Kanādas puisis, kas iekaroja Holivudu - "Atpakaļ nākotnē" zvaigzne Maikls Dž. Fokss
Maikla Dž. Foksa vārds neizdzēšami ierakstīts kino vēsturē, pateicoties viņa spilgtajai lomai filmā “Atpakaļ nākotnē”, kas atvēra durvis uz Holivudas slavu un skatītāju mīlestību. Taču aiz viņa panākumiem slēpjas stāsts par neatlaidību, sīkstumu un cīņu ar likteņa mestajiem izaicinājumiem, kas pārveidoja aktiera dzīvi un iedvesmoja miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Kurš gan nav redzējis lielisko filmu “Atpakaļ nākotnē”? Tā pieskaitāma kino klasikai, bet galvenā varoņa Mārtija Makflaja lomas atveidotājam aktierim Maiklam Dž. Foksam “Atpakaļ nākotnē” nobruģēja ceļu uz slavu un bagātību. Taču ļaunais liktenis aktiera tālākajā maršrutā bija sagādājis tik nelāgu pārsteigumu, ka tas kinozvaigznes dzīvi apgrieza kājām gaisā...
Maza auguma aktierim nav viegli izsisties Holivudā. Par Toma Krūza nelielo augumu, kura dēļ viņam ainās ar garākām ekrāna partnerēm nākas pakāpties uz paaugstinājuma (kas, protams, paliek aiz kadra) laikam zina visi, taču patiesībā viņš nav nemaz tik mazs – 174 centimetri. Par sešiem centimetriem mazāk ir Alam Pačīno. Taču Maikls Fokss varētu paslēpties aiz Pačīno, jo viņa augums ir tikai 163 centimetri. Diez kas nav, vai ne? Taču tieši mazais augums paradoksālā kārtā kļuva par Maikla biļeti uz panākumiem.
Hokejists? Vai varbūt rokmūziķis?
Piedzima Maikls Fokss tālu no saulainās Holivudas – Kanādas pilsētā Edmontonā, kur ziemā gaisa temperatūra var noslīdēt līdz mīnus 30 grādiem pēc Celsija. Kā jau kanādiešu puikam pienākas, viņš skolas laikā trenējās hokejā, taču ar tādiem ķermeņa parametriem sporta veidā, kura neatņemama sastāvdaļa ir spēka paņēmieni, uz veiksmīgu karjeru cerēt bija grūti. Par to uzskatāmi liecināja ducis šuvju, kas tolaik rotāja puikas seju, kā arī vairāki izsistie zobi. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, gan varam pavēstīt, ka iziet uz ledus un uzspēlēt pret hokeja leģendām Foksam tomēr izdevās. Tas notika jau laikā, kad viņu kā slavenību uzaicināja piedalīties labdarības mačā, kura galvenā zvaigzne bija Kanādas hokeja leģenda Bobijs Ors. Turklāt tajā Maiklam pat izdevās apvest Oru un gūt vārtus! Kā Fokss vēlāk atzinās savos memuāros, eiforijā par šo panākumu esot tā sapriecājies, ka tikai pēc laba brīža atminējies, ka Bobijs vēl pirms spēles viņam iečukstējis ausī: “Zini, uz pirmā perioda beigām es ļaušu tev mani apvest un tikt līdz vārtsargam.”
Bobija Ora apvešana tad arī palika Maikla Foksa lielākais sasniegums hokeja laukumā. Apzinoties, ka hokejā liela nākotne viņu negaida, skolas laikā Maikls atrada vēl vienu aizraušanos – iemācījās spēlēt ģitāru un iesaistījās vietējā rokgrupā. Arī šīs prasmes vēlāk noderēja – pietiek atcerēties tās ainas no “Atpakaļ nākotnē”, kur Mārtijs Makflajs skolas ballītē sarīko īstu rokenrolu. Tajās varēja iztikt bez dubliera, jo Fokss tiešām itin labi pieprot ģitāras spēli. Grupiņa spēlēja vidusskolu ballītēs, armijas bāzēs un pāris reižu pat naktsklubos, kur jaunajiem rokmūziķiem vecuma ierobežojuma dēļ vispār nebūtu ko darīt.
Maikls bija apņēmības pilns nākotnē iztiku pelnīt tieši ar mūziku un sākumā pat nepievērsa lielu uzmanību vēl vienam savam vaļaspriekam – dalībai skolas teātra pulciņā. Varbūt tāpēc, ka tur panākumi nāca viegli. “Es konstatēju, ka, nepieliekot gandrīz nekādas pūles, varu viegli pārvērsties jebkādā personāžā un pilnīgi tajā iemiesoties. Tolaik es arvien vairāk saskāros ar ierobežojumiem, ko uzlika skola, ģimene un sociālie slāņi, bet aktiermāksla pavērsa ceļu uz brīvību, ļāva sekot saviem impulsiem un būt tam, kas es vēlos būt, – vismaz, kamēr turpinās izrāde.”
Taču par aktiera profesiju jaunais talants nopietni nedomāja līdz pat brīdim, kad Maikla aktiermākslas pedagogs viņam iedeva avīzi ar sludinājumu, kurā bija teikts, ka Kanādas telekompānija CBC gatavojas uzņemt miniseriālu par pokera spēlmani, kuram negaidīti nākas uzņemties apgādību par 12 gadus vecu puiku, un tiek meklēti kandidāti puikas lomai. Bija gan viena neliela problēma – Foksam tolaik bija jau 16, nevis 12 gadi, taču mazā auguma dēļ viņš izskatījās jaunāks, tādēļ nolēma šo faktu noklusēt. Vecuma starpības dēļ cīņu par lomu laikam nevar saukt par godīgu, taču rezultāts bija skaidrs – Maiklu bez garām runām pieņēma, jo viņš nepārprotami bija labākais kandidāts.
