varoņi Baltajā namā šodien ir biedējošāki nekā antiutopiskās filmās. Tā visa ēnā paliek arī šis seriāls, jo atsvešināties no ikdienas ziņu virsrakstiem, vērojot «Nulles dienu», nav īsti iespējams.

Neapšaubāmi nopietns (un galvenais) iemesls pievērsties «Nulles dienai» ir De Niro. Vecmeistars ir lieliskā aktiermeistarības formā. Viņš smalki prot izspēlēt un ar pāris mīmikām ļauj apjaust drāmas un pretrunas, kas notiek diplomātiskā eksprezidenta dvēselē un prātā. Izcelt vēlētos arī De Niro ekrāna partnerus. Viņa meitas atveidotāju Liziju Kaplanu un De Niro izmeklēšanas biroja līdzgaitnieka lomas atveidotāju Džesiju Plemonsu, kuru pēdējos piecos gados esam redzējuši vairākās spilgtās kino lomās. 2022. gadā viņš arī izpelnījās «Oskara» nomināciju par labākā otrā plāna aktierdarbu. Viss liecina par to, ka tie kinomīļi, kuriem Plemonsa vārds vēl neko daudz neizsaka, tuvākajos gados viņu ielāgos aizvien labāk. Līdzās Plemonsam un De Niro aktieru ansamblī ir vēl divi aktieri, kas reiz izpelnījušies «Oskara» nominācijas.

Visas sešas miniseriāla daļas ir režisējusi TV seriālu režijas meistare Leslija Glatere. TV seriālu režisoru vārdi bieži paliek mazliet ēnā, bet nekas nerunā labāk kā paveiktie darbi. Glatere ir bijusi režijas komandā tādos leģendāros seriālos kā «Mad Men», «Homeland», «ER», «The Morning Show» un daudzos citos. Izcils aktieru ansamblis, meistarīga TV seriālu režisore, bet kaut kas tomēr nav līdz galam izdevies.

Fikcija un realitāte Baltajā namā

Kino un televīzijas vēsturē ir bijis gana gadījumu, kad darbu sižeti sasaucas ar pasaules aktuālajiem notikumiem. Jāsaka, «Nulles dienas» problēma nav tikai laiks, kad tas ir iznācis. Seriāla sižets rotaļājas ar varas spēlēm un sazvērestībām, bet daudzi stāsta pavērsieni šķiet nepārliecinoši un sadomāti. Lai nelaupītu skatīšanās intrigu, neaizraušos ar to iztirzāšanu, bet tā nav viena atsevišķa situācija, kurai grūti noticēt. Regulāri mūsu skatīšanās pieredzi pavada sajūta, ka personāži vairāk seko kādam sadomātam stāstam nevis loģikai, kāda tā būtu, ja kaut kas šāds notiktu reālajā dzīvē. Interneta dzīlēs atrodami arī piemēri ar vairākām epizodiskām detaļām, kādas ir pretrunā ar realitāti. Protams, redzamajam uz ekrāna nav jābūt realitātes kopijai. Lai gan šoreiz ir sajūta, ka vairāki cilvēki jaunā seriāla komandā ir paveikuši gana paviršu darbu.

Seriāla radošā komanda grēko arī ar samērā vienveidīgiem paņēmieniem, kad jāataino galvenā varoņa veselības sašķobīšanas. Ar copy-paste metodi no sērijas uz sēriju mums atkal rāda trīcošu De Niro plakstiņu, fonā skanot džinkstēšanai ausīs. Iespējams vēl gadu atpakaļ uz «Nulles dienu» mēs skatītos pavisam citādāk, bet šodienas realitātē šķiet muļķīgi tērēt laiku, vērojot baisas pasakas par Ameriku.

Uz De Niro ir prieks skatīties jebkurā filmā vai seriālā, bet ir gadījumi, kad labāk vēlreiz noskatīties kādu viņa dižo klasiku, nevis pārliecināties, ka meistars nav zaudējis asumu. Ne jau viņš ir vainīgs pie pasaules situācijas vai scenārija trūkumiem. Viņa talants tos visus saglābt nespēj. Ja vēlaties cilvēcīgu ieteikumu, tad «Nulles diena» noteikti nebūs nedz intelektuāla, nedz izklaidējoša atslodze no ziņu kanāliem. Ja kārojat pēc tā, tad labāk vēlreiz noskatieties kādu sen redzētu un mazliet piemirstu Erkila Puaro detektīva sēriju.

Zero Day

• Producē «Netflix».
• Sēriju skaits: 6
• Scenārijs: Eriks Ņūmens, Noā Openheims un citi.
• Režisori: Leslija Linka Glatere.
• Lomās: Roberts De Niro, Lizija Kaplana, Džesijs Plemonss un citi.