Roberto Meloni, Nikolajs Puzikovs un "Vilki" apvieno sardīniešu un latviešu valodu dziesmā "Lustīt mana"
Starptautiskā Pasaules mūzikas projekta EtnoZoom ietvaros nāk klajā Roberto Meloni, Nikolaja Puzikova un vīru kopas “Vilki” kopīgi iedziedātā dziesma “Lustīt mana / Nanneddu Meu”, kurā Roberto dzied dzimtajā sardīniešu valodā, bet latviešu mākslinieki – latviski.
Dziesmas ierakstā piedalījās Latvijā populārais dziedātājs un šovmenis Roberto Meloni, latviešu dziedātājs Nikolajs Puzikovs un vīru kopa “Vilki”. Mūziku aranžēja un producēja etnomūziķis un multiinstrumentālists Artūrs Uškāns (Art U), kurš ierakstā iespēlēja akordeonu, kokli, basģitāru, akustisko un elektrisko ģitāras, ērģeles, mandolīnu un īru stabuli, bet sitamie instrumenti tika uzticēti Latvijā populārajai bungu pavēlniecei Nellijai Bubujancai.
Dziesmas latviešu daļai tika izmantota tradicionāla latviešu karavīru dziesma “Lustīt manu, laimīt manu”, bet sardīniešu mūzikas tradīciju pārstāv protesta dziesma “Nanneddu Meu” (“Jānīt manu”), kura vēsta par postu un apspiešanu, ko deviņpadsmitā gadsimta beigās piedzīvoja Sardīnijas vienkāršie ļaudis. Protesta dzejas autors ir Pepino Merreu di Tonara, kura dzejolis pirmo reizi tika publicēts 1899. gadā.
“Dziesmas ideja radās vēl pirms četriem gadiem. Studijā tika iedziedātas sardīniešu un latviešu tautas dziesmu a capella (bez pavadījuma) versijas, un tā ir noaranžēta projekta EtnoZoom ietvaros, kur jau skan Intara Busuļa un baltkrievietes Kattie, Ievas Akurateres un francūža Žiljēna Dišarī (Julien Dicharry), ansambļa “Laiksne” un japāņa Masaki Nakagava balsis. Māsas Dimantas sadziedājās ar somu Marko Ojalu, bet priekšā vēl daudz pārsteigumu, darba procesā vēl daudz dziesmu, kur latvieši sadziedas ar gruzīniem, ukraiņiem, igauņiem, amerikāņiem, drīzumā nāks klajā latviešu un azerbaidžāņu dziesmu kompilācija. Roberto, Nikolaja un “Vilku” kopdziesmu klajā nolēmām laist par godu 4. maijam, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai”, stāsta producents Artūrs Uškāns.
Roberto Meloni saka: ”Latvija priekš manis ir kā audžumamma, jo kad braucu prom no dzimtās Sardīnijas, par Latviju zināju maz, bet cilvēki šeit sagaidīja atplestām rokām un apskāva. Esot Latvijā, to jūtu visus šos gadus. Protams, tā bija abpusēja integrācija, ka pieņēmu valodu un kultūru un tiku uzņemts saimē. Es šeit tik daudz vērtību atrodu, kādas ir manā Sardīnijā! Tā nav nejaušība, ka mēs šo dziesmu laižam klajā 4. maija priekšvakarā – jācīnās par savu brīvību, par savu zemi, pat ja ir grūti, bet tev ir piederības sajūta savai zemei un tu esi gatavs izdarīt visu, lai tā būtu brīva. Nezinu vai varu runāt visu sardīniešu vārdā, bet ļoti vēlos, lai šī dziesma ir apsveikums Latvijai svētkos no Sardīnijas.”
“Ar dziesmu vēlos pateikt, ka mūsu identitāte un valoda ir tas, kas mūs vieno un padara stiprus. Mūzika mūs vieno. Ar Roberto esam arī ikdienā labi draugi un tas ir labs piemērs kā cilvēki no dažādām pasaules daļām saprot viens otru. Šajā dziesmā satiekas divu pasaules tautu mūzika.”, no savas puses piebilst projekta solists Nikolajs Puzikovs un papildina: ”Valsts svētku priekšvakarā vēlos sveikt mūsu tautu valsts neatkarības atjaunošanā! Varbūt esam maza, bet ļoti radoša tauta. Es ticu, ka miers pienāks visā pasaulē, un mākslas uzdevums ir darīt pasauli labāku!”,
“Vilku” runasvīrs Uģis Treide īpaši atzīmē, ka: “4.maijs ir gaišs un cerību pilns brīdis, kad padomju murgs jau de jure tuvojas savam loģiskajam galam, kuru mēs visi esam tik ilgi un pacietīgi esam gaidījuši. Patriotiskais dziesmas noskaņojums, manuprāt, piederas ne tikai svētku dienai, bet arī ikdienā visa gada garumā.”
Par dziesmas ierakstu Roberto Meloni priecīgi saka: “Latvijā tikai nedaudzi cilvēki zina, ka mana dzimtā valoda nav vis itāļu, bet gan sardīniešu valoda, un man bija liels prieks Latvijā beidzot dziedāt arī savā bērnības valodā”.
“Izaicinājums, protams, bija dziedāt sardīniešu valodā kopā ar Roberto, bet, man šķiet, mēs ar to veiksmīgi esam tikuši galā”, piebilst “Vilks” Uģis Treide.
Balsu un bungu ierakstu, miksu un māsteru nodrošināja projekta līdzproducents, skaņu režisors Edgars Skrāģis studijā “JUMP SOUND”, pārējos mūzikas instrumentus studijā “Etnisko Skaņu Laboratorija” iespēlēja un ierakstīja Artūrs Uškāns.
Pasaules mūzikas projekta EtnoZoom ideja radās sadarbojoties ar Latvijā rezidējošiem vai koncertējošiem ārvalstu mūziķiem. Projekts apvieno vienā skaņdarbā latviešu tautasdziesmas ar citu pasaules valstu folkloru. Projekts EtnoZoom top bez finansējuma, balstoties tikai uz pašu mākslinieku vēlmi popularizēt miera ideju pasaulē caur etnomūziku mūsdienīgās aranžijās.
