Maģiskais reālisms. Seriāla "Simt vientulības gadu" recenzija

Ceļš līdz «Simts vientulības gadu» ekranizācijai bija ilgs – romāns izdots 1967. gadā, bet līdz šim piedzīvojies vien kādu neautorizētu ekranizāciju Ķīnā. Iemesls bijušas paša Markesa bažas, ka viņa radītais literārais darbs ir pārāk apjomīgs un ar vienu vai divām kinofilmām nepietiktu, lai to atbilstoši izstāstītu. «Netflix», kas par vienošanos ar rakstnieka dēliem veidot seriālu paziņoja 2019. gadā,  šīs bažas netieši ir apstiprinājis – pirmajā sezonā ir astoņas sērijas katra ap stundu gara, bet nav izdevies tikt pat līdz grāmatas vidum. Protams, tiek solīts seriāla turpinājums ar vēl astoņām sērijām, par kuru iznākšanas datumiem gan vēl pagaidām nav informācijas. Seriāls iznāca 2024. gada decembrī, un gribas teikt, ka tas notika nepamatoti klusu un nemanāmi – Buendiju ģimenes stāsts nekļuva par sensāciju, lai gan tā pamatā ir viena no populārākajām un nozīmīgākajām grāmatām pasaules literatūras vēsturē. 

Seriāls, kas filmēts spāņu valodā, bet «Netflix» skatāms arī dublēts angliski, ir lēns un nesteidzīgs. Tas mūsdienu krāsu, trokšņu un nepārtrauktas kustības pārsātinātajā izklaides pasaulē ir neierasti. Iespējams, tieši tas arī ir iemesls, kamdēļ visa pasaule nepielipa pie savu TV ekrānu vai viedierīču ekrāniem, lai to skatītos, kā tas noticis ar tādiem «Netflix» grāvējiem kā «Kalmāru spēle», «Dīvainās lietas» vai citiem. Lai gan «Netflix» lēmumu noteikti ietekmēja tādu Latīņamerikas projektu kā seriāla «Narcos» vai filmas «Roma» panākumi, vismaz pagaidām «Simts vientulības gadiem» to nav izdevies atkārtot. Var saprast tos, kuri interneta forumos sūkstās, ka garās sērijas (katra aptuveni stundu gara) šķiet neizturami garlaicīgas – līdzīgi kā apjomīgā grāmata, arī ekrānstāsta baudīšana prasa pacietību, bet, ja tu ļaujies stāstījuma ritmam un maģiskajiem notikumiem, ekrānstāsts aizrauj un ved tevi līdzi tālā un eksotiskā pasaulē, kur ledus ir brīnums, mirušie atgriežas, jo nespēj izturēt aiznāves vientulību, un kādu dienu pie durvīm stāv bārene ar vecāku kauliem maisā. Tā ir pasaule, kurā neticamais kļūst iespējams – Markesa maģiskā reālisma pasaule, kas vēlāk ietekmējusi neskaitāmus rakstniekus.  

Apspiestā kaisle

Grāmatas un seriāla notikumi risinās galvenokārt Makondo pilsētā, un to centrā ir Buendiju ģimene vairākās paaudzēs. Viss sākas ar Hosē Arkādio Buendijas un Ursulas kāzām, un jau sākumā iezīmējas apspiestu kaislību postošais spēks, kas vajā Buendijas paaudžu paaudzēs.

Abi jaunlaulātie ir brālēns un māsīca, tāpēc Ursula pēc kāzām atsaka vīram gultas priekus. Ne tāpēc, ka nevēlas, bet viņu baida mātes stāstītais par dzimtā pieredzētu gadījumu, kad asinsgrēkā pasaulē nācis bērns ar sivēna asti. Hosē Arkādio par māņiem vien smejas, atzīstot, ka neiebilstu audzināt arī kopīgus sivēnus, ja vien tie prastu runāt. Tieši slāpētā seksuālā spriedze nosaka visu stāsta attīstību – kaimiņš neveiksmīgi pajoko, Hosē Arkādio viņu izaicina uz dueli un nogalina. Nogalinātā rēgs ar asiņojošo brūci kaklā nepamet jaunās ģimenes namu, un viņi nolemj atstāt dzimto ciemu, lai nekurienē veidotu jaunas mājas. Tā kopā ar tuvākajiem draugiem tiek uzcelta Makondo pilsēta – gandrīz vai ideāla dzīvesvieta, kur visi nami ir vienlīdz saules apspīdēti un ikvienam ir tiesības darīt to, ko viņi vēlas. 

Dzīve Makondo nevar būt mūžīga noslēgta utopija, to skar arī ārpasaules vēsmas – liberāļu un konservatīvo spēku sadursme. Tā sašķeļ pilsētu un Buendiju ģimeni un maina tās likteni. 