Iznākumā vienas vasaras laikā Fokss nopelnīja 6000 dolāru – vairāk, nekā tajā pašā laikā saņēma viņa tēvs, militārais sakaru speciālists. Daļu naudas Maikls iztērēja jaunai ģitārai, jo sapnis par rokmūziķa karjeru vēl nebija miris, taču arvien vairāk laika prasīja dažādi televīzijas projekti, kuros jauno zvaigzni ik pa brīdim uzaicināja piedalīties, kā arī filmēšanās reklāmās. Tādēļ pamazām novārtā palika ne tikai mūzika, bet arī vidusskola, kuru Fokss tā arī nepabeidza. Kā saka, dzelzs jākaļ, kamēr karsta, un tieši tā Maikls bija noskaņots rīkoties.
Holivudas iekarošana
Slikts ir tas kareivis, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli. Un slikts tas aktieris, kurš nesapņo par Holivudu. Maikls Fokss bija labs aktieris, tāpēc, nesasniedzis pat 20 gadu vecumu, pārcēlās uz Kaliforniju. Sākums bija daudzsološs, jo viņam tika pāris lomiņu mazbudžeta filmās un TV projektos. Tiesa, vispirms vajadzēja piekoriģēt ne tikai savu kanādiešu akcentu, bet arī vārdu. Amerikas Kinoaktieru ģildes noteikumi paredz, ka tajā nevar tikt uzņemti divi aktieri ar vienādiem vārdiem, bet, kā par spīti, viens Maikls Fokss tur jau bija priekšā. Lai atšķirtos, varēja izmantot otro vārdu; Foksa gadījumā tas bija Endrū. Taču aktieris nosprieda, ka Endrū Fokss vai Maikls E. Fokss neizklausās pietiekami labi, tādēļ izvēlējās citu variantu – kļuva par Maiklu Dž. Foksu, tā godinot vienu no saviem mīļākajiem aktieriem Maiklu Dž. Polardu.
Astoņdesmito gadu sākums Foksam Holivudā bija veiksmīgs. Lai arī nekādu izcilo lomu nebija, taču ik pa brīdim uzradās kāds darbiņš TV seriālā, mazbudžeta filmā vai reklāmā. Iztikai pietika. Taču tad sākās melnā josla, jo darba piedāvājumu kļuva mazāk, turklāt atklājās, ka Amerikas Savienotajās Valstīs arī aktieriem ir jāmaksā nodokļi, par ko Maikls kaut kā bija piemirsis. Saņēmis kaudzīti rēķinu no nodokļu dienesta, viņš krita mērenā panikā, jo to apmaksai naudas nebija.
“Jaunu darba piedāvājumu nebija. Es sāku pierast pie bada. Mana ēdienkarte sašaurinājās līdz bundžām un paciņām ar uzrakstiem “Tuncis” un “Makaroni”. Sāku atbrīvoties no tām nedaudzajām mantām, kas man bija. Pāris mēnešu laikā pa daļām pārdevu izvelkamo dīvānu. Pircējs bija kāds jaunais aktieris, kas dzīvoja tajā pašā mājā, tādēļ katra darījuma reizē kauna izjūtu papildināja arī aizvainojums par to, ka mūsu karjeras virzās pretējos virzienos,” atmiņās vēlāk rakstīja pats Fokss. Teorētiski viņš katrā laikā varēja atgriezties Kanādā, taču tā būtu biļete vienā virzienā, jo kā nodokļu parādnieku atpakaļ ASV viņu pēc tam vairs nelaistu.
Vārdu sakot, nākotne rādījās ne pārāk rožaina. Taču 1982. gada vasarā Maikla dzīvē notika pavērsiens, par kuru viņš līdz mūža beigām var būt pateicīgs aktierim Metjū Broderikam. Telekompānija NBC bija iecerējusi komēdijseriālu par Kītonu ģimeni – pie turības tikušiem bijušajiem hipijiem, kuri tagad audzina trīs bērnus; par savstarpējām attiecībām, attieksmi pret politiku, mīlestību un tā tālāk. Vecākā dēla Aleksa loma bija radīta speciāli uzlecošajai zvaigznei Broderikam, taču viņš no tās atteicās. Steigšus vajadzēja meklēt aizvietotāju, un beigu beigās loma tika Maiklam Foksam.
Seriāls ar nosaukumu “Ģimenes saites” izrādījās ārkārtīgi veiksmīgs un turpinājās septiņus gadus (pirmajās divās sezonās epizodiska loma bija vēl vienai jaunajai zvaigznei Tomam Henkam). Pateicoties Foksa meistarībai un humora izjūtai, Alekss Kītons, kurš sākumā bija iecerēts kā otrā plāna tēls, drīz vien kļuva par seriāla galveno personāžu. Maikls kļuva slavens, nauda plūda kā pa reni. “Otrās sezonas beigās es pilnībā norēķinājos par savu pirmo māju – triju guļamistabu bungalo ar baseinu. Mans jaunais grāmatvedis gan ieteica nesteigties ar pirkšanu, taču es viņu neņēmu galvā un, iegājis viesistabā, nometu uz grīdas jaunā Nissan 300 ZX atslēgas un nokliedzos – tas ir tas, kas man vajadzīgs! Šī būs mana ligzdiņa!”
Visu stāstu lasi žurnāla "Jauns OK" jaunākajā numurā. Tas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Lasi arī digitālo versiju un abonē Zurnali.lv
