Agnese Drunka šovasar dziesmu un deju svētkos būs raudātāju rindā
Jūlijā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos "Dzintariņa" rindās dancos arī TV un radio raidījumu vadītājas Agneses Drunkas un viņas vīra mākslinieka Ginta Roderta jaunākā meita Rūta.
“Grozies kā gribi, bet tas ir kļuvis par vēl vienu mūsu ģimenes hobiju. Tā ir daļa mūsu dzīves,” saka Drunka, kas smej, ka jau gandrīz 20 gadus viņi esot “"Dzintariņa" vecāki”. Jau no bērnības ansamblī dejojušas Agneses un Ginta meitas: “Rūta sāka dejot nepilnu divu gadu vecumā, bet Līna no trim gadiem. Reizēm jau nopūšamies, ka atkal nedēļas nogalē ir mēģinājums vai koncerts, bet tā ir mūsu izvēle, tieši tāpat kā vecākais dēls Fricis spēlē futbolu. Tas taču ir forši, ka bērni kaut ko dara un dara ar aizrautību. Padsmitnieki jau tiek paši galā, bet, kamēr meitas bija pavisam maziņas, centāmies braukt līdzi uz deju kolektīva koncertiem. Lai nokļūtu uz mēģinājumiem, menedžmentā iesaistījās gan tētis, gan auklīte. Lai bērni varētu dejot, saslēdzās teju vai puse ciema!”
Kad kolektīvi piedalījās skatēs, aizkulisēs par "Dzintariņu" īpaši stipri īkšķus turēja Agnese. “Es burtiski izdzīvoju to skati. Pēdējā brīdī nopirkām blūzi, pirms skates gludināju. Atbalstīju aktīvās mammas. Es darba dēļ nevaru pati iesaistīties, bet varu atbalstīt morāli un emocionāli. Viss pārējais jau ir deju kolektīva vadītāju ziņā – kā viņi sagatavos, cik bērni labi nodancos,” bilst Drunka, norādot, ka “tā ir baigi foršā komandas saspēle – bērniem savā starpā, bērniem ar vecākiem, vecākiem savā starpā un vecākiem ar bērniem ar kolektīva vadītājiem”.“Visi jau iet uz to vienoto mērķi, lai svētki būtu feini. Lai būtu prieks un izbaudītu paši, lai skatītāji priecātos, lai mammas sēdētu raudātāju rindās,” nosaka Agnese. Viņa teic: “Gatavošanās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem jaunajiem cilvēkiem iedod sajūtu, ka mēs esam latvieši. Kultūra ir līme, kas mūs visus salīmē kopā. Un es gribētu domāt, ka šie dziesmu un deju svētki arī ir tāda riktīgi gruntīga līme, kas mūs salīmē un ļauj dzīvot līdz nākamajiem lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Tie bērni, kas šoreiz ies caur uguni un ūdeni (jo mēs nezinām, vai šoreiz līs lietus vai saule cepinās), viņi būs tie, kas ir tie īstie latvieši. Izejot šim cauri, tu uztausti savu kodu. Mēs, protams, varam runāt par to, vai vajag tās skates, vai vajag to pirmsskates stresu un emocionālo drebulīti. Man liekas, to vajag, jo tad bērni mobilizējas un izdara to labāko. Un es pašreiz redzu, ka manam bērnam prieks ir dubultā!”
Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!