«Simts vientulības gadi» ekrānstāsts ir ne tikai par politiku un kaislībām, bet arī par sievietes spēku – paaudzēm cauri ģimenes nama centrā ir Ursula, sargājoša un apņēmības pilna darīt visu savas ģimenes labā. Kamēr Buendiju vīrieši meklē filozofu akmeni, taisa revolūciju, melanholiski nozūd vientulības drošajā paslēpnī vai smieklīgā kostīmā ar skolas zeņķu armiju sargā kārtību Makondo, Ursula attīsta saldumu biznesu, pārbūvē māju un ar vanaga aci uzmana bērnus, bērnubērnu, savus un svešus. Ar pēdējo gan viņai tik labi neveicas – tie izdara nepareizas izvēles, piedzīvo sāpīgus zaudējumus vai mirst –, bet dzimta turpinās, un Ursula turpina par to gādāt.

Aizliegtie sakari 

Līdzpārdzīvojumu raisošas ir arī citas Buendiju stāsta sievietes – Aureljāno Buendijas iemīļotā Remēdiosa, kuras jaunības un dzīvesprieks uz īsu brīdi ienes gaismu Buendiju namā, bārene Rebeka, kuras apslāpēta kaisle var izraisīt zemestrīces, Amaranta, kuru saindē nelaimīga mīlestība un greizsirdība pret māsu. 

Klātesoša un notikumus nemanāmi ietekmējoša ir arī nepārtraukti smēķējošā nākotnes pareģe Pilāra, kuras enerģija savaldzina Buendiju dēlu Hosē Arkādio. Un vēlāk arī viņa brāli Aureljāno. Abi sakari noslēdzas ar bērnu nākšanu pasaulē, un ārlaulībā dzimušie zēni tiek uzaudzināti Buendiju namā. Viens no viņiem – Arkādio – pieaugot iekāro Pīlāru un mēģina viņu izvarot, nenojaušot, ka sieviete ir viņa māte. 

Markess savā romānā bija iepinis daudz seksuālu attiecību, kas pārkāpj mūsu priekšstatus, likumus un veselo saprātu par to, kas ir pareizi, – seksuālā vardarbība, sakari starp ģimenes locekļiem vai ar nepilngadīgu personu. Seriāla veidotājiem, mēģinot skatītājiem nodot kaut daļu no Markesa pasaules iznīcinošās kaisles, vismaz pagaidām ir izdevies nobalansēt uz trauslās robežas, lai gan daži sižeta pavērsieni vai grāmatas notikumu interpretācijas var likt uzdot neērtus jautājumus.

Krāsu piesātināts neprāts

Aktieru vārdi, visticamāk, reti kuram ko izteiks – seriāls tapis Markesa dzimtajā Kolumbijā, un tajā lielākoties filmējušies kolumbiešu aktieri. Tas arī bijis viens no Markesa ģimenes nosacījumiem – Buendijas ir jātēlo spāņu valodā runājošiem aktieriem. 

Atsakot ekranizācijas, Markess bažījies arī par to, ka nevienam neizdotos uzbūvēt Makondo tādu, kāda tā ir viņa grāmatā. Te nu jāsaka, ka seriāla komandai ir izdevies neiespējamais un netālu no Ibage pilsētas Kolumbijā uzceltā kinopilsētiņa ekrānos izskatās apdzīvota un autentiska. Tik ļoti, ka aktieri intervijās atzinuši, ka paši brīžiem zaudējuši robežu starp fikciju un realitāti. Īpašu atzinību ir pelnījis sēriju vizuālais noformējums, atmosfēra, ko izdevies uzburt ar tērpiem, gaismām un vides iekārtošanu, kur pārdomāts šķiet katrs puteklis, neuzbāzīgais un nepārspīlētais veids, kā ekrānos notiek neiespējamais, maģija, varoņu sapņi un vīzijas – bez liekiem specefektiem, ar lielu pietāti pret Markesa rokrakstu un Latīņamerikas kultūru. 

Ekranizēt grāmatas ir sarežģīts uzdevums. Ekranizēt vienu no populārākajām grāmatām pasaulē – vēl sarežģītāk. Ja tas ir maģiskais reālisms, uzdevums kļūst vēl izaicinošāks. Katrs, kurš lasījis «Simts vientulības gadus», ir iedomājies savu Makondo, Ursulu, Hosē Arkādio un citus. Seriāla veidotājiem ir izdevies šķietami neiespējamais – lai gan ne visi notikumi atbilst grāmatā aprakstītajiem, ļoti daudzās ainās pieķeru sevi pie domas, ka tas ir tieši tā, kā biju iedomājusies lasot. 

"Cien Años de Soledad"

Izplatītājs: «Netflix».

Sēriju skaits: 8.

Režisori: Alekss Garsija Lopess un Laura Mora Ortega.

Lomās: Marko Antonio Gonzaless, Moreno Borža, Marleida Soto, Klaudio Kataņjo.