
Depolitizēt "Eirovīziju” ir neiespējami, pauž eksperti

Starptautiskais "Eirovīzijas" dziesmu konkurss ir paredzēts, lai svinētu mūziku un kultūras daudzveidību, taču politika neizbēgami iejaucas, apšaubot sacensību ilgstošo apgalvojumu par neitralitāti.
68. "Eirovīzijas" dziesmu konkurss Malmē bija iezīmēts ar demonstrācijām, kurās piedalījās tūkstoši cilvēku, kas atbalstīja pro-palestīniešu mītiņus. Mākslinieki no 37 valstīm piedalīsies šī gada konkursā Šveices pilsētā Bāzelē, kas sāksies nākamnedēļ, ar lielo finālu 17. maijā.
Politika oficiāli ir aizliegta no šī pasākuma, bet, kā tas notiek gandrīz katru gadu, organizatori būs aizņemti, cenšoties tikt galā ar spriedzi par kultūras kariem un konfliktiem, piemēram, Izraēlas karu Gazā, lai tie neizplatītos uz dziesmu svinībām.
Eksperti piekrīt, ka tas ir grūts uzdevums. "Ir pilnīgi neiespējami depolitizēt šo pasākumu," pauž vēsturnieks un grāmatas "Pēckara Eiropa un "Eirovīzijas" dziesmu konkurss" autors Dīns Vuletičs.
"Pilnīgi neiespējami," piekrita Džesa Karniela, Dienvidu Kvīnslendas Universitātes asociētā profesore Austrālijā. "Kad visi piedalās zem savas valsts karoga... vienmēr pastāv politikas straumes."
Kopš konkursa sākuma gandrīz pirms 70 gadiem Eiropas Raidorganizāciju Savienība (EBU), kas organizē "Eirovīziju", ir apgalvojusi par tās politiskās neitralitātes saglabāšanu. Taču politika ir bijusi klātesoša visos laikos, sākot ar Austrijas protestu pret Spānijas Franko diktatūru 1969. gadā līdz aicinājumiem uz Eiropas vienotību, kad Padomju Savienība sabruka un Austrumeiropas valstis pievienojās konkursam 1990. gadu sākumā.
Pirms 1998. gada, kad "Eirovīzija" pārstāja prasīt dalībvalstīm uzstāties viņu nacionālajā valodā, daži spēcīgi politiskie viedokļi, kas izteikti dziesmās, tika maz ievēroti. Grieķija iesniedza dziesmu 1976. gadā, kas nosodīja Turciju par tās iebrukumu Kiprā, "bet tā bija grieķu valodā, un tam nebija daudz uzmanības," teica Lisanne Vilkena, Eiropas studiju asociētā profesore Dānijas Arhūsas universitātē.
Kopš tā laika palielinātā mediju uzmanība un iespēja izteikt ziņojumus angļu valodā nozīmē, ka "ikvienam, kuram ir vēlme pievērst uzmanību kādam cēlonim, "Eirovīzija" ir patiešām laba vieta, kur to darīt," viņa sacīja.
Arī jaunākās politiskās nosodījuma izpausmes noteikti nav palikušas nepamanītas. Krievijas karš Ukrainā dominēja diskusijā par notikumiem 2022. gadā, kad Ukraina uzvarēja konkursā un Krievija tika aizliegta, un arī 2023. gadā.
Pagājušajā gadā Izraēlas karš Gazā pārvilka ēnu pār pasākumu, kad tūkstoši demonstranti piedalījās protestos Zviedrijas pilsētā Malmē pret Izraēlas pārstāvi, kurš piedalījās konkursā. Protesti pret Izraēlas dalību plānoti arī šogad. Eksperti saka, ka viņi neparedz protestus tādā pašā līmenī kā pagājušajā gadā, skaidrojot, ka "kampaņa pret Izraēlu pagājušajā gadā nebija veiksmīga."
Eksperti arī teica, ka EBU jaunie noteikumi varētu ietekmēt situāciju. Jau vēstīts, ka organizatori ir pieņēmuši jaunu karogu politiku, aizliedzot dalībniekiem šogad rādīt karogus, izņemot tos, kas attēlo viņu pārstāvēto valsti.
Eirovīzija paskaidroja, ka mērķis ir "panākt līdzsvaru, lai nodrošinātu, ka mūsu skatītāji un mākslinieki var izpaust savu entuziasmu un identitāti, (vienlaikus sniedzot) skaidrību delegācijām attiecībā uz oficiālajām telpām." "Es domāju, ka šī lēmuma iedvesma galvenokārt bija atsauces uz Palestīnu pagājušajā gadā," sacīja Vuletičs.
Vilkena vienlaikus brīdināja, ka jaunā politika var "nedaudz atsisties", jo aizliegums dalībniekiem vicināt praida karogus, piemēram, varētu tikt interpretēts kā daļa no "karā pret woke."
Amerikas Savienotās Valstis var nebūt daļa no konkursa, taču eksperti teica, ka prezidenta Donalda Trampa anti-daudzveidības vēstījums varētu iedvesmot konservatīvos spēkus Eiropā censties atbrīvot "Eirovīziju" no tās LGBTQ draudzīgās identitātes.

2024. gada Eirovīzijas fināls Malmē
68. Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls Malmē.




